Latvijas augstskolas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā. Pašlaik Latvijā ir 32 akreditētas Latvijas augstskolas un divas Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles.[1]

No tām sešas ir klasiskā universitātes tipa augstskolas, bet divas ir valsts augstskolas.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas augstskolu sākotne ir saistīta ar Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera 1775. gadā dibināto Jelgavas Pētera akadēmiju jeb Academia Petrina (1775—1806). Vēl senāka akadēmiskās izglītības iestāde bija Gustava akadēmija Tērbatā un Pērnavā (1632—1710), kas pildīja Zviedru Vidzemes augstskolas funkcijas.[3] Līdztekus pastāvēja Rīgas akadēmiskā ģimnāzija (1631—1710).

Vidzemes guberņas augstskola bija Tērbatas Universitāte, bet 1862. gadā Baltijas provinču bruņniecība dibināja privāto augstskolu Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par valsts uzturētu Rīgas Politehnisko institūtu.

1918. gada rudenī Baltijas hercogistes īslaicīgajā pastāvēšanas laikā nodibināja Baltijas Tehnisko augstskolu, bet 1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdība to likvidēja un izdeva dekrētu par Latvijas Augstskolas dibināšanu ar izglītību latviešu valodā. Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot tai Latvijas Universitātes (vācu: Die lettländische Universität in Riga) nosaukumu.

1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

Latvijas augstskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

universitātes tipa augstskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstskola Pilsēta Dibināta
Daugavpils Universitāte Daugavpils 1921
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgava 1938
Latvijas Universitāte Rīga 1919
Liepājas Universitāte Liepāja 1954
Rīgas Stradiņa universitāte Rīga 1950
Rīgas Tehniskā universitāte Rīga 1862

neuniversitātes tipa augstskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstskola Pilsēta Dibināta
Banku augstskola Rīga 1997
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Rīga 1919
Latvijas Jūras akadēmija Rīga 1989
Latvijas Kultūras akadēmija Rīga 1990
Latvijas Mākslas akadēmija Rīga 1921
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija Rīga 1921
Rēzeknes Augstskola Rēzekne 1993
Rīgas Ekonomikas augstskola Rīga 1993
Rīgas Juridiskā augstskola Rīga 1998
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija Rīga 1994
Ventspils Augstskola Ventspils 1997
Vidzemes Augstskola Valmiera 1996

valsts augstskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstskola Pilsēta Dibināta
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija Rīga 1992
Latvijas Policijas akadēmija (2010. gadā likvidēta) Rīga 1991

Juridisko personu dibinātās neuniversitātes tipa augstskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstskola Pilsēta Dibināta
Baltijas Starptautiskā akadēmija Rīga 1992
Biznesa institūts "RIMPAK Livonija" Rīga 1991
Ekonomikas un kultūras augstskola Rīga 1992
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola Rīga 1998
Latvijas Kristīgā akadēmija Jūrmala 1993
Lutera Akadēmija Rīga 2008
Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola Rīga 1995
Rīgas Aeronavigācijas institūts Rīga 1942
Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola Rīga 1992
Biznesa augstskola "Turība" Rīga 1993
Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" (2014. gadā anulēta akreditācija) Rīga 1988
Sociālo tehnoloģiju augstskola Rīga 1991
Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola Rīga 1988
Transporta un sakaru institūts Rīga 1999

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akreditētās augstskolas un koledžas
  2. LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai Latvijas Policijas akadēmijai un Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, bet pārējās augstskolas, kuru dibināšanā valsts var būt un var nebūt piedalījusies, ir "atvasinātas publiskas personas".
  3. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 639 lpp.