Aleksejs Abrikosovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksejs Abrikosovs
Алексей Алексеевич Абрикосов
Abrikosovs 2003. gadā
Abrikosovs 2003. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 25. jūnijā
Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Miris 2017. gada 29. martā (88 gadi)
Paloalto, Santaklāras apgabals, Kalifornija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS (1928–1991)
Karogs: Krievija Krievija (no 1992. gada)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (no 1999. gada)
Zinātniskā darbība
Zinātne Teorētiskā fizika
kondensētas vielas fizika
Darba vietas Landaua Teorētiskās fizikas institūts
Maskavas Valsts universitāte
I. Lobačevska Ņižņijnovgorodas valsts institūts
Maskavas fizikāli-tehniskais institūts
Maskavas Tērauda un sakausējumu institūts
Argonas Nacionālā laboratorija
Alma mater Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāte
Pasniedzēji Ļevs Landaus
Apbalvojumi 2003. gada Nobela prēmija fizikā

Aleksejs Abrikosovs (krievu: Алексе́й Алексе́евич Абрико́сов; dzimis 1928. gada 25. jūnijā, miris 2017. gada 29. martā) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis. Veicis pētījumus kondensētas vielas fizikas jomā. 2003. gadā kopā ar Vitāliju Ginzburgu un Entoniju Legetu ieguvis Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu supravadītāju un suprašķidrumu teorijā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abrikosovs dzimis 1928. gadā Maskavā pataloganatomu ģimenē. Viņa tēvs akadēmiķis Aleksejs Ivanovičs Abrikosovs (1875—1955) bija patoloģiskās anatomijas katedras vadītājs Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē. Māte Fanija Vulfa (1895—1965) bija katedras asistente un Kremļa slimnīcas patologanatomijas nodaļas vadītāja un galvenā prozektore.

Aleksejs Abrikosovs 1948. gadā ar izcilību pabeidza Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāti. Viņa fizikas pasniedzējs bija Ļevs Landaus, kurš bija arī viņa kandidāta disertācijas vadītājs. Disertāciju par termisko difūziju plazmā Abrikosovs aizstāvēja 1951. gadā. Šajā pašā laikā, sākoties represijām pret ārstiem, viņa vecāki tika atlaisti no darba.

No 1951. līdz 1965. gadam Abrikosovs strādāja Fizikālo problēmu institūtā. 1955. gadā aizstāvēja doktora disertāciju augstu enerģiju kvantu elektrodinamikā. Pēc tam (1965—1988) strādāja Landaua Teorētiskās fizikas institūtā. Viņš bija viens no šī institūta dibinātājiem. No 1988. līdz 1991. gadam strādāja Augstu spiedienu fizikas institūtā. Vienlaikus strādāja arī par pasniedzēju dažādās augstskolās. 1988. gadā pēc savu lekciju materiāliem izdeva fundamentālu mācību grāmatu "Metālu teorijas pamati".

1991. gadā Abrikosovs saņēma uzaicinājumu uz Argonas Nacionālā laboratoriju un emigrēja uz ASV. Būdams Augstu spiedienu fizikas institūta direktors, ārzemju brauciena laikā palika ASV, atsakoties atgriezties Padomju Savienībā.[2] Līdz aiziešanai pensijā strādāja Argonas Nacionālā laboratorijā. Bija pasniedzējs vairākās ASV un Lielbritānijas augstskolās. 1999. gadā ieguva ASV pilsonību.

2017. gada 29. martā Kalifornijā, gadu pēc infarkta pārdzīvošanas, Abrikosovs nomira.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Reimonds Deiviss
Masatoši Košiba
Rikardo Džakoni
Nobela prēmija fizikā
2003
kopā ar
Vitāliju Ginzburgu
un Entoniju Legetu
Pēctecis:
Deivids Gross
Deivids Policers
Frenks Vilčeks