1969. gads kosmonautikā
Izskats
Notikumi kosmonautikā: | 1966. 1967. 1968. 1969. 1970. 1971. 1972. |
Notikumi pasaulē: | 1966. 1967. 1968. 1969. 1970. 1971. 1972. |
Šeit apkopoti 1969. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — ar nesējraķeti Molnija-M palaista Veneras zonde Venera-5 (2V № 330).
- 10. janvāris — ar nesējraķeti Molnija-M palaista Veneras zonde Venera-6 (2V № 331).
- 12. janvāris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-263 (Zenit-2 № 70).
- 14. janvāris:
- ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-4, apkalpe: Vladimirs Šatalovs;
- ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-5, apkalpe: Boriss Volinovs, Aleksejs Jeļisejevs, Jevgeņijs Hrunovs.
- 16. janvāris — tika veikta pasaulē pirmā pilotējamu kosmosa kuģu saslēgšanās orbītā: Sojuz-4 saslēdzās ar Sojuz-5, Aleksejs Jeļisejevs un Jevgeņijs Hrunovs pa ārpusi pārgāja no viena kuģa uz otru.
- 17. janvāris — kosmosa kuģis Sojuz-4 veica nolaišanos, apkalpe: Vladimirs Šatalovs, Aleksejs Jeļisejevs, Jevgeņijs Hrunovs.
- 18. janvāris — kosmosa kuģis Sojuz-5 veica nolaišanos, apkalpe: Boriss Volinovs.
- 20. janvāris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness aplidošanas bezpilota kosmosa kuģis 7K-L1 № 13), nesējraķete avarēja; pateicoties glābšanas sistēmai, nolaižamais aparāts tika izglābts.
- 22. janvāris
- ar nesējraķeti Delta C1 palaists astronomijas pavadonis OSO 5;
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 7585 (KH-8 19; Gambit-3 4319), bet ievadīts neplānotā orbītā.
- 23. janvāris:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-264 (Zenit-4M № 2).
- nesējraķetes Ciklon-2A avārijā zaudēts militārais pavadonis US-AO № 5.
- 30. janvāris — ar nesējraķeti Delta- E1 palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ISIS 1).
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — nesējraķetes Vostok-2M avārijā zaudēts meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 № 11L.
- 5. februāris — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaisti militārie pavadoņi OPS 3890 (KH-4B 6) un OPS 2644 (P-801 25).
- 6. februāris — ar nesējraķeti Delta M palaists sakaru pavadonis Intelsat III F-3.
- 7. februāris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-265 (DS-P1-Ju № 21).
- 9. februāris — ar nesējraķeti Titan-IIIC palaists militārais sakaru pavadonis TACSAT 1 (OPS 0757).
- 19. februāris — nesējraķetes Proton-K / Blok-D avārijā zaudēts Mēness nolaižamais aparāts E-8 № 201 ar mobili Lunohod.
- 21. februāris — nesējraķete N1 pirmajā lidojumā avarēja, zaudēts Mēness bezpilota kosmosa kuģis 7K-L1S № 1 un Mēness nolaižamā aparāta L3 masas modelis.
- 25. februāris:
- ar nesējraķeti Atlas-SLV3C Centaur-D palaista Marsa zonde Mariner 6.
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-266 (Zenit-2 № 71).
- 26. februāris:
- ar nesējraķeti Delta E1 palaists meteoroloģiskais pavadonis ESSA 9;
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-267 (Zenit-4 № 51).
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 9; apkalpe: Džeimss Makdivits, Deivids Skots un Rasels Šveikarts.
- 4. marts — ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5057 (KH-8 12; Gambit-3 4312).
- 5. marts:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-268 (DS-P1-Ju № 18);
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-269 (Celina-O № 4).
- 6. marts:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-270 (Zenit-4 № 52);
- Apollo 9: Rasels Šveikarts un Deivids Skots veica iziešanu kosmosā.
- 7. marts — Zemes orbītā Apollo 9 mēness modulis ar Džeimsu Makdivitu un Raselu Šveikartu atdalījās no komandmoduļa, tas veica nolaišanās uz Mēness imitācijas manevrus un pēc tam saslēdzās ar komandmoduli.
- 13. marts — kosmosa kuģis Apollo 9 nolaidās Klusajā okeānā.
- 15. marts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-271 (Zenit-4 № 53).
- 17. marts — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists ģeodēzijas pavadonis Kosmos-272 (Sfera № 4).
- 18. marts — ar nesējraķeti Atlas-D OV1 palaisti pētniecības pavadoņi OV1 17, OV1 17A (ORBISCAL), OV1 18, OV1 19.
- 19. marts — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaisti militārie pavadoņi OPS 3722 (KH-4A 50; Corona 132) un OPS 2285 (Tivoli 2; P-11 4418).
- 22. marts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-273 (Zenit-2 № 72).
- 24. marts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-274 (Zenit-4 № 54).
- 29. marts — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 1 (Meteor-1 № 12L).
- 27. marts:
- nesējraķetes Proton-K / Blok-D avārijā zaudēts Marsa orbitālais aparāts 2M № 521;
- ar nesējraķeti Atlas-SLV3C Centaur-D palaista Marsa zonde Mariner 7.
- 28. marts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-275 (DS-P1-I № 5).
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — nesējraķetes Proton-K / Blok-D avārijā zaudēts Marsa orbitālais aparāts 2M № 522.
- 4. aprīlis:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-276 (Zenit-4 № 55);
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-277 (DS-P1-Ju № 20).
- 9. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-278 (Zenit-2 № 73).
- 11. aprīlis — ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 11 (Molnija-1 № 16L).
- 13. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas-SLV3A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 3148 (Canyon 2).
- 14. aprīlis — ar nesējraķetiThorad-SLV2G Agena-D palaisti pavadoņi Nimbus-3 un SECOR 13.
- 15. aprīlis:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-279 (Zenit-4 № 56);
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5310 (KH-8 21; Gambit-3 4321).
- 23. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-280 (Zenit-4M № 3).
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaists militārie pavadoņi OPS 1101 (KH-4A 51) un OPS 1721 (P-11)).
- 13. maijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-281 (Zenit-2 № 74).
- 16. maijs — zonde Venera-5 veica nolaišanos Veneras atmosfērā.
- 17. maijs — zonde Venera-6 veica nolaišanos Veneras atmosfērā.
- 18. maijs — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 10; apkalpe: Tomass Stefords, Džons Jangs un Jūdžīns Sernans.
- 20. maijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-282 (Zenit-4 № 57).
- 21. maijs — kosmosa kuģis Apollo 10 iegāja Mēness orbītā.
- 22. maijs:
- ar nesējraķeti Delta M palaists sakaru pavadonis Intelsat III F-4;
- no Apollo 10 komandmoduļa atvienojās mēness modulis (apkalpe Tomass Stefords un Jūdžīns Sernans) un veica nolaišanās uz Mēness imitācijas manevrus.
- 23. maijs:
- 24. maijs — kosmosa kuģis Apollo 10 atstāja Mēness orbītu.
- 26. maijs — kosmosa kuģis Apollo 10 nolaidās Klusajā okeānā.
- 27. maijs — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-283 (DS-P1-Ju № 21).
- 29. maijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-284 (Zenit-4 № 58).
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-285 (DS-P1-Ju № 22).
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 1077 (KH-8 22; Gambit-3 4322).
- 5. jūnijs — ar nesējraķeti Thorad-SLV2H Agena-D palaists pētniecības pavadonis OGO 6.
- 14. jūnijs — nesējraķetes Proton-K / Blok-D avārijā zaudēts Mēness nolaižamais aparāts E-8-5 № 402 grunts paraugu atgādāšanai uz Zemi.
- 15. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-286 (Zenit-4 № 59).
- 21. jūnijs — ar nesējraķeti Delta-J palaists magnetosfēras pētniecības pavadonis Explorer 41 (IMP-G).
- 24. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-287 (Zenit-2 № 75).
- 27. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-288 (Zenit-4 № 60).
- 28. jūnijs — neveiksmīgs nesējraķetes Black Arrow izmēģinājums suborbitālā lidojumā.
- 29. jūnijs — ar nesējraķeti Delta-N palaists bioloģisko pētījumu pavadonis Biosat 31.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs — nesējraķete Europa-1 ar pavadoņa maketu STV-1 cieta avāriju.
- 3. jūlijs — nesējraķetes N1 avārijā zaudēts Mēness bezpilota kosmosa kuģis 7K-L1S № 2 un Mēness nolaižamā aparāta L3 masas modelis.
- 10. jūlijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-289 (Zenit-4 № 61).
- 13. jūlijs — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness nolaižamais aparāts Luna-15 (E-8-5 № 401) grunts paraugu atgādāšanai uz Zemi.
- 16. jūlijs — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 11; apkalpe: Nīls Ārmstrongs, Maikls Kolinss un Bazs Oldrins.
- 17. jūlijs — automātiskā stacija Luna-15 iegāja Mēness orbītā.
- 19. jūlijs — kosmosa kuģis Apollo 11 iegāja Mēness orbītā.
- 20. jūlijs — no Apollo 11 komandmoduļa atvienojās mēness modulis (apkalpe Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins) un veica pirmo cilvēka nolaišanos uz Mēness virsmas.
- 21. jūlijs:
- Apollo 11: pirmoreiz cilvēks izkāpa uz Mēness (Nīls Ārmstrongs un Edvins Oldrins);
- mēģinot nolaisties Luna-15 kļūmes dēļ nogāzās uz Mēness virsmas;
- Apollo 11 pacelšanās pakāpe startēja no Mēness, pietuvojās un saslēdzās ar komandmoduli.
- 22. jūlijs:
- kosmosa kuģis Apollo 11 atstāja Mēness orbītu;
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-290 (Zenit-2 № 76);
- ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 12 (Molnija-1 № 18L).
- 23. jūlijs:
- ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 1127 (DSAP-4B F3);
- nesējraķetes Kosmos-2 avārijā zaudēts pavadonis DS-P1-Ju № 23.
- 24. jūlijs:
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2H Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 3654 (KH-4B 7; Corona 134).
- kosmosa kuģis Apollo 11 nolaidās Klusajā okeānā.
- 26. jūlijs — ar nesējraķeti Delta M palaists sakaru pavadonis Intelsat III F-5.
- 31. jūlijs:
- zonde Mariner 6 veica Marsa pārlidojumu;
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 8285 (Strawman 2).
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. augusts — zonde Mariner veica Marsa pārlidojumu;
- 6. augusts — nesējraķetes Ciklon-2 pirmajā startā palaists pretpavadoņu ieroča masas modelis Kosmos-248 (IS-GVM № 2).
- 7. augusts — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness aplidošanas bezpilota kosmosa kuģis Zond-7 (7K-L1 № 11).
- 9. augusts — ar nesējraķeti Delta N palaista astronomijas observatorija OSO 5 un pavadonis PAC 1.
- 11. augusts — kosmosa kuģis Zond-7 veica Mēness aplidojumu.
- 12. augusts — ar nesējraķeti Atlas-SLV3C Agena-D palaists tehnoloģisko eksperimentu pavadonis ATS 5.
- 13. augusts — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-292 (Zaliv № 3).
- 14. augusts — kosmosa kuģis Zond-7 veica nolaišanos PSRS teritorijā.
- 16. augusts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-293 (Zenit-2M № 4).
- 19. augusts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-294 (Zenit-4 № 62).
- 22. augusts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-295 (DS-P1-Ju № 24).
- 23. augusts — ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 7807 (KH-8 23; Gambit-3 4323).
- 27. augusts — nesējraķete Delta L pirmajā startā cieta avāriju, zaudēta starpplanētu zonde Pioneer E un sakaru izmēģinājumu pavadonis TTS 3.
- 29. augusts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-296 (Zenit-4 № 63).
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-297 (Zenit-4 № 64).
- 15. septembris — ar nesējraķeti R-36orb palaists militārais pavadonis Kosmos-298 (OGČ № 21).
- 18. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-299 (Zenit-4 № 65).
- 22. septembris:
- nesējraķetes L-4S avārijā zaudēts pavadonis Ōsumi 4;
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaisti militārie pavadoņi OPS 3531 (KH-4A 52) un OPS 4710 (P-11)).
- 23. septembris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness nolaižamais aparāts Kosmos-300 (E-8-5 № 403) grunts paraugu atgādāšanai uz Zemi, bet dzinējbloka kļūmes dēļ tas palika Zemes orbītā.
- 24. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-301 (Zenit-2 № 77).
- 30. septembris — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaisti pavadoņi Poppy 8A (NRL-PL 161), Poppy 8B (NRL-PL 162), Poppy 8C (NRL-PL 163), Poppy 8D (NRL-PL 164), NRL-PL 176, Timation 2, Tempsat 2, SOICAL Cone (S69-4(a)), SOICAL Cylinder (S69-4(b)), OPS 1807 (P-11 4407).
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — ar nesējraķeti Scout-B palaists jonosfēras pētniecības pavadonis ESRO-1B (Boreas).
- 6. oktobris — ar nesējraķetiVostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-1 № 15L.
- 11. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-6, apkalpe: Georgijs Šoņins, Valērijs Kubasovs.
- 12. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-7 (Sojuz 7K-OK), apkalpe: Anatolijs Fiļipčenko, Vladislavs Volkovs, Viktors Gorbatko
- 13. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-8 (Sojuz 7K-OK), apkalpe: Vladimirs Šatalovs, Aleksejs Jeļisejevs.
- 14. oktobris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists Saules starojuma pētniecības pavadonis Interkosmos-1 (DS-U3-IK № 1).
- 16. oktobris:
- kosmosa kuģī Sojuz-6 pirmoreiz kosmosa tika veikts metināšanas eksperiments;
- kosmosa kuģis Sojuz-6 nolaidās PSRS teritorijā.
- 17. oktobris:
- kosmosa kuģis Sojuz-7 nolaidās PSRS teritorijā;
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-302 (Zenit-4 № 66).
- 18. oktobris:
- kosmosa kuģis Sojuz-8 nolaidās PSRS teritorijā;
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-303 (DS-P1-Ju № 25).
- 21. oktobris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-304 (Zaliv № 4).
- 22. oktobris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness nolaižamais aparāts Kosmos-305 (E-8-5 № 404) grunts paraugu atgādāšanai uz Zemi, bet dzinējbloka kļūmes dēļ tas palika Zemes orbītā.
- 24. oktobris:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-306 (Zenit-2M № 5);
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-307 (DS-P1-Ju № 26).
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 8455 (KH-8 24; Gambit-3 4324).
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-308 (DS-P1-I № 6).
- 8. novembris — ar nesējraķeti Scout-B palaists Rietumvācijas pirmais pavadonis Azur.
- 12. novembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-309 (Zenit-2 № 67).
- 14. novembris — ar nesējraķeti Saturn V palaists Mēness kosmosa kuģis Apollo 12; apkalpe: Čārlzs Konrāds, Ričards Gordons un Elans Bīns.
- 15. novembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-310 (Zenit-4 № 67).
- 18. novembris — kosmosa kuģis Apollo 12 iegāja Mēness orbītā.
- 19. novembris:
- no Apollo 12 komandmoduļa atvienojās mēness modulis (apkalpe Čārlzs Konrāds un Elans Bīns) un nosēdās uz Mēness virsmas;
- Apollo 12: Čārlzs Konrāds un Elans Bīns veica 1. iziešanu uz Mēness virsmas.
- 20. novembris:
- Apollo 12: Čārlzs Konrāds un Elans Bīns veica 2. iziešanu uz Mēness virsmas;
- Apollo 12 pacelšanās pakāpe startēja no Mēness, pietuvojās un saslēdzās ar komandmoduli.
- 21. novembris — kosmosa kuģis Apollo 12 atstāja Mēness orbītu.
- 22. novembris — ar nesējraķeti Delta-M palaists sakaru pavadonis Skynet 1A).
- 24. novembris:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-311 (DS-P1-Ju № 27);
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists ģeodēzijas pavadonis Kosmos-312 (Sfera № 35);
- kosmosa kuģis Apollo 12 nolaidās Klusajā okeānā.
- 28. novembris — nesējraķetes Proton-K / Blok-D avārijā zaudēts Mēness kosmosa kuģa izmēģinājumu modelis 7K-L1E № 1.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. decembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-313 (Zenit-2M № 6).
- 4. decembris — ar nesējraķeti Thorad-SLV2H Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 6617 (KH-4B 6; Corona 136).
- 11. decembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-314 (DS-P1-Ju № 28).
- 20. decembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-315 (Celina-O № 5).
- 23. decembris:
- ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas pavadonis Kosmos-316 (I2P № 3);
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-317 (Zenit-4MK № 1).
- 25. decembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists jonosfēras pētniecības pavadonis Interkosmos-2 (DS-U1-IK № 1).
- 27. decembris — nesējraķetes Kosmos-3M avārijā zaudēts jonosfēras pētniecības pavadonis Jonosfernaja Stancija № 1
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. janvāris — Anatolijs Ivaņišins (Анатолий Алексеевич Иванишин), Krievijas kosmonauts
- 25. maijs — Dmitrijs Kondratjevs (Дмитрий Юрьевич Кондратьев), Krievijas kosmonauts
- 14. augusts — Treisija Koldvela Daisone (Tracy Caldwell Dyson), ASV kosmonaute
- 7. oktobris — Karena Nīberga (Karen L. Nyberg), ASV kosmonaute
- 24. decembris — Oļegs Skripočka (Олег Иванович Скрипочка), Krievijas kosmonauts
|