Ervīns Šrēdingers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ervīns Šrēdingers
Erwin Schrödinger
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Šrēdingers
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 12. augustā
Austroungārija, Vīne
Miris 1961. gada 4. janvārī (73 gadi)
Flag of Austria.svg Austrija, Vīne
Tautība austrietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Breslavas universitāte
Cīrihes universitāte
Berlīnes universitāte
Jēnas universitāte
Oksfordas universitāte
Grācas universitāte
Štutgartes universitāte
Dublinas universitāte
Alma mater Vīnes universitāte
Studenti Lainuss Polings
Sasniegumi, atklājumi Šrēdingera vienādojums
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1933)

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger, dzimis 1887. gada 12. augustā, miris 1961. gada 4. janvārī) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem. 1933. gadā Šrēdingers kopā ar Polu Diraku ieguva Nobela prēmiju fizikā par ieguldīto darbu kvantu mehānikas attīstīšanā.[1]

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vīnē, inteliģentu ģimenē. Mācījies klasiskajā ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas iestājās Vīnes universitātē, kuru pabeidza 1910. gadā. Studiju laikā Šrēdingers ieinteresējas par termodinamiku. Pēc universitātes pabeigšanas viņš kļūst par sava pasniedzēja Franča Eksnera asistentu.

Vēl pirms Pasaules kara sākuma Šrēdingeru iesauc armijā, kur salīdzinoši mierīgos apstākļos viņš dien visu kara laiku. Pēc kara beigām Šrēdingeru uzaicina par viesprofesoru Jēnas universitātē. 1921. gadā viņš kļūst par Breslavas universitātes (tagadējā Vroclava) ordinēto profesoru. Tajā pašā gadā Šrēdingeru ieceļ par Cīrihes universitātes Teorētiskās fizikas katedras vadītāju, kur nostrādā līdz 1927. gadam. No 1927. līdz 1933. gadam vada katedru Berlīnes universitātē.

Nākot pie varas nacistiem, Šrēdingers dodas uz Oksfordas universitāti. Šeit arī saņem ziņu, ka viņam kopā ar Polu Diraku piešķirta Nobela prēmija fizikā. Seko darbs Grācas universitātē (1936-1938), kuru pēc anšlusa nākas pamest. Pēc atgriešanās Oksfordā un īslaicīga posma Ģentes universitātē Šrēdingers pieņem Īrijas valdības uzaicinājumu vadīt īpaši viņam izveidotu institūtu. Īrijā tiek pavadīti 17 gadi, iegūta Īrijas pilsonība. Pēdējos dzīves gadus (1956-1961) zinātnieks pavada Vīnē, kur lasa lekcijas Vīnes universitātē. Miris no tuberkulozes 1961. gadā.

Zinātniskais darbs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskie darbi statistiskajā fizikā, kvantu mehānikā, vispārīgajā relativitātes teorijā. Izstrādājis mikrodaļiņu kustības teoriju - viļņu mehāniku, izveidojis tās pamatvienādojumu - Šrēdingera vienādojumu. Mikroobjektu stāvokļa aprakstīšanai ieviesis viļņu funkciju, pierādījis viļņu mehānikas un matricu mehānikas identitāti (Nobela prēmija fizikā, 1933). Veicis pētījumus mezonu teorijā, elektrodinamikā. Mēģinājis radīt vienoto lauka teoriju.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ervīns Šrēdingers
Apbalvojumi
Priekštecis:
Verners Heizenbergs
Nobela prēmija fizikā
1933 (kopā ar Polu Diraku)
Pēctecis:
Džeimss Čedviks