Manne Sīgbāns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Manne Sigbāns)
Jump to navigation Jump to search
Manne Sīgbāns
Manne Siegbahn
Manne Sīgbāns
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 3. decembrī
Valsts karogs: Zviedrija Erebrū, Zviedrija
Miris 1978. gada 26. septembrī (91 gads)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība zviedrs
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Lundas Universitāte
Upsālas Universitāte
Stokholmas Universitāte
Alma mater Lundas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi rentgenspektroskopija
Apbalvojumi 1924. gada Nobela prēmija fizikā

Kārls Manne Jēorgs Sīgbāns (zviedru: Karl Manne Georg Siegbahn, dzimis 1886. gada 3. decembrī, miris 1978. gada 26. septembrī) bija zviedru fiziķis. 1924. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par saviem atklājumiem un pētījumiem rentgenspektroskopijā.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1886. gadā Erebrū dzelzceļa stacijas meistara ģimenē. 1906. gadā iestājās Lundas Universitātē. 1911. gadā aizstāvēja disertāciju par magnētiskā lauka mērījumiem un ieguva zinātņu doktora grādu. No 1907. līdz 1911. gadam Sīgbāns strādāja par profesora Johannesa Ridberga asistentu Lundas Universitātes Fizikas institūtā. Vēlāk Sīgbāns pildīja Ridberga pienākumus kā aizvietotājs, bet pēc Ridberga nāves tika apstiprināts par profesoru (no 1920. gada). 1923. gadā Sīgbāns kļuva par fizikas profesoru Upsālas Universitātē.

Zinātniskās darbības sākumā Sīgbāns nodarbojās ar elektrības un magnētisma pētījumiem (1908—1912). Vēlākā posmā (1912—1937) viņš strādāja galvenokārt pie rentgenspektroskopijas metožu un precīzu mērīšanas iekārtu izstrādāšanas. Pateicoties viņa darbam, bija iespējams pētīt atomu elektronu čaulām raksturīgo enerģiju un radiāciju atomfizikā, kā arī izmantot viņa pētījumus teorētiskos kvantu mehānikas aprēķinos.

1937. gadā Sīgbāns kļuva par Karaliskās Zviedrijas zinātņu akadēmijas Nobela institūta Fizikas nodaļas direktoru. Viņa vadībā institūtā tika veikti pētījumi kodolfizikas jomā. Desmit gadus pēc Sīgbāna nāves, 1988. gadā, šis institūts tika nosaukts viņa vārdā — par Mannes Sīgbāna institūtu, kas vēlāk tika pārveidots par pētniecisko laboratoriju un pievienots Stokholmas Universitātei kā Mannes Sīgbāna laboratorija.[2]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1914. gadā Manne Sīgbāns apprecējās ar Karinu Hegbomu (Högbom), viņu dēls Bū Sīgbāns (1915—2008), kļuva par diplomātu un politiķi, bet Kajs Sīgbāns (1918—2007) par fiziķi un 1981. gada Nobela prēmijas laureātu fizikā par ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Nobel Prize in Physics 1924». Nobel Foundation.
  2. «History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 23. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Roberts Milikens
Nobela prēmija fizikā
1924
Pēctecis:
Džeimss Franks
Gustavs Hercs