Kurzemes hercogistē tika izveidota bruņniecības matrikula un uzsākta aristokrātu dzimtu imatrikulācija. Lai pierādītu savas indigenāta tiesības, kas ļāva ieņemt svarīgus amatus valsts pārvaldē, muižniekiem bija jāpārzina sava izcelsme četrās paaudzēs, kā arī jāsniedz ziņas par sešpadsmit senčiem. Pretendentiem bija jāiesniedz ģerboņu ciltskoks, kur senči bija uzrādīti ne tikai ar vārdiem un uzvārdiem, bet arī ar ģerboņiem. Šāda dižciltības pierādīšanas sistēma bija pirmā Eiropā, kas ieveda dižciltības pierādīšanas sistēmu, tā saukto bruņniecības solu jeb kolēģiju, kam bija jālemj par kandidāta dižciltīgo izcelšanos.
Kurzemes hercogistē tika atjaunota Mantāga tiesa (kas pirms tam pastāvēja Livonijas laikā). Virspilskungu iecirkņos tika iecelti lēņu vīru tiesneši, kas iztiesāja muižnieku savstarpējās civilās attiecības un pārkāpumus sakarā ar dažu pienākumu nepildīšanu. Lēņu vīru tiesnešiem bija jāpārzina ceļu un tiltu labošanu, kā arī jāveic policijas funkcijas.
No Strasburgas pieaicinātais pilsētas būvmeistars Hanss Jakobs Kristlers Rīgā pie Smilšu grāvja pabeidza pirmā Rīgas ūdensvada ("ūdensskunsts") ierīkošanu.
Latviešu rakstniecības pamatlicējs mācītājs un teologs Georgs Mancelis pārcēlās no Valles draudzes uz Sēlpili, kur turpināja kalpot par mācītāju sešus gadus.
6. augusts — Turaidā pie Gūtmaņa alas dezertējušais poļu karavīrs Ādams Jakubovskis nogalināja dārznieka Greifa audžumeitu Maiju. Šis notikums kļuva par pamatu leģendai par Turaidas Rozi.
Mollīna tipogrāfija Rīgā laida klajā luterāņu teologa un Domskolas pedagoga Hermaņa Samsonaloģikas apguvei veltītu grāmatu "Logicæ Systema Continens Necessaria præcepta fere omnis. Tam tyronibus quam doctioribus in quocuncq[ue] disciplinarum & disputationum genere versantibus accommodatum: & exemplis plurimis Theologicis ac Philosophicis illustratum."
