Joičiro Nambu
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Joičiro Nambu (japāņu: 南部 陽一郎, dzimis 1921. gada 18. janvārī, miris 2015. gada 5. jūlijā) bija Japānas un ASV fiziķis un Čikāgas Universitātes profesors. Pazīstams ar savu ieguldījumu teorētiskās fizikas jomā. 2008. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par spontānā simetrijas laušanas mehānisma atklāšanu elementārdaļiņu fizikā 1960. gadā.[1] Nobela prēmiju saņēma vienlaikus ar diviem citiem japāņu fiziķiem — Makoto Kobajaši un Tošihide Maskava, kuri balvu saņēma par lauztās simetrijas izcelšanās atklāšanu, kas nosaka vismaz trīs kvarku ģimeņu esamību dabā"[1]
Agrīnais dzīves posms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nambu dzimis Tokijā, Japānā, 1921. gadā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Fukui pilsētā viņš iestājās Tokijas Imperiālajā universitātē un studēja fiziku. Viņš ieguva zinātņu bakalaura grādu 1942. gadā un zinātņu doktora grādu 1952. gadā. 1949. gadā viņš tika iecelts par asociēto profesoru Osakas Pilsētas universitātē un nākamajā gadā 29 gadu vecumā paaugstināts par profesoru.[2]
1952. gadā Nambu uzaicināja uz Ņūdžersiju Amerikas Savienotajās Valstīs, uz Prinstonas Padziļināto studiju institūtu. 1954. gadā viņš pārcēlās uz Čikāgas Universitāti, kur 1958. gadā kļuva par profesoru.[3] No 1974. līdz 1977. gadam viņš bija arī Fizikas katedras priekšsēdētājs.
1970. gadā Nambu kļuva par ASV pilsoni.[4]
Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nambu 1960. gadā strādāja pie spontānas simetrijas laušanas mehānisma elementārdaļiņu fizikā un atklāja, ka duālās rezonanses modeli var izskaidrot ar kvantu mehānikas stīgu teoriju. Viņš ierosināja kvantu hromodinamikas "krāsu lādiņu" ideju.[5] Nambu tiek uzskatīts par vienu no stīgu teorijas pamatlicējiem.[6]
Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem profesora amatā Čikāgas Universitātē Nambu kļuva par emeritus profesoru Čikāgas Universitātes Fizikas katedrā un Enriko Fermi institūtā.[7][8]
Nambu-Goto darbība stīgu teorijā ir nosaukta Nambu un Tetsuo Goto vārdā. Arī bezmasas bozoni, kas rodas ar spontānu simetrijas pārrāvumu, dažkārt tiek saukti par Nambu—Goldstouna bozoniem.[9][10]
Nambu miris 2015. gadā, 94 gadu vecumā, no infarkta.[11]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nambu ieguvis daudzus apbalvojumus un balvas, tostarp Denija Heinemana balvu (1970), Roberta Openheimera piemiņas balvu (1977), Japānas Kultūras ordeni (1978), ASV Nacionālo zinātnes medaļu (1982), Maksa Planka medaļu (1985), Diraka balvu (1986), Sakurai balvu (1994), Volfa balvu fizikā (1994/1995) un Franklina institūta Bendžamina Franklina medaļu (2005). Nambu tika piešķirta puse no Nobela prēmijas fizikā (2008).[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «The Nobel Prize in Physics 2008». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
- ↑ 2,0 2,1 Tetsuo Hatsuda. «Notable Alumni: Yoichiro Nambu». University of Tokyo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 19. jūlijs.
- ↑ Chicago Tribune (October 8, 2008) "University of Chicago physicist Yoichiro Nambu wins Nobel Prize"
- ↑ Matt Moore, Karl Ritter, Mari Yamaguchi, Herbert G. McCann. «Chicago Professor Shares Nobel Prize In Physics». NPR. Associated Press, 2008. gada 7. oktobris.
- ↑ Raymond Serway, Clement Moses, Curt Moyer. «Modern Physics» (3rd izd.). Thomson Learning, 2004. 577. lpp. ISBN 1111794375. Skatīts: 2015. gada 19. jūlijs – caur Google Books.
- ↑ Andrew Zimmerman Jones, Daniel Robbins. «Ten Notable String Theorists». String Theory for Dummies. Hoboken, New Jersey : Wiley Publishing, 2010. 347. lpp. ISBN 9780470595848. Skatīts: 2015. gada 19. jūlijs – caur Google Books.
- ↑ «Yoichiro Nambu». The University of Chicago. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. septembris. Skatīts: 2015. gada 19. jūlijs.
- ↑ Brigham Narins. Notable Scientists from 1900 to the Present: N-S. Gale Group, 2001. 1613. lpp. ISBN 9780787617554.
- ↑ Nambu, Y.; Jona-Lasinio, G. (1961-04-01). "Dynamical Model of Elementary Particles Based on an Analogy with Superconductivity. I". Physical Review (American Physical Society (APS)) 122 (1): 345–358. doi:10.1103/physrev.122.345. ISSN 0031-899X.
- ↑ Nambu, Y.; Jona-Lasinio, G. (1961-10-01). "Dynamical Model of Elementary Particles Based on an Analogy with Superconductivity. II". Physical Review (American Physical Society (APS)) 124 (1): 246–254. doi:10.1103/physrev.124.246. ISSN 0031-899X.
- ↑ «Nobel laureate in physics, Yoichiro Nambu dies at 94». La Prensa de San Antonio. EFE. 2015. gada 17. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 18. jūlijs.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Joičiro Nambu.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Visvairāk citētās Nambu zinātniskās publicācijas inspirehep.net (angliski)
- Joičiro Nambu biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Albērs Fērs Peters Grīnbergs |
Nobela prēmija fizikā 2008. kopā ar Makoto Kobajaši un Tošihide Maskava |
Pēctecis: Čārlzs Kao Vilards Boils Džordžs Smits |
|