Jāņavārti
- Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par klinšu atsegumu skatīt rakstu Jāņavārti (iezis).
— Stacija — | |
---|---|
Jāņavārtu stacijas pasažieru ēka 2021. gadā | |
Pamatinformācija | |
Līnijā | Rīga—Ērgļi |
Atklāta | 1935. gadā |
Stacijas tips | pasažieru, kravas |
Platformu skaits | 3 (1 neizmantota) |
Sliežu ceļi | 18 ceļi + 8 strupceļi |
Atrašanās vieta | |
Adrese | Rīga, Salaspils iela 18, LV-1057[1] |
Koordinātas | 56°55′08″N 24°11′09″E / 56.91889°N 24.18583°EKoordinātas: 56°55′08″N 24°11′09″E / 56.91889°N 24.18583°E |
Tuvākās stacijas |
Rīga (4 km) Šķirotava (4 km) Rīga Preču (3 km) |
Tuvākie p. p., c. p. un i. p. |
Vagonu parks (2 km) Daugmale (2 km) |
Attālums līdz Rīgai | 4 km |
Jāņavārti jeb Šķirotavas stacijas J parks ir dzelzceļa stacija Rīgā, līnijā Rīga—Krustpils. No Jāņavārtiem atzarojas arī slēgtā Ērgļu dzelzceļa līnija (mūsdienās darbojas posmā no Jāņavārtiem līdz Sauriešiem). Jāņavārtos pietur visi Aizkraukles virziena elektrovilcieni un lielākā daļa dīzeļvilcienu, izņemot ekspresreisus. Jāņavārtu parks jeb J parks ir paredzēts kravas vilcienu nosūtīšanai. Tajā atrodas arī dažādas dienesta ēkas (vagonu tehniskās apkopes un komercapkopes punkti, automātisko bremžu centralizētās pārbaudes posteņa operatora telpas, maršrutu releju centralizācija, Šķirotavas ceļu distances kantoris un darbnīcu ēkas).
Aizlaišanas parkā tiek veikta vagonu tehniskā stāvokļa kontrole un vagonu bojāto detaļu un mezglu nomaiņa vai remonts, kā arī automātisko bremžu pārbaude pirms vilcienu aizlaišanas.[2] Stacijā darbojas biļešu kase.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu dzelzceļa stacijas nosaukums cēlies no daudz senākā Rīgas priekšpilsētas nocietinājumu Jāņa vārtu nosaukuma, kas uzcelti ap 1626. gadu palisādē Lielās Riepnieku ielas (tagadējās Dzirnavu ielas) stūrī, bet pēc kara inženiera Johana Rodenburga projekta 1650. gadā līdz tiem uzbūvēja Jāņa dambi (Johannis-Damm), pa kura augšu veda pasta ceļš. Līdz ar priekšpilsētas paplašināšanu Jāņavārtus 1789. gadā pārcēla apmēram uz tagadējo Maskavas un Pirts ielu stūri, kur vēlāk atradās pilsētas dezinfekcijas iestāde.
Rīgas-Ērgļu dzelzceļa līnijas būvēšanas laikā izveidoja pieturas punktu "Jāņavārti". Krustpils virziena pasažieru vilcieni Jāņavārtos sāka pieturēt 1957. gadā (sākumā tikai Šķirotavas darba vilcieni).[4] No Salaspils ielas puses uz Ērgļu virziena perona varēja nokļūt pa gājēju tiltu, kas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ 2003. gadā slēgts.[5] 2010. gadā drošības dēļ izbūvēti nožogojumi gar sliedēm[6], tādējādi gājēji no Jāņavārtu stacijas uz Krustpils ielu var nokļūt vai nu nelegāli pa dzelzceļa darbiniekiem paredzētām ejām, vai arī pa Slāvu tiltu vai gājēju tiltu pie Daugmales stacijas. Ērgļu virziena perons ir saglabājies, kaut arī pasažieru vilcienu kustība kopš 2007. gada nenotiek.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Jāņavārtu stacijas pasažieru ēka 2010. gadā -
Sliežu ceļi Krustpils virzienā -
Sliežu ceļi Rīgas virzienā -
Sliežu ceļi un pārmijas Jāņavārtu stacijā -
Dīzeļlokomotīve ТЭП70 Jāņavārtu stacijā -
Elektrovilciens ER2T-7114 atiet no Jāņavārtu stacijas -
Šķirotavas stacijas administrācijas ēka -
Savienojošie ceļi starp B parku un J parku -
Jāņavārtu stacijas ēka no gājēju tiltiņa -
J parks -
Slēgtais gājēju tilts -
Ērgļu virziena perons -
Sauriešu virziena sliedes un administrācijas ēka -
Sauriešu atzara sliedes, skatoties Vagonu parka virzienā -
Ērgļu perons 2004. gadā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dzelzceļa stacija "Jāņavārti"
- ↑ «B kategorijas atļauja Nr. RI 10 IB 0063». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens». pv.lv. Skatīts: 2022-08-01.
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 28. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
- ↑ Gājēju tilta apsaimniekošanā grib iesaistīt arī domi
- ↑ Elektrovilciena sliežu ceļu nožogojums stacijas "Jāņavārti" rajonā[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas—Daugavpils līnijas vēsture Arhivēts 2012. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
|