1890. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Latvijā: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Laikapstākļi: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Sportā: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Kino: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
Šajā lapā ir apkopoti 1890. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- aprīlis — luterāņu mācītāja Kārļa Baloža vadībā ar kuģi no Rīgas uz Brazīliju izceļoja pirmās 25 ģimenes.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. septembris — tika dibināta "Rīgas Šaha biedrība".
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tika apvienoti Lielmēmeles un Vecmēmeles pagasti, izveidojot Mēmeles pagastu.
- Pirmajā Rīgas telefonu centrālē tika uzstādīti 15 firmā L.M. Ericsson ražoti komutatori, katrs no tiem varēja apkalpot 200 telefona aparātus.
- Rīgā Sarkanā Kalna tirgu pārcēla no Maskavas un Daugavpils ielas krustojuma uz laukumu pie tagadējās Jersikas ielas, kur tas tika labiekārtots ar vieglas konstrukcijas nojumēm.
- Liepājā tika apstiprināti būvnoteikumi, kas reglamentēja pilsētas apbūves raksturu un daļēji arī funkcionālo zonējumu.
- Tika pabeigta Liepājas kuģu būvētava, viena no vecākajām kuģu būvētavām Baltijas valstīs (tagad "Tosmares Kuģubūvētava"). Tā bija paredzēta Krievijas karakuģu un laivu remontiem.
- Liepājā tika pabeigta Jūras pasta baložu stacija, kas bija paredzēta 450 pasta baložiem.
- Uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Jaunā kara bāze tika nosaukta par "Imperatora Aleksandra III ostu".
- Papē tika pabeigta Papes bākas celtniecība.
- Tika izveidots Juzefovas parks. Parku izveidoja grāfs Bogdans Šahno. Pašlaik parks iekļauts dabas parkā "Daugavas loki".
- Jaunciema papīrfabrikā tika uzsākta čemodānu kartona ražošana.
- Tika dibināta Cēsu amatnieku biedrība.
- Tika dibināts Jelgavas Airētāju klubs.
- Piedaloties stafetes braucienā no Rēveles līdz Rīgai, savas sporta gaitas sāka pirmais latviešu riteņbraucējs, Eduards Lācers no Valmieras.
- Tika slēgts Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs Valkā.
- Savu darbību sāka Liepājas baptistu Pāvila draudze (draudzes mācītājs Ernests Fridrihsons).
- Tika dibināta Pitraga baptistu draudze.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jāzeps Vītols sarakstīja dziesmu jauktajam korim "Latvju meitiņa" (Kārļa Pētersona vārdi).
- Baumaņu Kārlis Limbažos "Īstajā Baltijas kalendārā" publicēja kuplejas "Bizmaņa gaudas".
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tika pabeigta Doma muzeja (tagad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs) ēka un Rīgas zinātniskās biedrības ar savām kolekcijām pārcēlās uz jaunajām telpām.
- Pēterburgā iznāca pirmais zinātniskais latviešu tradīcijām veltītais krājums. Ķeizariskās krievu ģeogrāfiskās biedrības finansētais etnogrāfa Eduarda Voltera darbs bija pirmais lielākais krājums, kurā bija iekļautas Latgales dziesmas.[1]
- Rīgas Latviešu biedrības telpās tika eksponēta pirmā īslaicīgā etnogrāfiskā izstāde.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. janvāris — Ansis Rudevics, politiķis (miris 1974. gadā)
- 8. februāris — Ādolfs Zārdiņš, gleznotājs (miris 1967. gadā)
- 12. februāris — Nikolajs Malta, botāniķis (miris 1944. gadā)
- 10. maijs — Sigismunds Vidbergs, grafiķis (miris 1970. gadā)
- 13. maijs — Marta Skulme, tēlniece (miris 1962. gadā)
- 20. maijs — Frīdrihs Skujiņš, arhitekts (miris 1957. gadā)
- 15. jūlijs — Jānis Cielavs, gleznotājs (miris 1968. gadā)
- 2. septembris — Roberts Liepiņš, diplomāts, politiķis (miris 1978. gadā)
- 9. oktobris — Jānis Mediņš, diriģents, komponists (miris 1966. gadā)
- 12. oktobris — Zāmuels Hops, Latvijas armijas seržants (miris 1962. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. maijs — Pāvels Dubrovins (Павел Фёдорович Дубровин), Krievijas Impērijas politiķis, Daugavpils pilsētas galva (dzimis 1839. gadā)
- 17. oktobris — Oto Dīce (Otto Dietze), vācu arhitekts, strādājis Latvijas teritorijā (dzimis 1833. gadā)
- 20. novembris — Esenberģu Jānis, aktieris un dzejnieks (dzimis 1862. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Rīgas Doma muzejs
(tagad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs)
(arh. Karls Neiburgers). -
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Э. А. Вольтеръ. Матерiaлы для этнографiи латышскаго племени Витебской губернiи. Санктпетербургъ, 1890.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |