Aleksandrs Prohorovs

Aleksandrs Prohorovs Александр Прохоров

Personīgā informācija
Dzimis	1916. gada 11. jūlijā Kvīnslenda, Austrālija
Miris	2002. gada 8. janvārī (85 gadi) Maskava, Krievija
Pilsonība	Padomju Savienība Krievija

Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika
Apbalvojumi	Nobela prēmija fizikā (1964)

Aleksandrs Mihailovičs Prohorovs (krievu: Алекса́ндр Миха́йлович Про́хоров, dzimis 1916. gada 11. jūlijā, miris 2002. gada 8. janvārī) bija Padomju Savienības un Krievijas fiziķis. 1964. gadā kopā ar Čārlzu Taunsu un Nikolaju Basovu saņēma Nobela prēmiju fizikā "par fundamentālo darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojas saskaņā ar māzera–lāzera principu".^[1] Divkārtējs Sociālistiskā Darba Varonis (1969, 1986), apbalvots ar pieciem Ļeņina ordeņiem (1967, 1969, 1975, 1981, 1986), Ļeņina prēmiju (1959) un PSRS Valsts prēmiju (1980).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «The Nobel Prize in Physics 1964». Nobel Foundation.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Prohorovs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
[ Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Jūdžīns Vīgners Marija Geperte-Maiere Hanss Jensens	Nobela prēmija fizikā 1964 kopā ar Čārlzu Taunsu un Nikolaju Basovu	Pēctecis: Ričards Fainmens, Džulians Švingers, Sinitiro Tomonaga

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Nobela prēmijas laureāti fizikā

1901—1925	Rentgens (1901) Lorencs / Zēmanis (1902) Bekerels / P. Kirī / M. Kirī (1903) Strats (1904) Lenards (1905) Dž. Dž. Tomsons (1906) Maikelsons (1907) Lipmans (1908) Markoni / Brauns (1909) Van der Vālss (1910) Vīns (1911) Dalens (1912) Kamerlings Oness (1913) Laue (1914) V. H. Bregs / V. L. Bregs (1915) Barkla (1917) Planks (1918) Štarks (1919) Gijoms (1920) Einšteins (1921) N. Bors (1922) Milikens (1923) M. Sīgbāns (1924) Dž. Franks / Hercs (1925)

1926—1950	Perēns (1926) Komptons / Č. Vilsons (1927) O. Ričardsons (1928) De Brojī (1929) Rāmans (1930) Heizenbergs (1932) Šrēdingers / Diraks (1933) Čedviks (1935) Hess / K. Andersons (1936) Deivisons / Džordžs Tomsons (1937) Fermi (1938) Lorenss (1939) Šterns (1943) Rabi (1944) Pauli (1945) Bridžmens (1946) Epltons (1947) Blekets (1948) Jukava (1949) Pauels (1950)

1951—1975	Kokrofts / Voltons (1951) Blohs / Pērsels (1952) Cērnike (1953) Borns / Bote (1954) Lems /Kušs (1955) Šoklijs / Brateins / Bardīns (1956) Džendao / Džeņnins (1957) Čerenkovs / I. Franks / Tamms (1958) Segrē / Čemberlens (1959) Glēzers (1960) Hofštadters / Mesbauers (1961) Landaus (1962) Vīgners / Geperte-Maiere / Jensens (1963) Taunss / Basovs / Prohorovs (1964) Fainmens / Švingers / Tomonaga (1965) Kastlers (1966) Bēte (1967) Alvaress (1968) Gells-Manns (1969) Alfvēns / Neēls (1970) Gabors (1971) Bardīns / Kūpers / Šrīfers (1972) Esaki / Jēvers / Džozefsons (1973) Rails / Hjūišs (1974) O. N. Bors / Motelsons / Reinvoters (1975)

1976—2000	Rihters / Dins (1976) F. Andersons / Mots / Van Vlaks (1977) Kapica / Penziass / R. Vilsons (1978) Glešovs / Salams / Veinbergs (1979) Kronins / Fičs (1980) Blūmbergēns / Šavlovs / K. Sīgbāns (1981) K. Vilsons (1982) Čandrasekars / Faulers (1983) Rubia / Van der Mērs (1984) Fon Klicings (1985) Ruska / Binnigs / Rorers (1986) Bednorcs / Millers (1987) Ledermans / Švarcs / Steinbergers (1988) Remzijs / Dēmelts / Pauls (1989) Frīdmens / Kendals / R. Teilors (1990) De Žēns (1991) Šarpaks (1992) Halss / Dž. Teilors (1993) Brokhauss / Šalls (1994) Perls / Reinss (1995) Lī / Osherofs / R. Ričardsons (1996) Ču / Kohentannodji / Filips (1997) Laflins / Stormers / Cui (1998) Hofts / Veltmans (1999) Alfjorovs / Kroemers / Kilbijs (2000)

2001—pašlaik	Kornels / Keterle / Vīmans (2001) Deiviss / Košiba / Džakoni (2002) Abrikosovs / Ginzburgs / Legets (2003) Gross / Policers / Vilčeks (2004) Globers / Hols / Henšs (2005) Meters / Smūts (2006) Fērs / Grīnbergs (2007) Nambu / Kobajasi / Masukava (2008) Kao / Boils / Smits (2009) Geims / Novosjolovs (2010) Perlmuters / Šmits / Rīss (2011) Arošs / Vainlends (2012) Anglērs / Higss (2013) Akasaki / Amano / Nakamura (2014) Kadzita / Makdonalds (2015) Tuless / Haldeins / Kosterlics (2016) Veiss / Berišs / Torns (2017) Eškins / Murū / Striklenda (2018) Pīblss / Majors / Kelozs (2019) Penrouzs / Gencels / Geza (2020) Hazelmans / Manabe / Parizi (2021)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 54297349 LNB: 000029643 LCCN: n80103813 ISNI: 0000 0001 0902 7419 GND: 118875671 SELIBR: 196711 SUDOC: 035411147 BNF: cb134810992 (data) BIBSYS: 90160112 NKC: jn19990210507 BNE: XX1077702

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt