Pāriet uz saturu

Bandava

Vikipēdijas lapa
Bandava
latīņu: Terra Bandowe
10. gadsimts – 1253
Location of zeme
Location of zeme
Senās Kursas karte 13. gadsimtā
Pārvaldes centrs Veckuldīga
Reliģija baltu pagānisms
Valdība militāra aristokrātija
Kursas ķēniņš (rex de Curonia)
 - līdz 1230. Lamekins
Vēsture
 - Dibināta 10. gadsimts
 - Savā starpā sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija 1253
Platība 2 000 km²

Bandava (latīņu: Bandowe) bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai. Bandava (Bandowe) pirmoreiz minēta otrajā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem (1231. gada 17. janvārī) un citos vēlākos dokumentos. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos, Ventavas zemi ziemeļos, Piemares zemi rietumos un Duvzares un Cekļa zemēm dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads.

Bandava bija viena no visblīvāk apdzīvotajām kuršu zemēm. Tās galvenais centrs atradies pilskalnā pie Ventas[1], netālu no Kuldīgas, kas vēlākajos gadsimtos kļuva par visas Kurzemes galveno pilsētu.

Iespējams, ka zemes nosaukums cēlies no vārda "banda", ar ko apzīmēja zemes gabalu, ko deva algas vietā kalpam. Vārds saglabājies suitu izloksnē.[2]

1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Bandavas zeme tika sadalīta divās daļās. Ziemeļaustrumu daļu ar Kuldīgas pili pie Ventas saņēma Livonijas ordenis, bet dienvidrietumu daļu ar Aizputes un Embūtes pilīm turpmāk pārvaldīja Kurzemes bīskapija.

Līgumā minētās Bandavas apdzīvotās vietas Livonijas ordeņa daļā (divas trešdaļas no Bandavas):


Līgumā minētās Bandavas apdzīvotās vietas Kurzemes bīskapa daļā (viena trešdaļa no Bandavas):

  1. Francis Balodis 9.—12. gadsimteņu Latvija, "Senatne un Māksla", II, 6.lpp., 1936.
  2. suitunovads.lv. «Suitu - latviešu vārdnīca - suitunovads.lv». www.suitunovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-05-09. Skatīts: 2018-02-11.