Manne Sigbāns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Manne Sigbāns
Manne Siegbahn
Manne Sigbāns
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 3. decembrī
Valsts karogs: Zviedrija Erebrū, Zviedrija
Miris 1978. gada 26. septembrī (91 gads)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība zviedrs
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Lundas Universitāte
Upsālas Universitāte
Stokholmas Universitāte
Alma mater Lundas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi rentgenspektroskopija
Apbalvojumi 1924. gada Nobela prēmija fizikā

Kārls Manne Jēorgs Sigbāns (zviedru: Karl Manne Georg Siegbahn, dzimis 1886. gada 3. decembrī, miris 1978. gada 26. septembrī) bija zviedru fiziķis. 1924. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par saviem atklājumiem un pētījumiem rentgenspektroskopijā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sigbāns piedzima 1886. gadā Erebrū, Zviedrijā, dzelzceļa stacijas meistara ģimenē. 1906. gadā iestājās Lundas Universitātē. 1911. gadā aizstāvēja disertāciju par magnētiskā lauka mērījumiem un ieguva zinātņu doktora grādu. No 1907. līdz 1911. gadam Sigbāns strādāja par profesora Johannesa Ridberga asistentu Lundas Universitātes Fizikas institūtā. Vēlāk Sigbāns pildīja Ridberga pienākumus kā aizvietotājs, bet pēc Ridberga nāves tika apstiprināts par profesoru (no 1920. gada). 1923. gadā Sigbāns kļuva par fizikas profesoru Upsālas Universitātē.

Zinātniskās darbības sākumā Sigbāns nodarbojās ar elektrības un magnētisma pētījumiem (1908—1912). Vēlākā posmā (1912—1937) viņš strādāja galvenokārt pie rentgenspektroskopijas metožu un precīzu mērīšanas iekārtu izstrādāšanas. Pateicoties viņa darbam, bija iespējams pētīt atomu elektronu čaulām raksturīgo enerģiju un radiāciju atomfizikā, kā arī izmantot viņa pētījumus teorētiskos kvantu mehānikas aprēķinos.

1937. gadā Sigbāns kļuva par Karaliskās Zviedrijas zinātņu akadēmijas Nobela institūta Fizikas nodaļas direktoru. Viņa vadībā institūtā tika veikti pētījumi kodolfizikas jomā. Desmit gadus pēc Sigbāna nāves, 1988. gadā, šis institūts tika nosaukts viņa vārdā — par Mannes Sigbāna institūtu, kas vēlāk tika pārveidots par pētniecisko laboratoriju un pievienots Stokholmas Universitātei kā Mannes Sigbāna laboratorija.[2]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1914. gadā Sigbāns apprecējās. Ģimenē piedzima divi dēli. Viens no tiem, Bū Sigbāns (1915—2008), kļuva par diplomātu un politiķi, bet otrs, Kajs Sigbāns (1918—2007), kļuva par fiziķi un 1981. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Roberts Milikens
Nobela prēmija fizikā
1924
Pēctecis:
Džeimss Franks
Gustavs Hercs