Osmaņu impērijas izplešanās

Osmaņu impērijas izplešanās.

	Osmaņu impērijas vēsture
Laikmeti
Uzplaukums (1299–1453) Bezvaldnieku laiks
Izplešanās (1453–1683)
Stagnācija (1683–1827) Kēprīlī laikmets Sieviešu sultanāts Tulpju laikmets
Panīkums (1828–1908) Reformas 1. konstitūcijas laikmets
Sabrukums (1908–1922) 2. konstitūcijas laikmets Sadalīšana

Osmaņu impērijas izplešanās jeb Klasiskais periods (latīņu valodā saukts par Pax Ottomana — "Osmaņu miera" periodu) bija Osmaņu impērijas paplašināšanās posms no 15. līdz 17. gadsimtam, karojot gan ar Eiropas kristiešu valstīm, gan ar šiītu Sefevīdu impēriju.

Bajezids II (1481—1512)

Bajezids II

Sultānam Bajezidam II nokļūstot tronī pēc sava tēva nāves, bija jāsāk cīņa pret savu jaunāko brāli Džemu, kurš bija ieņēmis Bursu un Inegēlu (turku valodā: Inegöl) un pasludinājis sevi par Anatolijas sultānu. Pēc kaujas pie Jenišehiras Džems kā zaudētājs aizmuka uz Kairu. Pēc gada viņš atkal atgriezās, iekaroja Anatolijas austrumus, Ankaru un Konju. Tad viņu atkal sakāva un viņam nācās atkal bēgt un viņš devās uz Rodas salu.

1499. gadā padišahs Bajezids II uzbruka Vīnei un 1503. gadā panāca miera līgumā Vīnes cietokšņus visā Peloponēsā, kā arī atsevišķus ciemus Adrijas jūras piekrastē. 1500. gados memluki un persieši šaha Ismaila I vadībā apvienojās kopējai cīņai pret osmaņiem. 1511. gadā beidzās karš ar osmaņu uzvaru.

Pēc uzvaras pār memlukiem un persiešiem, Bajezida II dēls Ahmeds piespieda tēvu atzīt viņu par reģentu. Viņa brālim Selimam Ahmeds lika pārcelties uz Krimu, bet pirms Ahmeda kronēšanas, pasākumu gaitu izjauca jeničeri, kas Ahmedu nogalināja un lika Bajezidam II atsaukt atpakaļ Selimu, kuru vēlāk kronēja par jauno padišahu. Bajezids II atteicās no troņa un uzreiz pēc tam mira.

Hronoloģija

• 1481 — Mehmeda Iekarotāja nāve un tronī kāpj Bajezids II.
• 1481 — Naudas reforma — 100 drahmas nomaina 400 sudraba akčes.
• 1481 — Šeihs Hamdullahs pārceļas uz Konstantinopoli.
• 1482 — Sultāna Džema sakāve un bēgšana uz Rodu.
• 1483 — Morovas karagājiens, Horvātijas aneksija.
• 1484 — Bogdanas karagājiens.
• 1484 — Osmaņi iekaroja Kiliju un Akirmanu.
• 1485 — Osmaņu un memluku nesaskaņu rezultātā sākas karš.
• 1485 — Šeihs Hamdullahs ievieš sešu veidu rakstību (osmaņu turku: aklam-ı sitte).
• 1486 — Edirnē atvēra slimnīcu, kurā ārstniecībā lietoja arī mūzikas terapiju (Bajezida II kīlijes ārstniecības iestāde).
• 1488 — Atklāja Bajezida Ārstniecības namu (osmaņu turku: Dârü'ş-şifası).
• 1489 — Tiek apspiesta memluku pretošanās.
• 1491 — Osmaņu-memluku miera noslēgšana.
• 1492 — Ungārijas karagājiens.
• 1492 — No Spānijas padzītos jūdaistus sultāns uzaicina apmesties Osmaņu impērijā.
• 1494 — Dzimst Suleimans I.
• 1495 — Osmaņu-ungāru pamiers; mirst Sultāns Džems.
• 1497 — Konstantinopolē ierodas pirmais Maskavijas sūtnis.
• 1498 — Polijas karagājiens.
• 1499 — Osmaņu-venēciešu karš.
• 1500 — Tiek ieņemtas grieķu pilsētas: Metoni (turku: Modon), Pilosa (Navarin) un Koroni (Koron).
• 1502 — Miers ar venēciešiem.
• 1511 — Šahkula Tēva Āža nemieri; faktiski valda Selims Bargais.
• 1512 — Bajezids II zaudē troni; Selims Bargais kāpj tronī.

Selims I (1512—1520)

Selims I

Selims I savā valdīšanas laikā (1512—1520) spēja ievērojami paplašināt impēriju uz dienvidiem. Viņš sakāva memlukus un iekaroja lielāko mūsdienu Sīrijas daļu, Libānu, Palestīnu, Izraēlu un Ēģipti, tai skaitā arī svēto Jeruzalemes pilsētu un Kairu, kas bija Abasīdu kalifa krēsls. Līdz ar to Selims I varēja sevi saukt par visu ticīgo valdnieku, resp. islāma kalifu.

Selims I Safavīdu impēriju drīz atkal zaudēja, jo safavīdi atkaroja osmaņiem austrumus un ieņēma Bagdādi. 1514. gadā, Čaldiranas kaujā Anatolijas austrumos osmaņi sakāva safavīdu karaspēku, nodrošinot savu austrumu robežu uz ilgākiem laikiem.

Hronoloģija

• 1514 — Čaldiranas karš, karaspēks ieņem Tebrīzu.
• 1516 — Ēģiptes karagājiens un Merdžidabikas karš (Sīrija).
• 1517 — Ridanijes karš, karaspēks ieņem Kairu.
• 1517 — Osmaņi pārņem aizgādnībā islāma svētās pilsētas Meku un Medīnu.
• 1517 — Ēģiptē Piri Reiss sultānam Selimam Bargajam izgatavo pirmo pasaules karti.
• 1519 — Dželāla sacelšanās.
• 1519 — Osmaņi ieņem Alžīriju.
• 1520 — Miris Selims Bargais, Suleimans I kāpj tronī.

Suleimans Lieliskais (1520—1566)

Suleimans I

Suleimans Lieliskais apspieda Damaskas gubernatora organizēto sacelšanos, tad 1521. gadā ieņēma Belgradu. 1526. gada 29. augustā Mohāčas kaujā Suleimans I sakāva Ungārijas karali Lajošu II. 1541. gadā Suleimans I bija iekļāvis Osmaņu impērijā gandrīz visu no mūsdienu Ungārijas teritoriju un par pārvaldniekiem Transilvānijas vasaļvalstī iecēla Zapoljas ģimeni. Par impērijas vasaļvalstīm kļuva arī Valahija un Moldāvija. Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands I pasludināja Ungārijas Karalistes robežu par robežu starp Osmaņu impēriju un Hābsburgu impēriju.

Osmaņu impērija (1481-1683)

Suleimans I organizēja trīs karagājienus pret Persijas impērijā valdošo Sefevīdu dinastiju. Pirmajā karagājienā (1534) Suleimans I ieņēma Bagdādi. Otrajā karagājienā (1548-1549) tika uz laiku ieņemta Tebrīza un Azerbaidžāna. Uz ilgiem laikiem tika ieņemta Vana un Gruzijas ostas. Trešajā karagājienā (1555) Suleimanam I neizdevās pilnībā iznīcināt Sefevīdu armiju un tika parakstīts Amasjas līgums, kurā Sefevīdi atzina esošās robežas un atteicās no turpmākas iebrukšanas Osmaņu impērijā. Suleimanam I izdevās pievienot impērijai ļoti plašas teritorijas Āfrikas ziemeļos uz rietumiem no Marokas. Par impērijas autonomām administratīvām provincēm kļuva Tripolitānija, Tunisija, Alžīrija un Maroka. Berberu pirātiskie uzbrukumi Vidusjūrā tika turpināti, lai cīnītos pret Spāniju un osmaņi lielā mērā kontrolēja Vidusjūru. Osmaņikontrolēja arī Sarkano jūru un Persijas līci.

Pirmais Vīnes aplenkums (1529).

1533. gadā notika vairākas jūras kaujas pret spāņu floti. 1535. gadā Svētās Romas impērijas ķeizaram Kārlim V izdevās izcīnīt uzvaru pret osmaņiem Tunisā, bet jau 1536. gadā pret spāņiem ar osmaņiem apvienojās Francijas karalis Fransuā I un 1538. gadā Prevezas kaujā viņi uzvarēja Kārli V, nodrošinot osmaņu kontroli Vidusjūrā uz 33 gadiem, 1554. gadam osmaņu floti sagrāva Portugāle.

Hronoloģija

• 1521 — Belgradas iekarošana.
• 1521 — Piri Reiss saraksta dzejoli „Jūras grāmata” (osmaņu turku: Kitab-ı Bahriye).
• 1522 — Suleimana māte Ajše Hafsa Manisā uzceļ slimnīcu.
• 1522 — Rodosas iekarošana.
• 1524 — Ēģiptē notiek Ahmeda Nodevēja pašā nemieri.
• 1525 — Konstantinopolē ierodas pirmais Francijas sūtnis.
• 1525 — Mirst islāma šeihs Ali Grozs efendi.
• 1526 — Mohačas kauja.
• 1527 — Pabeidz Bosnijas iekarošanu.
• 1528 — Piri Reiss izgatavo otro pasaules karti.
• 1529 — Pirmais Vīnes aplenkums; Budas restitūcija; Barbaross Hajredins pašā atgriežas no Marseļas.
• 1532 — Vācijas karagājiens.
• 1533-1534 — Barbarosa sāk dienēt osmaņu flotē un tiek norīkots uz Albānijas bejliku.
• 1534 — Osmaņu-irāniešu karš; Tebrīzaas ieņemšana.
• 1534 — Miris islāma šeihs Ibni Kemals.
• 1536 — Tirgotājiem ar Francijas karogu piešķir tiesības tirgoties osmaņu ostās.
• 1536 — Lielvezīra Ibrahima pašā sodīšana ar nāvi.
• 1537 — Kērsofas-Avlonjas karagājiens.
• 1538 — Prevezas jūras kauja.
• 1538 — Sīlejmana Einuha pašā ekspedīcija uz Indiju.
• 1541 — Budas aneksija un bejlika izveidošana.
• 1543 — Estergonas cietokšņa ieņemšana.
• 1547 — Osmaņu-Hābsburgu miera līgums.
• 1547 — Austrijas tirgotājiem piešķir tiesības tirgoties osmaņu zemās.
• 1548 — Turpinās Osmaņu-irāniešu karš (1534-1555).
• 1550 — Pabeidz Sīlejmana kīliji (turku: Süleymaniye Külliyesi).
• 1551 — Iekaro Tripolitāniju (turku: Trablusgarb, novads mūsdienu Lībijā).
• 1553 — Mirst Piri Reiss.
• 1553 -1554 — Turguta Reisa ekspedīcija Vidusjūrā.
• 1553 — 1554 — Karagājiens uz Nahičevānu (turku: Nahçıvan).
• 1555 — Pirmais osmaņu-irāniešu miera līgums: Amasjas līgums.
• 1557 — Devītā Vidusjūras ekspedīcija; Marokas iekarošana.
• 1559 — Konjas karš un Šehzades Bajezida bēgšana uz Irānu.
• 1560 — Džerbas ieņemšana.
• 1565 — Izgāžas Maltas ieņemšana.
• 1565 — 100 drahmas atbilst 450 sudraba akčēm.
• 1566 — Suleimana Kanoniskā pēdējais karagājiens: Sigetvaras karš un sultāna nāve; Selims II kāpj tronī.

Selims II (1566—1574)

Selims II

Mehmeds Sokolovics pašā bija viens no padišaha Suleimana I lielvezīriem un pēc viņa nāves ieguva neierobežotu varu. Selima II laikā viņš bija faktiskais Osmaņu impērijas valdnieks līdz savai nāvei 1579. gadā.

Hronoloģija

• 1566 — Suleimana Kanoniskā pēdējais karagājiens: Sigetvaras karš un sultāna nāve; Selims II kāpj tronī.
• 1567 — Jemenas nemieri.
• 1569 — Astrahaņas karagājiens.
• 1569 — Kapteiņa Nemirstīgā Kurda beja karagājiens uz Sumatru (tag. Indonēzijā).
• 1571 — Lepanto jūras kauja (1571), Kipras iekarošana.
• 1574 — Tunisijas iekarošana.
• 1574 — Miris Selims II un Murads III kāpj tronī.

Murads III (1574—1595)

Hronoloģija

• 1575 — Edirnē Arhitekts Sinans uzbūvē Selima mošeju.
• 1577 — Takijīdins uzbūvē Stambulas observatotiju (osmaņu turku: Daru'r-Rasadü'l-Cedid'de).
• 1578 — Sākas Osmaņu-irāniešu karš (1578-1590).
• 1580 — Stambulas observatorijas sagrāve (1580. gada 22. janvārī).
• 1583 — Jezuīti atver Galatā Sv. Benuā baznīcu (1583. gada 18. novembrī).
• 1583 — Mešales karš.
• 1585 — Tebrīzas iekarošana.
• 1586 — Pirmā naudas reforma.
• 1588 — Gendžes karagājiens.
• 1588 — Tiek ieviesta osmaņu oficiālā valūta.
• 1589 — Otrā naudas reforma.
• 1590 — Ferhata pašā līgums.
• 1590 — Izdodot „Rīkojumu par slepkavībām” (osmaņu turku: zarar-ı kassabiye), tiek palielināts sods par 1%, tā apmierinot jeničeru iesniegtās prasības.
• 1595 — Estergonas ieņemšana.
• 1595 — Miris Murads III, Mehmeds III kāpj tronī.

Mehmeds III (1595—1603)

Hronoloģija

• 1596 — Egeras cietokšņa ieņemšana un Haovas karš.
• 1600 — Monētu nomaiņa.
• 1601 — Kanižes karš.
• 1601 — Anglijas tirgotājiem samazina oficiālo nodokli līdz 3%.
• 1603 — Osmaņu-irāniešu karš (1603-1611).
• 1603 — Miris Mehmeds III; Ahmeds I kāpj tronī.

Ahmeds I (1603—1617)

Ahmeds I

Ahmeda I valdīšanas sākumā likās, ka viņš var pieņemt labus lēmumus, bet vēlākie notikumi liecināja par citu. Kari, kuros viņš piedalījās Ungārijā un Persijā, bija impērijai neveiksmīgi un iedragāja tās prestižu ar 1606. gada Sitvatorokas līguma parakstīšanu. Impērijai bija jāatsakās no nodokļiem, kurus tai maksāja Austrija un Persijai nācās cedēt Gruziju un Azerbaidžānu.

Hronoloģija

• 1612 — Nasuha pašā līgums ar Irānu.
• 1615 — Erevānas karagājiens.
• 1617 — Osmaņu irāniešu karš (1617-1618).
• 1617 — Ahmeds I zaudē troni.

Mustafa I (pirmo reizi, 1617—1618)

Hronoloģija

• 1617 — Mustafa I kāpj tronī.
• 1617 — Konstantinopolē Mehmeds āga uzceļ Sultāna Ahmeda mošeju („Zilā mošeja”).
• 1618 — Mustafa I tiek gāzts un Osmans II kāpj tronī.

Osmans II (1618—1622)

Pēc Osmaņu impērijas austrumu robežas nostiprināšanas līgumā ar safavīdu Irānu Osmans II pats devās karaspēka priekšgalā uz Poliju un pēc Čotinas kaujas (1621) viņu piespieda parakstīt miera līgumu, atgriezās Konstantinopolē, vainodams jeničerus un savus valstsvīrus par gļēvumu.

Hronoloģija

• 1618 — Monētu nomaiņa.
• 1618 — Seravas līgums ar Irānu.
• 1621 — Osmans II dodas karagājienā uz Poliju (Hotinas karagājiens).
• 1622 — Tiek gāzts Osmans II un Mustafa I atkal kāpj tronī.

Mustafa I (otro un pēdējo reizi, 1622—1623)

Hronoloģija

• 1622 — Osmaņu-irāniešu karš (1622-1639).
• 1623 — No troņa tiek gāzts Mustafa I un tronī kāpj Murads IV.

Murads IV (1623—1640)

Murads IV

Murads IV savā valdīšanas laikā izcēlās ar īpašu nežēlību, ieviešot stingru valsts pārvaldi. Murada IV laiku saista ar karu pret Persiju, kurā Osmaņu impērijai izdevās iekarot Azerbaidžānu, Tebrīzu, Hamadanu un Bagdādi (1638). Murads IV personīgi komandēja karagājienu uz Mezopotāmiju un pierādīja savas labās armijas vadoņa spējas.

Hronoloģija

• 1624 — Monētu nomaiņa.
• 1629 — Jezuīti Konstantinopolē atklāj Sv. Jura franču skolu un Sv. Luī zēnu valodas skolu.
• 1634 — Tiek gāzts islāma šeihs (Ahizade Hīsejins efendi).
• 1635 — Murads IV dodas Revanas karagājienā.
• 1638 — Bagdādes karagājiens un Bagdādes iekarošana.
• 1639 — Osmaņu-irāniešu miera līgums: turku: Kasr-ı Şirin Antlaşması.
• 1640 — Miris Murads IV; Ibrahims I kāpj tronī un notiek monētu nomaiņa.

Ibrahims I (1640—1648)

Ibrahims I

Hronoloģija

• 1645 — Krētas karagājiens Hanijas ieņemšana.
• 1648 — Ibrahims I tiek gāzts; Mehmeds IV kāpj tronī.

Mehmeds IV (1648—1687)

Mehmeds IV

Hronoloģija

• 1648 — Kandijas aplenkums.
• 1656 — Armijas nemieri (osmaņu turku: Vaka-i Vakvakiye).
• 1656 — Kēprīlī ģimenes nākšana pie varas.
• 1658 — Miris Katipa Pieklājīgā.
• 1660 — Padodas Varadas cietoksnis.
• 1663 — Tiek ieņemts Ujvara cietoksnis.
• 1664 — Sv. Gotharda karš un Vašvāras miera līgums.
• 1669 — Kandijas padošanās, Krēta nokļūst tiešā osmaņu pakļautībā.
• 1672 — Karagājiens uz Poliju, Kamaničes padošanās.
• 1672 — Budžašas līgums.
• 1673 — Francijas tirgotājiem samazina nodokli līdz 3%.
• 1676 — Osmaņu-poļu miers: Zoravnas līgums.
• 1678 — Čehrinas karagājiens Ukrainā.
• 1682 — Osmaņu-krievu līgums (1682).
• 1682 — Miris Ceļojumu hroniku autors Evlija Pieklājīgais.
• 1683 — Vīnes aplenkums (1683); Parkani kauja un Lielais turku karš.
• 1685 — Osmaņi zaudē Novi Zamki (osmaņu turku: Uyvar, pilsēta mūsdienu Slovākijā).
• 1685 — Pils naudas kaltuvē sāk kalt zelta un sudraba monētas.
• 1686 — Budinas krišana (sk. Budinas aplenkums (1686))
• 1687 — Mehmeds IV zaudē troni; Suleimans II kāpj tronī.

Skatīt arī

• Osmaņu impērija
• Osmaņu dinastija