Jānis Lieknis
| Jānis Lieknis | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Izglītības ministra biedrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1883. gada 4. martā Lielezeres pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1941. gada 23. oktobrī.svg){kind=small} Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Emma Vitenberga-Liekne |
Jānis Lieknis (1883—1941) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks. Latvijas Republikas Izglītības ministra biedrs Kirhenšteina valdībā (1940). Tautas Saeimas deputāts (1940), pēc Latvijas aneksijas Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts (1940—1941), Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta skolu departamenta vicedirektors, Latvijas PSR Vēstures institūta direktors (1940).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1883. gada 4. martā Lielezeres pagastā. O. Jesenas-Lerhas proģimnāzijas skolotājs, Skolu muzeja bibliotēkas pārzinis (1913).[1] Latvijas SPR laikā bija Rīgas pilsētas padomes izpildkomitejas Tautas izglītības nodaļas vadītājs (1919). Latvijas Skolotāju savienības aktīvists. 1921. gadā apprecējās ar Emmu Vitenbergu-Traubergu, kas tolaik bija Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas direktore (1919–1934, 1940—1941). Strādāja par Raiņa strādnieku jaunatnes ģimnāzijas direktoru līdz 1934. gada 15. maija apvērsumam.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā iecelts par Kirhenšteina valdības izglītības ministra biedru. Pēc Latvijas inkorporācijas Padomju Savienībā bija Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts (1940—1941), Latvijas PSR Vēstures institūta direktors (1940).[2]
Nacistiskās vācu okupācijas laikā palicis Latvijā, Vēstures institūta 8. jūlija valdes sēdē nodeva institūta atslēgas. Apcietināts un 1941. gada 23. oktobrī nošauts Biķernieku mežā. Nošauti tika arī viņa sieva Emma Liekne (1886–1942) un dēls Laimdots Jānis Lieknis (1922–1942).
-
Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta atbildīgie darbinieki ("Atpūta", 1940. gada 20. septembrī)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|