Džons Strats

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džons Strats
John Strutt, 3rd Baron Rayleigh
Džons Strats
Personīgā informācija
Dzimis 1842. gada 12. novembrī
Moldena, Eseksa, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1919. gada 30. jūnijā (76 gadi)
Vitema, Eseksa, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Kembridžas universitāte
Alma mater Kembridžas universitāte
Studenti Džozefs Džons Tomsons,
Džordžs Padžets Tomsons,
Džagadišs Čandra Boze
Sasniegumi, atklājumi argons, Releja viļņi, Releja izkliede, Releja kritērijs
Apbalvojumi 1904. gada Nobela prēmija fizikā

Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (angļu: John William Strutt, 3rd Baron Rayleigh, dzimis 1842. gada 12. novembrī, miris 1919. gada 30. jūnijā) - britu fiziķis. 1904. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par argona atklāšanu.[1] Viņš arī atklāja parādību, kura nosaukta par Releja izkliedi, un paredzēja virsmas viļņu, kuri nosaukti par viņa vārdā, eksistenci.

Dzimis Eseksā. 1861. gadā sāka studēt Kembridžas universitātē, kurā 1865. gadā ieguva bakalaura, bet 1868. gadā - maģistra grādu. 1871. gadā aprecējās ar Evelīnu Balfūru - nākamā britu premjera Artūra Balfūra māsu. No 1879. līdz 1884. gadam bija Kavendiša fizikas profesors, nomainot šajā amatā Džeimsu Maksvelu. No 1905. līdz 1908. gadam bija Karaliskās Zinātniskās biedrības prezidents. Lorda Releja vārdā nosaukti Marsa un Mēness krāteri un asteroīds.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Džons Strats


Apbalvojumi
Priekštecis:
Anrī Bekerels
Marija Kirī
Pjērs Kirī
Nobela prēmija fizikā
1904
Pēctecis:
Filips Lenards