Manne Sigbāns

Manne Sigbāns Manne Siegbahn Personīgā informācija Dzimis 1886. gada 3. decembrī Erebrū, Zviedrija Miris 1978. gada 26. septembrī (91 gads) Stokholma, Zviedrija Tautība zviedrs

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas Lundas Universitāte Upsālas Universitāte Stokholmas Universitāte Alma mater Lundas Universitāte Sasniegumi, atklājumi rentgenspektroskopija Apbalvojumi 1924. gada Nobela prēmija fizikā

Kārls Manne Jēorgs Sigbāns (zviedru: Karl Manne Georg Siegbahn, dzimis 1886. gada 3. decembrī, miris 1978. gada 26. septembrī) bija zviedru fiziķis. 1924. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par saviem atklājumiem un pētījumiem rentgenspektroskopijā.

Biogrāfija

Sigbāns piedzima 1886. gadā Erebrū, Zviedrijā, dzelzceļa stacijas meistara ģimenē. 1906. gadā iestājās Lundas Universitātē. 1911. gadā aizstāvēja disertāciju par magnētiskā lauka mērījumiem un ieguva zinātņu doktora grādu. No 1907. līdz 1911. gadam Sigbāns strādāja par profesora Johannesa Ridberga asistentu Lundas Universitātes Fizikas institūtā. Vēlāk Sigbāns pildīja Ridberga pienākumus kā aizvietotājs, bet pēc Ridberga nāves tika apstiprināts par profesoru (no 1920. gada). 1923. gadā Sigbāns kļuva par fizikas profesoru Upsālas Universitātē.

Zinātniskās darbības sākumā Sigbāns nodarbojās ar elektrības un magnētisma pētījumiem (1908—1912). Vēlākā posmā (1912—1937) viņš strādāja galvenokārt pie rentgenspektroskopijas metožu un precīzu mērīšanas iekārtu izstrādāšanas. Pateicoties viņa darbam, bija iespējams pētīt atomu elektronu čaulām raksturīgo enerģiju un radiāciju atomfizikā, kā arī izmantot viņa pētījumus teorētiskos kvantu mehānikas aprēķinos.

1937. gadā Sigbāns kļuva par Karaliskās Zviedrijas zinātņu akadēmijas Nobela institūta Fizikas nodaļas direktoru. Viņa vadībā institūtā tika veikti pētījumi kodolfizikas jomā. Desmit gadus pēc Sigbāna nāves, 1988. gadā, šis institūts tika nosaukts viņa vārdā — par Mannes Sigbāna institūtu, kas vēlāk tika pārveidots par pētniecisko laboratoriju un pievienots Stokholmas Universitātei kā Mannes Sigbāna laboratorija.

Personīgā dzīve

1914. gadā Sigbāns apprecējās. Ģimenē piedzima divi dēli. Viens no tiem, Bū Sigbāns (1915—2008), kļuva par diplomātu un politiķi, bet otrs, Kajs Sigbāns (1918—2007), kļuva par fiziķi un 1981. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Manne Sigbāns.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Roberts Milikens	Nobela prēmija fizikā 1924	Pēctecis: Džeimss Franks Gustavs Hercs