2003. gads Latvijā
| Pasaulē: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
| Latvijā: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
| Laikapstākļi: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
| Sportā: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
| Kino: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
Šajā lapā ir apkopoti 2003. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga | 20. jūnijā ievēlēta uz 2. termiņu |
| 8. Saeimas priekšsēdētājs | Ingrīda Ūdre | |
| Ministru prezidents | Einars Repše | Repšes Ministru kabinets |
Gada simboli Latvijas dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- stājās spēkā Elektronisko dokumentu likums, kas noteica elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Likumā noteiktā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam tika piešķirts juridiskais spēks.
- stājās spēkā Latvijas Bankas padomes apstiprinātie Elektroniskās naudas izlaišanas un apkalpošanas noteikumi.
- formāli beidzās Lattelekom monopolstāvoklis fiksēto balss sakaru jomā.
- 2. janvāris:
- darbu sāka Latvijas Komercbanku asociācijas ombuds jeb tiesībsargs, kam iedzīvotāji var iesniegt sūdzības par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem.
- Ministru prezidents Einars Repše pēc kultūras ministres Ingunas Rībenas ieteikuma Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecēla Edgaru Jaunupu. Septembrī viņš iesniedza premjeram atlūgumu un tika atbrīvots no šā amata.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. februāris — Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācija apstiprināja piekrišanu Iestāšanās ES līguma tekstam angļu valodā, lai pabeigtu 2002. gadā uzsākto līguma saskaņošanas darbu.[5]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — Saeima likumā "Par privatizāciju lauku apvidos" pieņēma grozījumus, kas noteica ierobežojumus Eiropas Savienības pilsoņiem Latvijā iegādāties lauksaimniecības un meža zemes.[5]
- 9. aprīlis — Eiropas Parlaments atbalstīja Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, piešķirot mandātu ES dalībvalstīm parakstīt uzņemšanas līgumu ar Latviju. Par Latvijas uzņemšanu nobalsoja 522 deputāti, pret bija 22, bet atturējās 24 deputāti.[5]
- 16. aprīlis — Grieķijas galvaspilsētā Atēnās Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše kopā ar citu kandidātvalstu pārstāvjiem parakstīja Eiropas Savienības Pievienošanās līgumu.[5]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkurss Rīgā: uzvarēja Turcijas dziedātāja Sertaba Erenere ar dziesmu Everyway That I Can.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. jūnijs — darbību uzsāka brīvās tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas latviešu valodas versija.
- 20. jūnijs — Latvijas prezidenta vēlēšanas: atkārtoti uz otro termiņu tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.
- 27. jūnijs — tika atklāti XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki, kas noslēdzās 6. jūlijā.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. septembris — referendumā par dalību ES vairums atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nobalsoja 66,97% jeb 676 700, bet pret 32,26% jeb 325 980 balsstiesīgo vēlētāju.[6]
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. oktobris:
- Saeima ratificēja Latvijas Pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai.[5]
- Rīgā tika atvērts pirmais daudzzāļu kinoteātris Latvijā Coca Cola Plaza, kas ir otrs lielākais Ziemeļeiropā. Kinoteātrī ir 14 zāles ar 3 200 sēdvietām.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. jūnijs—6. jūlijs — notika XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki.
- 60. Venēcijas kinofestivālā, Itālijā, pirmo reizi tika iekļauta Latvijas filma (Lailas Pakalniņas "Pitons").
- Lielā Kristapa balvu saņēma Jura Poškus pilnmetrāžas filma "Bet stunda nāk".
- Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņēma aktrise Elza Radziņa.
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- LU Bioloģijas institūtā tika izveidota Latvijas vaskulāro augu datu bāze, uz kuras pamata tika sastādīta un izdota "Latvijas Sarkanā grāmata" (3. sējums).
- Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā tika veikta tūkstošā nieres transplantācijas operācija.
- LU Fizikas un matemātikas fakultātē tika atklāta jauna parādība — "negatīvas" viskozitātes efekts vāji vadošu dielektrisku daļiņu suspensijās.
- LU Cietvielu fizikas institūtā tika izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa nanomateriālus.
- RTU Neorganiskās ķīmijas institūtā priekš gāzu sensoriem un baterijām tika sintezēti jauni cietie elektrolīti.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. janvāris — Ernests Foldāts, biologs (dzimis 1925. gadā)
- 2. aprīlis — Ansis Epners, kinorežisors (dzimis 1937. gadā)
- 2. maijs — Oskars Perro, virsnieks un literāts (dzimis 1918. gadā)
- 5. jūnijs — Viktors Čestnovs, aktieris (dzimis 1953. gadā)
- 5. oktobris — Jānis Baltvilks, dzejnieks un ornitologs (dzimis 1944. gadā)
- 19. oktobris — Ilmārs Lazovskis, ārsts (dzimis 1931. gadā)
- 21. oktobris — Nikolajs Neilands, diplomāts, politiķis un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rubenis – gada putns 2003 LOB
- ↑ 2003. gada koks – īve Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.
- ↑ 2003. gada augs – dzeltenā dzegužkurpīte Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
- ↑ 2003. gada sēne – krokainais rumpucis Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ Tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā rezultāti Arhivēts 2008. gada 6. februārī, Wayback Machine vietnē., cvk.lv