Babruiska
Babruiska / Bobruiska | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Бабруйск / Бобруйск | |||
| |||
Babruiska Baltkrievijas kartē | |||
Koordinātas: 53°6′N 29°13′E / 53.100°N 29.217°EKoordinātas: 53°6′N 29°13′E / 53.100°N 29.217°E | |||
Valsts | Baltkrievija | ||
Apgabals | Mogiļevas apgabals | ||
Rajons | apgabala pakļautības pilsēta | ||
Pirmoreiz minēta | 1387. gadā | ||
Pilsēta | 1795. gadā | ||
Platība | |||
• Kopējā | 90,02 km2 | ||
Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
• kopā | 207 351 | ||
• blīvums | 2 424/km² | ||
Laika josla | UTC (UTC+3) | ||
Pasta indeksi | 213801—213830 | ||
Tālruņu kods | +375 225 | ||
Mājaslapa |
www | ||
Babruiska / Bobruiska Vikikrātuvē |
Babruiska (baltkrievu: Бабруйск), arī Bobruiska (krievu: Бобруйск), ir pilsēta Baltkrievijas centrālajā daļā, Mogiļevas apgabalā, pie Dņepras pietekas Bjarezinas (Berezinas). Babruiskas rajona centrs. Pilsētā atrodas liels riepu ražošanas uzņēmums «Belšina».
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kijivas Krievzemes laikos tagadējās Babruiskas vietā bija neliela apmetne. Rakstos tā pirmoreiz minēta 1387. gadā kā Lietuvas lielkņazistes pierobežas pilsēta. Pēc Polijas dalīšanas 1792. gadā pilsēta nonāca Krievijas Impērijas teritorijā. 1810. gadā šeit sāka celt spēcīgu pierobežas cietoksni, 1812. gada kara laikā cietoksnis bija gandrīz pabeigts un tam izdevās četrus mēnešus izturēt franču armijas aplenkumu.
19. gadsimta beigās vairums pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. Pēc Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II noslepkavošanas pilsētā izcēlās ebreju grautiņi, tomēr ebreju pašaizsardzības vienības atsita uzbrukumus. 1902. gadā pilsēta gandrīz pilnīgi nodega ugunsgrēkā.
Otrā pasaules kara laikā Babruisku nopostīja, holokaustā gandrīz pilnīgi iznīcināja pilsētas ebreju iedzīvotājus. Pēc kara šeit dzīvoja tikai apmēram trešdaļa no pirmskara iedzīvotājiem.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2009. gadā pēc etniskā sastāva vairums Babruiskas iedzīvotāju bija baltkrievi (83,06 %), krievi bija 13,22 %. Pēc 2019. gada tautskaites datiem baltkrievu īpatsvars bija 86,1%, krievu 8,1%, ukraiņu 1,69%, poļu 0,34%, bet ebreju 0,21%.
Babruiska ir ķeizara Aleksandra II slepkavas Ignāta Hriņevicka (Ignacy Hryniewiecki/Игнатий Гриневицкий, 1855—1881), lodes grūdēja Andreja Mihņeviča (Андрэй Міхневіч, 1976), spiega Aleksandra Orlova (Александр Михайлович Орлов, 1895—1973) un rakstnieka Efraima Sevelas (Эфраим Севела, 1928—2010) dzimtā pilsēta.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Babruiskas "Belšina" — pilsētas futbola klubs.
- Spartaka stadions (ietilpība: 3700).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Babruiska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
|
|