Saharova balva
Saharova balva par domas brīvību (angļu: The Sakharov Prize for Freedom of Thought), ko parasti dēvē arī par Saharova balvu, godina personas un personu grupas, kas veltījušas savu dzīvi cilvēktiesību aizstāvībai un domas brīvībai.[1] Tā tiek piešķirta par izcilu ieguldījumu cīņā par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, pievēršot uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem un sniedzot atbalstu balvas saņēmējiem un viņu darbībai.[2] Balva nosaukta par godu krievu zinātniekam un disidentam Andrejam Saharovam. Pirmo reizi balva tika pasniegta 1988. gada decembrī un to pasniedz Eiropas Parlaments.
Saharova balvu un naudas prēmiju 50 000 eiro apmērā Eiropas Parlaments piešķir svinīgā sēdē Strasbūrā katra gada beigās. Kandidātus var izvirzīt katra Parlamenta politiskā grupa, kā arī atsevišķi deputāti, ja kandidātu atbalsta vismaz 40 deputāti. Ar kandidātiem iepazīstina kopīgā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas, kā arī Cilvēktiesību apakškomitejas sēdē, un to locekļi balso par atlases sarakstā iekļautiem trim kandidātiem. Galīgo Saharova balvas laureātu vai laureātus izvēlas Priekšsēdētāju konference, kas ir Eiropas Parlamenta struktūrvienība, kuru vada priekšsēdētājs un kurā darbojas visu Parlamentā pārstāvēto dažādo politisko grupu vadītāji.[3]
Saharova balva līdz šim ir piešķirta disidentiem, politiskiem līderiem, žurnālistiem, juristiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, rakstniekiem, mātēm, sievām, minoritāšu līderiem, pretterorisma grupai, miera aktīvistiem, aktīvistam, kurš iestājās pret spīdzināšanu, karikatūristam, disidentam, kurš ilgstoši ieslodzīts pārliecības dēļ, kinorežisoram, bērnam, kurš cīnās par tiesībām uz izglītību, un ANO kā organizācijai. Šī balva jo īpaši tiek piešķirta par vārda brīvību, minoritāšu tiesību aizsardzību, starptautisko tiesību ievērošanu, demokrātijas attīstīšanu un tiesiskuma īstenošanu.[4]
Pirmie cilvēki, kam tika pasniegta Saharova balva, bija dienvidāfrikānis Nelsons Mandela un krievs Anatolijs Marčenko. Anatolijs Marčenko ir vienīgais laureāts, kurš šo apbalvojumu ir saņēmis pēc nāves.[5] 1990. gadā Saharova balva tika piešķirta Auna Sana Su Či, bet viņa to nevarēja saņemt līdz 2013. gadam, jo atradās politiskajā ieslodzījumā Mjanmā. Balva ir tikusi pasniegta arī organizācijām, no kurām pirmā bija no Argentīnas Las madres de la Plaza de Majo.
Vairāki Saharova balvu ieguvēji joprojām saskaras ar skarbu politisko apspiešanu. Represijas piedzīvo tādi laureāti kā Baltkrievijas Žurnālistu savienība (2004), Damas de Blanco un Giljermo Farinjass (Kuba, 2005. un 2010. gadā), Alaksandrs Milinkevičs (Krievija, 2006) un Hu Dzja (Ķīna, 2008). Razans Zaitunehs (2011) 2013. gadā tika nolaupīts un joprojām nav atbrīvots. Nasrins Sotudehs (2012) tika atbrīvots no cietuma 2013. gada septembrī un viņam, kā arī viņa kolēģim, 2012. gada laureātam Džafaram Panahi joprojām ir aizliegts atstāt Irānu.
Trīs Saharova balvu ieguvēji ir saņēmuši arī Nobela miera prēmiju: Nelsons Mandela, Auna Sana Su Či, un Malāla Jūsafzaja.
Laureātu uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Attēls | Laureāts | Valsts | Piezīmes | Atsauces | |
---|---|---|---|---|---|---|
1988 | Nelsons Mandela | DĀR | Anti-aparteīda aktīvists un vēlākais Dienvidāfrikas Republikas prezidents | [6] | ||
Anatolijs Marčenko | PSRS | Padomju disidents, autors un cilvēktiesību aktīvists | [7] | |||
1989 | Aleksandrs Dubčeks | Čehoslovākija | slovāku politiķis, mēģināja reformēt komunistisko režīmu Prāgas pavasara laikā | [8] | ||
1990 | Auna Sana Su Či | Mjanma (Birma) | opozīcijas politiķe un bijusī Nacionālās līgas par demokrātiju ģenerālsekretāre | [9] | ||
1991 | Adems Demači | Kosova | Kosovas albāņu politiķis un ilgtermiņa politiski ieslodzītais | [10] | ||
1992 | Las Madres de Plaza de Mayo | Argentīna | Argentīnas Māšu asociācija kuru bērni pazuda t.s. "Netīrā kara" laikā | [11] | ||
1993 | Oslobodjenje | Bosnijas un Hercegovinas | laikraksts, kas aizstāvēja Bosniju un Hercegovinu kā multietnisku valsti | [12] | ||
1994 | Taslima Nasrīna | Bangladeša | ārsts, feminisma autors | [13] | ||
1995 | Leila Zana | Turcija | kurdu sacelšanās politiķis no Turcijas dienvidaustrumiem, kas tika ieslodzīts uz 10 gadiem par to, ka bija Kurdistānas Darba partijas dalībnieks | [14] | ||
1996 | Vei Dzjinšens | Ķīna | Ķīnas demokrātiskās kustības aktīvists | [15] | ||
1997 | Salima Gezali | Alžīrija | žurnālists un rakstnieks, Alžīrijas sieviešu tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas aktīvists | [16] | ||
1998 | Ibrahims Rugova | Kosova | Albāņu politiķis, 1. Kosovas prezidents | [17] | ||
1999 | Šanana Gušmao | Austrumtimora | bijušais kaujinieks, kurš bija 1. Austrumtimoras prezidents | [18] | ||
2000 | ¡Basta Ya! | Spānija | organizācija, kas apvieno indivīdus ar dažādu politisko pozīciju pret terorismu | [19] | ||
2001 | Izats Gazavi | Palestīna | rakstnieks un profesors | [20] | ||
Nurita Peleda-Elhanana | Izraēla | miera aktīviste | [21] | |||
Zakariešs Kamveņu | Angola | arhibīskaps un miera aktīvists | [22] | |||
2002 | Osvaldo Hosē Paija Sardinjass | Kuba | politiskais aktīvists un disidents | [23] | ||
2003 | Kofi Annans | Gana | Nobela miera prēmijas saņēmējs un septītais ANO ģenerālsekretārs | [24] | ||
Apvienoto Nāciju Organizācija | Starptautiska | Starptautiska organizācija | ||||
2004 | Baltkrievijas Žurnālistu savienība | Baltkrievija | Nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir nodrošināt vārda brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un veicināt žurnālistikas profesionālos standartus | [25] | ||
2005 | Reportieri bez robežām | Starptautiska | Francijā bāzēta nevalstisku organizāciju, kas aizstāv preses brīvību | [26] | ||
Hauva Ibrahims | Nigērija | Cilvēktiesību advokāts | [27] | |||
Sievietes baltā | Kuba | opozīcijas kustība, radinieki apcietināja disidentes | [28] | |||
2006 | Alaksandrs Milinkevičs | Baltkrievija | politiķis, Baltkrievijas Apvienoto demokrātisko spēku kopīgi izvēlēts prezidenta kandidāts 2006. gada vēlēšanās | [29] | ||
2007 | Salihs Mahmuds Mohameds Osmans | Nigērija | Cilvēktiesību advokāts | [30] | ||
2008 | Hu Dzja | Ķīna | aktīvists un disidents | [31] | ||
2009 | Memoriāls | Krievija | Starptautiskā pilsonisko tiesību un vēstures biedrība | [32] | ||
2010 | Giljermo Farinjass | Kuba | ārsts, žurnālists un politiskais disidents | [33] | ||
2011 | Asma Mahfūza | Ēģipte | pieci cilvēki no Arābu pavasara, kas atbalsta brīvības un cilvēktiesību centienus | [34] | ||
Ahmeds El Senusi | Lībija | [35] | ||||
Razans Zaitunehs | Sīrija | [36] | ||||
Ali Ferzats | [37] | |||||
Muhameds Buazizi | Tunisija | [38] | ||||
2012 | Džafars Panahi | Irāna | Irānas aktīvisti, Sotudeha ir juriste un Panahi ir kinorežisors | [39] | ||
Nasrina Sotudeha | [40] | |||||
2013 | Malala Jusafzaja | Pakistāna | Cīnītāja par sieviešu tiesībām uz izglītību | [41] | ||
2014 | Deniss Mukvege | Kongo Demokrātiskā Republika | Ginekologs, ārstē grupveida izvarošanas upurus | [42] | ||
2015 | Raifs Badāvi | Saūda Arābija | Saūda Arābijas rakstnieks un aktīvists un tīmekļa vietnes Free Saudi Liberals radītājs | [43] | ||
2016 | Nadija Murada | Irāka | Jazidi cilvēktiesību aktīvistu un bijušās Islāma valsts nolaupītās personas | [44] | ||
Lamija Adži Bašara | ||||||
2017 | Venecuēlas Demokrātiskā opozīcija | Venezuela | ||||
2018 | Oļehs Sencovs | Ukraina | ||||
2019 | Ilhams Tohti | Ķīna | Uiguru ekonomists, cilvēktiesību aktīvists | |||
2020 | Baltkrievijas opozīcija | Baltkrievija | Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija, ko pārstāv Koordinācijas padome, pēc Svjatlanas Cihanouskas, Svetlanas Aļeksijevičas, Marijas Kaļesņikavas, Volhas Kavaļkovas un Veranikas Capkalas iniciatīvas, kā arī politiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji - Sjarhejs Cihonouskis, Aļess Bjalatskis, Sjarhejs Dileuskis, Scjapans Pucila un Mikola Statkevičs. | [45] | ||
2021 | Aleksejs Navaļnijs | Krievija | Opozīcijas politiķis un pretkorupcijas aktīvists | [46] | ||
2022 | Ukraiņu tauta | Ukraina | Piešķirts ukraiņiem, kuri "aizsargā demokrātiju, brīvību un likuma varu" pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.[47] | [48] |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Saharova balvas mājas lapa Arhivēts 2014. gada 21. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «1986: Sakharov comes in from the cold». BBC News. 1986. gada 23. decembris. Skatīts: 2010. gada 21. oktobris.
- ↑ «Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. oktobrī.
- ↑ «Sakharov Prize for Freedom of Thought». European Parliament. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. decembrī. Skatīts: 2013. gada 10. decembris.
- ↑ «Saharova balvas saņēmēju grāmata 2015». European Parliament.
- ↑ «Saharova balvas 20. gadadiena: par demokrātiju, pret apspiestību».
- ↑ «Nelson Rolihlahla Mandela - 1988, South Africa». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Anatoli Marchenko (posthumously) - 1988, Russia». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Alexander Dubček - 1989, Slovakia». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Aung San Suu Kyi - 1990, Burma/Myanmar». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Adem Demaçi - 1991, Kosovo». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Las Madres de Plaza de Mayo - 1992, Argentina». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Oslobodjenje - 1993, Bosnia and Herzegovina». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Taslima Nasreen - 1994, Bangladesh». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Leyla Zana - 1995, Turkey». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Wei Jingsheng - 1996, China». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Salima Ghezali - 1997, Algeria». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Ibrahim Rugova - 1998, Kosovo». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. Septembris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Xanana Gusmão - 1999, East Timor». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «¡BASTA YA! - 2000, Spain». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Izzat Ghazzawi - 2001, Palestine». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Nurit Peled-Elhanan - 2001, Israel». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Dom Zacarias Kamwenho - 2001, Angola». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Oswaldo José Payá Sardiñas - 2002, Cuba». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «United Nations Secretary-General Kofi Annan and all the staff of the UN - 2003, headquaters in New York, USA». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «The Belarusian Association of Journalists - 2004, Belarus». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Reporters Without Borders - 2005, headquaters in France». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Hauwa Ibrahim - 2005, Nigeria». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Ladies in White - 2005, Cuba». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Aliaksandr Milinkevich - 2006, Belarus». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Salih Mahmoud Mohamed Osman - 2007, Sudan». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Hu Jia - 2008, China». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Memorial - 2009, Russia». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Guillermo Fariñas - 2010, Cuba». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Razan Zaitouneh - 2011, Syria». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Ahmed El Zuber El Senussi - 2011, Libya». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Asmaa Mahfouz - 2011, Egypt». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Ali Ferzat - 2011, Syria». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Mohamed Bouazizi - 2011, Tunisia». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Jafar Panahi - 2012, Iran». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Nasrin Sotoudeh - 2012, Iran». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Malala Yousafzai - 2013, Pakistan». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Denis Mukwege - 2014, Democratic Republic of Congo». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Raif Badawi - 2015, Saudi Arabia». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «Nadia Murad and Lamiya Aji Bashar - 2016, Iraq». Eiropas Parlaments. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
- ↑ «The 2020 Sakharov Prize awarded to the democratic opposition in Belarus». europarl.europa.eu. 2020. gada 22. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. februāris. Skatīts: 2020. gada 15. novembris.
- ↑ «Alexei Navalny awarded the European Parliament's 2021 Sakharov Prize». europarl.europa.eu. 2021. gada 20. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. oktobris. Skatīts: 2021. gada 20. oktobris.
- ↑ «Ukrainian people win European parliament's Sakharov prize». the Guardian. 2022-10-19. Skatīts: 2022-10-19.
- ↑ «The Ukrainian people awarded the European Parliament's 2022 Sakharov Prize». europarl.europa.eu. 2022. gada 19. oktobris. Skatīts: 2022. gada 19. oktobris.
|