Inga Bērziņa
Inga Bērziņa | |
---|---|
Inga Bērziņa 2022. gadā | |
Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģonālās attīstības ministre (Līdz 2024. gada 1. jūlijam — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre) | |
Amata sākums 2023. gada 15. septembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Evika Siliņa |
Priekštecis | Māris Sprindžuks |
14. Saeimas deputāte | |
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2023. gada 20. septembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja | |
Amatā 2009. gada 27. jūlijs — 2022. gada 1. novembris | |
Vietnieks (i) |
? (2009—2013) Viktors Gotfridsons (2013—2021) Artis Roberts (2021—2022) Nellija Kleinberga (2021—2022) |
Priekštecis | amats izveidots |
Pēctecis | Inese Astaševska |
Kuldīgas domes priekšsēdētāja | |
Amatā 2007. gada 29. novembris — 2009. gada 26. jūlijs | |
Priekštecis | Edgars Zalāns |
Pēctecis | amats likvidēts |
Kuldīgas pilsētas domes priekšsedētāja vietnece | |
Amatā 2001. gada 7. novembris — 2007. gada 29. novembris | |
Pēctecis | Ivars Eglītis[1] |
| |
Dzimšanas dati |
1963. gada 1. augustā Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Kuldīga, Latvija |
Politiskā partija |
|
Profesija | skolotāja |
Inga Bērziņa (dzimusi 1963. gada 1. augustā Kuldīgā) ir latviešu politiķe. Laika posmā no 2007. gada 29. novembra līdz 2009. gada 26. jūlijam bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Pēc tam līdz 2022. gada 1. novembrim bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja.[2] Pārstāv partiju "Kuldīgas novadam". Šobrīd I. Bērziņa ir Latvijas Republikas viedās administrācijass un reģonālās attīstības ministre un 14. Saeimas deputāte, ievēlēta no "Jaunās Vienotības" saraksta.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1986. gadā Inga Bērziņa pabeidza Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, iegūstot ģeogrāfa un ģeogrāfijas pasniedzēja diplomu. 1997. gadā iegūtā izglītība tika papildināta ar Latvijas Universitātes ģeogrāfijas maģistra diplomu. Laikā no 1997. līdz 2006. gadam Inga Bērziņa ir papildinājusi savas zināšanas un spējas vairākos semināros, konferencēs un līdzīgās īslaicīgās izglītības aktivitātēs.[2]
Darba pieredze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc augstskolas diploma iegūšanas 1986. gadā Inga Bērziņa sāka strādāt Rīgas Angļu ģimnāzijā par ģeogrāfijas skolotāju un strādāja tur līdz 1994. gadam. No 1994. gada I. Bērziņa dzīvo un strādā Kuldīgā. Pirmā darbavieta dzimtajā pilsētā bija Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskola, kur viņa turpināja ģeogrāfijas skolotājas darbu. Ar laiku Inga Bērziņa kļuva par skolas direktora vietnieci komercizglītībā. Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolā Inga Bērziņa nostrādāja līdz 1997. gadam, kad kļuva par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas ekonomikas docētāju. Bet jau drīz, 1998. gadā, Inga Bērziņa kļuva par reģionālās attīstības nodaļas vadītāju Kuldīgas rajona padomē un savus pienākumus tur pildīja līdz 2000. gadam.[2]
Pēc tam Inga Bērziņa tika iecelta par Kuldīgas rajona statistikas nodaļas vadītāja vietnieci tautas skaitīšanas jautājumos. Sekoja vadītājas darbs Kuldīgas rajona padomes pašvaldības uzņēmumā bezpeļņas organizācijā "Kurzemes attīstības aģentūra". Par vadītāju viņa tur nostrādāja līdz 2002. gadam. 2001. gadā Inga Bērziņa sāka strādāt par Kuldīgas novada pieaugušo izglītības centra lektori. No 2001. līdz 2003. gadam I. Bērziņa paspēja darboties par Kuldīgas rajona koordinatori BO SIA "Baltijas jūras piekrastes attīstības aģentūrā". No 2003. gada līdz 2007. gada 29. novembrim Inga Bērziņa bija arī Kuldīgas rajona padomes pašvaldības aģentūras "Kuldīgas attīstības aģentūra" vadītāja.[2]
2005. gadā Inga Bērziņa tika pieaicināta strādāt par eksperti pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes. Savukārt jau 2006. gadā Inga Bērziņa par eksperti tika aicināta strādāt "Sorosa fondā Latvijā" Moldovas—Latvijas forumā par sabiedrības līdzdalību, reģionālās attīstības grupas vadībā. Laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam Inga Bērziņa bija koordinatore biedrībā "Kurzemes reģionālās attīstības aģentūra".[2]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gada pašvaldību vēlēšanās I. Bērziņa tika ievēlēta Kuldīgas domē no Tautas partijas saraksta, un tika ievēlēta par domes priekšsēdētāja Edgara Zalāna vietnieci. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās vēlreiz ievēlēta Kuldīgas domē, bet 2007. gadā viņu ievēlēja par Kuldīgas domes priekšsēdētāju E. Zalāna vietā, kurš kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša valdībā.
I. Bērziņa tika ievēlēta pašvaldībā arī 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, saglabājot domes priekšsēdētājas amatu. 2012. gadā viņa bija starp partijas "Kuldīgas novadam" dibinātājiem un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju. Pēc administratīvās reformas no jaunizveidotās partijas I. Bērziņu ievēlēja Kuldīgas novada domē 2013., 2017. un 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, nemainīgi viņa saglabāja arī pašvaldības vadītāja amatu.
2022. gada rudenī I. Bērziņa tika ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība", pārstāvot tajā partiju "Kuldīgas novadam".
2023. gada 15. septembrī ievēlēta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Evikas Siliņas Ministru kabinetā.
Ieņemtie amati
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja
- Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja
- Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas locekle
- Reģionālo attīstības centru apvienības valdes locekle
- SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” kapitāldaļu turētāja pārstāve
- SIA “Kuldīgas ūdens” kapitāldaļu turētāja pārstāve
- Partijas “Kuldīgas novadam” valdes priekšsēdētāja[2]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Inga Bērziņa ir precējusies un trīs bērnu māte. Brīvajā laikā nodarbojas ar orientēšanās sportu. I. Bērziņas dēls Kristaps Bērziņš ir vieglatlēts, gar distanču skrējējs un orientierists.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada bibliotēku kopkataloga Novadpētniecības datu bāze
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Māris Sprindžuks |
Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģonālās attīstības ministre 2023. gada 15. septembris — pašlaik |
Pēctecis: amatā |
|