Pāriet uz saturu

Urāna pavadoņi

Vikipēdijas lapa

Urānam ir zināmi 27 pavadoņi.[1] Tie visi ir nodēvēti Viljama Šekspīra un Aleksandra Poupa darbu varoņu vārdos.[2]

Pirmos divus pavadoņus, Titāniju un Oberonu, 1787. gadā atklāja angļu astronoms Viljams Heršels. Nākamos divus pavadoņus (Arielu un Umbrielu) 1851. gadā atklāja britu astronoms Viljams Lasels. Pēc gandrīz gadsimtu garas pauzes, 1948. gadā Džerards Koipers atklāja Mirandu. Pārējos pavadoņus atklāja pēc 1985. gada, kad Urāna sistēmu pētīja starpplanētu zonde „Voyager 2”, kā arī, izmantojot teleskopus.

Urāna pavadoņi ir mazākie starp pārējo Saules sistēmas gāzu planētu pavadoņiem, tā piecu lielāko Urāna pavadoņu kopējā masa veido mazāk kā pusi no Tritona masas. [P 1] Titānija ir lielākais no Urāna pavadoņiem. Tā rādiuss ir 788,9 km vai mazāk kā puse no Mēness rādiusa. Titānija pēc izmēra ir astotais lielākais pavadonis Saules sistēmā. Kopumā Urāns ir apmēram 10 000 reižu masīvāks par visu savu pavadoņu kopējo masu.

Urāna pavadoņi nosacīti tiek iedalīti trīs grupās: iekšējie pavadoņi (13), lielie pavadoņi (5) un neregulārie pavadoņi (9). Iekšējie un lielie pavadoņi rotē tajā pašā virzienā kā Urāns, kamēr neregulārajiem pavadoņiem (izņemot Margaretu) rotācijas virziens ir vērsts pretēji.

Saraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulā norādīti Urāna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).

Nr. Nosaukums[P 2] Orbītas lielā pusass
(km) [3] 		Izmēri
(km) [3] 		Redzamais spožums
(mag)[3] 		Apriņķošanas periods
(dienas) [3][P 3]
1. VI Kordēlija 49 800 40 23,1 0,335
2. VII Ofēlija 53 800 42 22,8 0,376
3. VIII Bjanka 59 200 51 22,0 0,435
4. IX Kresīda 61 800 80 21,1 0,464
5. X Dezdemona 62 700 64 21,5 0,474
6. XI Džuljeta 64 400 93 20,6 0,493
7. XII Porcija 66 100 135 19,9 0,513
8. XIII Rozalinda 69 900 72 21,3 0,558
9. XXVII Kupidons 74 392 10 26 0,613
10. XIV Belinda 75 300 80 21,0 0,624
11. XXV Perita 76 417 20 24 0,638
12. XV Paks 86 000 162 19,2 0,762
13. XXVI Meba 97 736 10 26 0,923
14. V Miranda 129 900 471 15,3 1,41
15. I Ariels 190 900 1158 13,2 2,52
16. II Umbriels 266 000 1169 14 4,14
17. III Titānija 436 300 1578 13 8,71
18. IV Oberons 583 500 1522 13,2 13,46
19. XXII Francisko 4 276 000 22 25 (R) 266,6
20. XVI Kalibans 7 231 000 72 22,4 (R) 579,7
21. XX Stefans 8 004 000 32 24,1 (R) 677,4
22. XXI Trinkuls 8 504 000 18 25,4 (R) 759,0
23. XVII Sikoroksa 12 179 000 150 20,8 (R) 1288,3
24. XXIII Margareta 14 345 000 20 25,2 1694,8
25. XVIII Prospers 16 256 000 50 23,2 (R) 1977,3
26. XIX Seteboss 17 418 000 47 23,3 (R) 2234,8
27. XXIV Ferdinands 20 901 000 21 25,1 (R) 2823,4

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Tritona masa ir apmēram 2,14 x 1022 kg, bet piecu lielāko Urāna pavadoņu masa tikai 0,92 x 1022 kg
  2. ↑ Pavadoņu latviskie nosaukumi ņemti no žurnāla Zvaigžņotā debess, 2009. gada pavasaris
  3. ↑ Pavadoņiem ar pretēji vērstu rotācijas virzienu uz to norāda (R) pirms apriņkošanas perioda

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Satellites of Uranus: 27
  2. ↑ Uranian System
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Uranus moons


SauleMerkursVeneraMēnessZemeFoboss un DeimossMarssCereraAsteroīdu joslaJupitersJupitera pavadoņiSaturnsSaturna pavadoņiUrānsUrāna pavadoņiNeptūna pavadoņiNeptūnsPlutona pavadoņiPlutonsHaumejas pavadoņiHaumejaMakemakeKoipera joslaDisnomija (astronomija)Erīda (pundurplanēta)Izkliedētais disksOrta mākonis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Urāna_pavadoņi&oldid=4121145"