Rietumu banka
| AS Rietumu Banka | |
|---|---|
| |
| Veids | Akciju sabiedrība |
| Dibināts | 1992. gada 14. maijs |
| Galvenais birojs |  Rīga, Latvija
|
| Vadība | Jeļena Buraja (valdes priekšsēdētāja), Ruslans Stecjuks, Mihails Birzgals, Vladlens Topčijans, Sandris Straume (valdes locekļi) |
| Darbinieki | Ap 380 |
| Aktīvi | ▲ 1,51 mljrd. EUR (31.12.2023) |
| Peļņa | ▼ 12,5 mlj. EUR (31.12.2023) |
| Nozare | Finanšu pakalpojumi |
| Produkti | rietumu.com |
AS "Rietumu Banka" ir Latvijas komercbanka, kas dibināta 1992. gadā. Tā ir viena no lielākajām privātajām bankām Baltijā, un ir piektā banka Latvijā pēc aktīvu apjoma. Bankas centrālais birojs atrodas Rīgā, Rietumu Capital Centre augstceltnē.
Bankas darbība ir vērsta uz Latvijas, kā arī citu Baltijas un Eiropas valstu lielu un vidēju uzņēmumu, un turīgu privātpersonu apkalpošanu.[1]
"Rietumu Bankas" lielākie akcionāri (2021. gada septembrī) bija Boswell (International) Consulting Limited (33,11 % vienīgais īpašnieks ir Dermots Desmonds), SIA Esterkin Family Investments (33,12 %; vienīgais īpašnieks ir Leonīds Esterkins) un SIA Suharenko Family Investments (17,34 %; vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināšana un darbības sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rietumu banka nodibināta 1992. gadā, un 14. maijā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
1995. gadā banka kļuva par piekto lielāko banku Latvijā pēc aktīvu apjoma. Tajā pašā gadā tika sākta reģionālo informācijas centru tīkla attīstība Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīs un Baltijā. 1996. gadā "Rietumu Banka" sāka piedāvāt saviem klientiem dažādas trasta programmas, kas vēlāk ieņēma svarīgu lomu bankas attīstības stratēģijā. 1997. gadā "Rietumu Bankas" prezidenta amatā stājās Maikls Borks, kurš iepriekš piecus gadus bija strādājis par Latvijas Bankas prezidenta konsultantu programmas Phare ietvaros. 1998. gadā banka atvēra vairākas jaunas filiāles un turpināja attīstīt Corporate Banking virzienu, kas 1999. gadā ļāva Rietumu Bankai ieņemt līderpozīcijas korporatīvo klientu apkalpošanā Latvijā. 1999. gadā "Rietumu Banka" sāka pieņemt noguldījumus eiro valūtā.[2]
Izaugsmes gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā "Rietumu Banka" nopirka 100 % Saules Bankas akciju, iekļūstot pirmajā piecniekā Latvijas komercbanku reitingā. 2001. gada beigās un 2002. gadā "Rietumu Banka" emitēja jaunas, ekskluzīvas platīna kredītkartes Eurocard / MasterCard Platinum un VISA Platinum. 2003. gadā par vienu no prioritārajiem bankas attīstības virzieniem kļuva uzņēmējdarbības kreditēšana. 2004. gadā banka emitēja VISA viedkartes, un pilnībā pārgāja uz vienotu kontu numerācijas sistēmu ES valstīs — Starptautisko bankas konta numuru. "Rietumu Banka" iegādājās Krievijas brokeru uzņēmumu Eco Save un nodibināja jaunu investīciju uzņēmumu RB Investment.[2]
2005. gadā 33 % "Rietumu Bankas" akciju nopirka Īrijas pilsonis Dermots Desmonds. Tika uzsākta jauna centrālā biroja Rietumu Capital Centre celtniecību. Banka emitēja MasterCard un Maestro viedkartes un piedāvāja klientiem platformu operācijām pasaules valūtas biržā FOREX. 2006. gadā banka saņēma sindicēto kredītu 60 miljonu eiro apmērā, ko organizēja ERAB, kā arī sindicēto komerckredītu 110 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 20 bankām dažādās pasaules valstīs. Par bankas prezidentu kļuva Aleksandrs Kaļinovskis. 2007. gadā tā atvēra pārstāvniecību Bukarestē un pagarināja akreditāciju pārstāvniecībai Minskā. Banka saņēma vēl vienu sindicēto komerckredītu 120 miljonu eiro apmērā ar termiņu uz trijiem gadiem (sindikāta dalībnieku skaitā ir 19 bankas no dažādām pasaules valstīm).[2]
2008. gadā banka paplašināja darbību NVS valstīs, kļūstot par uzņēmumu grupas WestLeasing līdzīpašnieci Krievijā un Baltkrievijā, kā arī par Ukrainas brokeru uzņēmuma Oščadna kompanija (Ощадна компанiя) līdzīpašnieci. Bankas meitasuzņēmums RB Asset Management sāka piedāvāt aktīvu pārvaldības pakalpojumus: pašu ieguldījumu fonds, starptautiskā investīciju fonda portfeļi un strukturētas piezīmes. Atvēra bankas jauno centrālo biroju Rietumu Capital Centre.[2]
Attīstība pēc krīzes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2009. gadā "Rietumu Banka" bija vienīgā Latvijas banka, kas finanšu krīzes apstākļos guva peļņu. "Rietumu Banka" ieviesa jaunu klientu identifikācijas sistēmu Rietumu ID, paplašināja personīgā menedžera servisu visiem klientiem, piedāvājot dažādus tirdzniecības finansēšanas variantus, elastīgus noguldījumu veidus, zelta stieņu un monētu iegādi, ieguldījumu produktus. Tā nomainīja bankas logotipu un korporatīvo stilistiku.[2]
2010. gadā "Rietumu Banka" piedāvāja klientiem atbalsta programmu uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā, kas sniedza iespēju brīvi pārvietoties visā Šengenas teritorijā. Par "Rietumu Bankas" prezidentu kļuva Aleksandrs Pankovs. Par 5 % "Rietumu Bankas" akciju īpašnieku kļuva Honkongas uzņēmējs Barlams Čainrajs (Balram Chainrai).[2]
2011. gadā "Rietumu Banka" atklāja pārstāvniecību Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, sāka piedāvāt saviem korporatīvajiem klientiem pilnu elektroniskās tirdzniecības pakalpojumu klāstu, piedāvāja interneta ekvairinga pakalpojumu sniegšanu saviem korporatīvajiem klientiem uz Eiropas licences bāzes. Tā paplašināja savu kreditēšanas ģeogrāfiju Krievijā un citās NVS valstīs, sniedza klientiem palīdzību eirofondu līdzekļu piesaistīšanā un sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — Art-banking.[2]
2012. gadā "Rietumu Banka" atvēra bankas partnera pārstāvniecību Šanhajā, Ķīnā. Bankas aizbildnībā Rīgā notika pirmā starptautiskā elektroniskās tirdzniecības konference "eCom21", kas piesaistīja vairāk nekā 250 tirgus profesionāļu no Krievijas un citām NVS valstīm, kā arī no Eiropas un ASV.[2]
2013. gadā "Rietumu Banka" prezentēja jauno Platinum klases kredītkarti "Jūrmala". 2014. gadā "Rietumu Banka" ieviesa virtuālās identifikācijas sistēmu, kas piedāvāja ērtu un drošu identifikāciju klientiem, kuri strādā ar banku no mobilajām ierīcēm ar iebūvētā virtuālā digipasa Digipass for Mobile© palīdzību. Banka noslēdza privileģēto akciju ierobežoto emisiju, tās gaitā parakstīja un apmaksāja 13,3 miljonus privileģēto akciju.[2]
2015. gadā "Rietumu Banka" izveidoja īpašu lietotni viedtālruņiem, kas ļāva bankas klientiem iegūt ērtu attālināto piekļuvi saviem kontiem, izveidoja jaunu internetbankas lietotni iRietumu ierīcēm ar Android platformu (internetbankas lietotne iRietumu pieejama arī Apple Watch lietotājiem), ieguva PCI-DSS sertifikāta 1. līmeni, kas apliecina kartes turētāja datu maksimālu drošību.[2]
2016. gadā banka piedāvāja iespēju automātiski un droši saņemt pieeju strukturētiem datiem par investīciju portfeļiem ar JSON API — Rietumu Broker Link palīdzību. Uzņēmums Rietumu Asset Management (RAM) nāca klajā ar jauniem investīciju produktiem, tostarp investīciju portfeļiem Industry 4.0 un lielajiem investoriem individuālu obligāciju portfeli Target Maturity Bonds.[2]
2017. gadā "Rietumu Banka" uzsāka sadarbību ar Vācijas vadošo depozītu izvietošanas platformu ZINSPILOT, tādējādi iegūstot piekļuvi Vācijas krājieguldījumu tirgum, kas ir lielākais Eiropā. "Rietumu Banka" kļuva par pirmo banku Latvijā, kas uzsāka šādu projektu finanšu tehnoloģiju jomā. "Rietumu Banka" uzsāka sadarbību ar StartinLV asociāciju, kas apvienoja vairākus desmitus perspektīvo Latvijas jaunuzņēmumu.[2]
Jauni darbības virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gada pavasarī Latvijas finanšu sektors piedzīvoja būtisku nestabilitāti, ko radīja ASV Finanšu departamenta Latvijas "ABLV Bankai" izteiktie pārmetumi par naudas atmazgāšanu. Šo nestabilitāti papildināja korupcijas skandāls finanšu tirgus uzraudzības institūciju līmenī. Latvijas finanšu tirgus uzraudzības iestādes un likumdevējs pieņēma lēmumus, kas būtiski ierobežoja banku sadarbību ar nerezidentu, it sevišķi paaugstināta riska klientiem.
Šajā situācijā "Rietumu Banka" pieņēma lēmumu būtiski mainīt biznesa modeli un orientēt darbību izteikti uz Latvijas, citu Baltijas un ESAO valstu klientu apkalpošanu. Biznesa modeļa transformācijas procesa ietvaros "Rietumu Banka" pārtrauca sadarbību ar aptuveni 4000 paaugstināta riska klientiem. Šo darbu augstu novērtēja Latvijas uzraudzības iestādes un ārvalstu partneri.[1][3][4]
Šajā laikā notika arī bankas vadības maiņa, un jaunā biznesa modeļa īstenošana tika uzticēta ilggadējam "Rietumu Bankas" vadības pārstāvim Rolfam Fulsam.[5] "Rietumu Banka" turpināja koncentrēties uz korporatīvo un lielo privāto klientu apkalpošanu. Viens no stratēģijas fokusiem bija uzņēmējdarbības kreditēšana, kas jau neilgā laikā sniedza pozitīvus rezultātus.
"Rietumu Bankas" galvenais darbības virziens 2020. gadu sākumā ir uzņēmumu apkalpošana, tostarp individuāli izstrādātu kredītu un investīciju projektu īstenošana. Banka veicina Latvijas un Baltijas uzņēmumu paplašināšanos jaunos tirgos, finansē projektus rūpnieciskās ražošanas jomā, komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā, sadarbojas ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un “zaļo ekonomiku”. Banka turpina apkalpot turīgas privātpersonas, tostarp piedāvājot līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumu.
Bankas vadība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Rietumu Bankas" padomē ir Leonīds Esterkins (padomes priekšsēdētājs), Arkādijs Suharenko, Brendans Mērfijs, Dermots Desmonds, Valentīns Bļugers, Iļja Suharenko [7]un Čārlzs Larsons (Charles William Larson Jr).[6]
Bankas valdē ir Jeļena Buraja (valdes priekšsēdētāja), Ruslans Stecjuks (priekšsēdētāja vietnieks), Mihails Birzgals, Vladlens Topčijans, Sandris Straume.[7]
Jeļena Buraja valdes priekšsēdētāja amatā ir kopš 2021. gada.[8] Iepriekš viņa bankā vadīja korporatīvo finanšu un investīciju jomu, juridisko dienestu, kā arī Rietumu grupas uzņēmumu darbību. Jeļena Buraja ir iekļauta žurnāla Forbes Top-100 veiksmīgāko Latvijas biznesa sieviešu sarakstā.[9]
No 2018. līdz 2021. gadam valdes priekšsēdētājs bija Rolfs Fulss.
Darbības rādītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Rietumu Bankas" peļņa 2023. gadā bija 12,4 miljoni EUR, bet aktīvu kopsumma bija vairāk nekā 1,5 miljardi EUR. Bankas kapitāls un rezerves 2023. gada 30. decembrī bija 360 miljoni eiro (pieaugums par 7.9% pret 2022. gadu).
Bankas rentabilitātes rādītāji atrodas stabili augstā līmenī: kapitāla atdeve (ROE) 4.68%, aktīvu atdeve (ROA) 1.19%. Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs, kas atspoguļo uzņēmuma finansiālo stabilitāti, ir 24.42%, likviditātes seguma rādītājs ir 398.10%, vairākas reizes pārsniedzot regulatora noteikto prasību (100%).[10]
Skandāli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gadā Parīzes tiesa izdeva pirmās instances spriedumu, uzliekot "Rietumu Bankai" naudassodu 80 miljonu apmērā saistībā ar iepriekš uzsākto tiesas procesu pret Francijas uzņēmumu France Offshore par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.[11] Banka pret šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību, un 2021. gadā Apelācijas tiesa lielā mērā atcēla pirmās instances lēmumu par labu bankai. Šo tiesas lēmumu starptautiskie mediji nodēvēja par "Rietumu Bankas" uzvaru.[12]
Apelācijas tiesa naudassodu samazināja līdz 20 miljoniem eiro. "Rietumu Banka" savos komentāros pastāvēja uz savu nevainību un gatavību aizstāvēt šo pozīciju, “izmantojot ES tieslietu sistēmas sniegtās iespējas”. Banka arī paziņoja, ka tā jau laikus bija izveidojusi uzkrājumu gadījumā, ja tiktu noteiktas soda sankcijas.
2018. gadā "Rietumu Banka" daļai klientu bloķēja naudas līdzekļus, un pēc tam pārtrauca ar tiem sadarbību, slēdzot viņu kontus.[13]
Sasniegumi un apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2004. gadā starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance nosauca "Rietumu Banku" par labāko banku Latvijā valūtas operāciju jomā. 2009. gadā "Rietumu Banka" pirmoreiz ieguva Russia Wealth Management Awards 2009 balvu nominācijā "Labākā banka, kas NVS valstīs un Baltijā piedāvā bankas privāto apkalpošanu un lielu kapitālieguldījumu pārvaldi Krievijas klientiem". Turpmākajos gados šo prēmiju banka ieguva vēl vairākas reizes.
Žurnāls The Banker vēstīja, ka "Rietumu Banka" ieņem otro vietu visstraujāk augošo Centrālās Eiropas banku reitingā. Žurnāls Business New Europe nosauca "Rietumu Banku" par labāko banku Latvijā saskaņā ar 2009.—2010. gada pētījumu rezultātiem par banku darbību jaunās Eiropas reģionā. 2013., 2014. un 2015. gadā banka ieguva žurnāla SPEAR’S Russia Wealth Management prēmijas.
Iesaiste sabiedrībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2007. gadā "Rietumu Banka" nodibināja "Rietumu Bankas" Labdarības fondu, kura prioritātes ir atbalsts sociālu problēmu risināšana, bērnu un jauniešu attīstības un labklājības atbalsts, izglītības un zinātnes atbalsts, kā arī iesaiste mākslas un kultūras vērtību saglabāšanā un veicināšanā. "Rietumu Bankas" Labdarības fonds kopš tā dibināšanas ir atbalstījis un iesaistījies vairāku simtu projektu īstenošanā visā Latvijā, atbilstoši noteiktajām prioritātēm.[14]
Labdarības fondu valdes priekšsēdētāja ir Inga Šīna, bet valdes loceklis ir Sergejs Grodņikovs. Labdarības fonda darbību uzrauga padome, kuras priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko.[15]
Līdztekus Labdarības fondam, "Rietumu Banka" tradicionāli atbalsta Latvijas glezniecību, veidojot nozīmīgu Latvijas glezniecības klasiķu kolekciju un organizējot regulāras mākslinieku izstādes Rietumu Capital Centre telpās.
"Rietumu Banka" un tās fonds ir daudzu kultūras pasākumu atbalstītāja, palīdzot, piemēram, Baltijas Muzikālās Sezonas koncertu sērijas norisei, džeza festivālam World Jazz Festival, starptautiskajiem teātru festivāliem, Latvijas muzejiem un dažādām mākslas izstādēm.
2018. gadā "Rietumu Banka" bija arī viens no galvenajiem Latvijas hokeja izlases sponsoriem.[16]
Kopš 2012. gada banka organizē starptautisko e-tirdzniecības konferenci «eCom21». Ik gadus konferenci apmeklē simtiem dalībnieku no Baltijas, Centrālās, Austrumu un Rietumu Eiropas, NVS, Āzijas un citiem pasaules reģioniem.[17]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 DELFI. «'Rietumu banka' piešķir 6,5 miljonus eiro loģistikas centra attīstībai». DELFI (latviešu), 2023-12-12. Skatīts: 2024-06-10.
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 «Rietumu Banka - Bankas vēsture». www.rietumu.lv. Skatīts: 2018-07-17.
- ↑ DELFI. «'Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu». DELFI (latviešu), 2018-06-18. Skatīts: 2018-07-17.
- ↑ «ASV pārstāvji «ABLV Bank» likvidācijas lietā pauž atbalstu FKTK». tvnet.lv (angļu). Skatīts: 2018-07-17.[novecojusi saite]
- ↑ ««Rietumu bankas» vadītāja amatā iecelts Rolfs Fulss» (latviešu). Skatīts: 2018-07-17.
- ↑ Bijušais ASV vēstnieks Latvijā Larsons ievēlēts "Rietumu bankas" padomes locekļa amatā, tvnet.lv, Skatīts: 2024-08-27.
- ↑ «Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.». www.rietumu.com. Skatīts: 2021-10-22.
- ↑ DELFI Bizness. «Par 'Rietumu bankas' valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jeļena Buraja». delfi.lv (latviešu), 2021-08-18. Skatīts: 2021-10-22.
- ↑ «Par AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāju kļūst Jeļena Buraja». www.rietumu.com. Skatīts: 2021-10-22.
- ↑ «2023. gadā pieauguši visi galvenie Rietumu Bankas darbības rādītāji». www.diena.lv. Skatīts: 2024-08-27.
- ↑ «Francijas tiesa 'Rietumu bankai' piespriež 80 miljonu eiro sodu».
- ↑ «Pēc apelācijas samazināts Latvijas bankai piemērotais rekordlielais naudassods».
- ↑ DELFI Bizness. «'Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu». delfi.lv (latviešu), 2018-06-18. Skatīts: 2022-01-28.
- ↑ «Rietumu Banka - Par fondu». www.rblf.lv. Skatīts: 2018-07-17.
- ↑ «Rietumu Banka - Pārvalde». www.rblf.lv. Skatīts: 2018-07-17.
- ↑ «Rietumu Banka - Jaunumi». www.rietumu.lv. Skatīts: 2018-07-17.[novecojusi saite]
- ↑ «VII International e-Commerce conference | Rietumu eCom21». ecom21.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-25. Skatīts: 2018-07-17.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||