Babrujska

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Babrujska
pilsēta
Бабруйск
Svētā Nikolaja katedrāle Babrujskā
Svētā Nikolaja katedrāle Babrujskā
Karogs: Babrujska
Karogs
Ģerbonis: Babrujska
Ģerbonis
Babrujska (Baltkrievija)
Babrujska
Babrujska
Babrujska Baltkrievijas kartē
Koordinātas: 53°6′N 29°13′E / 53.100°N 29.217°E / 53.100; 29.217Koordinātas: 53°6′N 29°13′E / 53.100°N 29.217°E / 53.100; 29.217
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Mogiļevas apgabals
Rajons apgabala pakļautības pilsēta
Pirmoreiz minēta 1387. gadā
Pilsēta 1795. gadā
Platība
 • Kopējā 90,02 km2
Iedzīvotāji (2013)
 • kopā 218 208
 • blīvums 2 424/km²
Laika josla UTC (UTC+3)
Pasta indeksi 213801—213830
Tālruņu kods +375 225
Mājaslapa www.bobruisk.by
Babrujska Vikikrātuvē

Babrujska (baltkrievu: Бабруйск), arī Bobrujska (krievu: Бобруйск), ir pilsēta Baltkrievijas centrālajā daļā, Mogiļevas apgabalā pie Dņepras pietekas Bjarezinas (Berezinas). Babrujskas rajona centrs. Pilsētā atrodas liels riepu ražošanas uzņēmums «Belšina».

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijevas Krievzemes laikos Babrujskas vietā bija neliela apmetne. Rakstos tā pirmoreiz minēta 1387. gadā kā Lietuvas lielkņazistes pierobežas pilsēta. 1792. gadā pilsēta iekļāvās Krievijas impērijā. 1810. gadā šeit sāka celt spēcīgu pierobežas cietoksni, jo tā atradās netālu no toreizējās Krievijas, Prūsijas un Austrijas robežas. 1812. gadā, kad Napoleons iebruka Krievijā, cietoksnis bija gandrīz pabeigts un tam izdevās četrus mēnešus izturēt franču armijas aplenkumu.

19. gadsimta beigās vairums pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. Pēc Krievijas cara Aleksandra II noslepkavošanas pilsētā izcēlas ebreju grautiņi, tomēr ebreju pašaizsardzības vienības atsita uzbrukumus. 1902. gadā pilsēta gandrīz pilnīgi nodega ugunsgrēkā.

2.pasaules kara laikā Babruiska tika smagi nopostīta. Holokaustā gandrīz pilnīgi tika iznīcināti ebreju iedzīvotāji. Pēc kara šeit dzīvoja tikai apmēram trešdaļa no pirmskara iedzīvotājiem.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā pēc nacionālā sastāva Babrujskas iedzīvotāji bija baltkrievi (83,06 %) un krievi (13,22 %).

Babrujska ir cara Aleksandra II slepkavas Ignācija Griņevicka (Ignacy Hryniewiecki/Игнатий Гриневицкий, 1855 — 1881), lodes grūdēja Andreja Mihņeviča (Андрэй Міхневіч, 1976), spiega Aleksandra Orlova (Александр Михайлович Орлов, 1895 — 1973) un rakstnieka Efraima Sevelas (Эфраим Севела, 1928 — 2010) dzimtā pilsēta.