Kajs Sigbāns
| ||||||||||||
|
Kajs Manne Bērje Sigbāns (zviedru: Kai Manne Börje Siegbahn, dzimis 1918. gada 20. aprīlī, miris 2007. gada 20. jūlijā) bija zviedru fiziķis. 1981. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā.[1]
Kajs Sigbāns piedzima 1918. gadā Lundā, Zviedrijā. Viņa tēvs Manne Sigbāns bija fiziķis (1924. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts). Dēls Kajs Sigbāns studēja Upsālas Universitātē (1936—1942). Stokholmas Universitātē 1944. gadā ieguva doktora grādu fizikā. Veicis zinātniskos pētījumus Nobela institūta Fizikas nodaļā (1942—1951), pēc tam bijis pasniedzējs Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā Stokholmā. Vēlāk bijis fizikas profesors un fizikas nodaļas vadītājs Upsālas Universitātē (1954—1984). Kļuva par atzītu līderi elektronu spektroskopijas tehnoloģiju attīstīšanā, kuras guva pielietojumu vielu ķīmiskajai analīzei.[2] 1981. gadā Kajs Sigbāns saņēma Nobela prēmiju fizikā (viņam piešķīra pusi no prēmijas, bet otru pusi — Nikolasam Blūmbergēnam un Arturam Šavlovam).
2007. gada 20. jūlijā Kajs Sigbāns, atrazdamies savā vasaras mājā Engelholmā, nomira no sirdstriekas.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1981». Nobel Foundation.
- ↑ «Kai Siegbahn, Swedish Physicist, Dies at 89». New York Times.
- ↑ «Kai Manne Bo¨rje Siegbahn». Physics Today.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kajs Sigbāns.
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Kaja Sigbāna biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Džeimss Kronins Vals Fičs |
Nobela prēmija fizikā 1981 kopā ar Nikolasu Blūmbergēnu, Arturu Šavlovu |
Pēctecis: Kenets Vilsons |
|