Raits Černajs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raits Černajs
Valsts kontrolieris
Amatā
1993. gada 3. decembris — 2004. gada 22. decembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Priekštecis Austris Kalniņš
Pēctecis Inguna Sudraba

Dzimšanas dati 1948. gada 13. augustā
Valsts karogs: Padomju Savienība Jelgavas apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2018. gada 4. martā (69 gadu vecumā)
Politiskā partija PSKP (1985—1990)
Latvijas Ceļš (1993—199?)
Dzīvesbiedrs(-e) Inta Černaja
Profesija matemātiķis
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Raits Černajs (dzimis 1948. gada 13. augustā, miris 2018. gada 4. martā) bija latviešu matemātiķis un politiķis. Bijušais Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts un Latvijas Valsts kontrolieris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1948. gada 13. augustā Jelgavas apriņķa Augstkalnes ciemā Elkšņu mājās zemnieka ģimenē.[1] 1948. gadā Černaju ģimene devās uz Lietuvu un tur dzīvoja līdz 1955. gadam.[1] Mācījās Ezeres, Annenieku, Ukru, Bērzes skolās. 1972. gadā beidza studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē matemātikas specialitātē.[1] No 1972. līdz 1981. gadam strādāja Plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā par inženieri, vecāko inženieri un vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, tad līdz 1990. gadam par Dobeles rajona Statistikas nodaļas vadītāju. Bijis PSKP biedrs.[1]

Atmodas kustības laikā piedalījās okupācijas simbola — pieminekļa "Tanks" novākšanā un vēsturiskā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanā. Ievēlēts par Dobeles rajona padomes deputātu (19891992), kur bija Budžeta komisijas vadītājs, rajona padomes valdes loceklis.[1] Latvijas Tautas frontes veidošanas laikā bijis viens no Dobeles LTF grupas dibinātājiem un līdz 1990. gadam bija arī šīs grupas vadītājs, kā arī LTF Dobeles rajona nodaļas valdes loceklis, LTF kongresu delegāts un LTF Domes loceklis.[1]

1990. gada martā kā LTF kandidāts ievēlēts LR Augstākajā Padomē. Strādājis AP Ekonomikas komisijā par sekretāru, vadītāja vietnieku, apakškomisijas vadītāju.[1] Vadījis darba grupas amatniecības, statistikas un grāmatvedības likumu izstrādāšanā. Strādājis pie Amatniecības kameras un Zvērināto revidentu asociācijas izveidošanas. Bijis Amatniecības kameras Prezidija loceklis un Grāmatvedības metodiskās padomes loceklis. Augstākajā Padomē izveidojis 63. Zemessardzes padomnieku rotu. Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās strādājis par Ministru prezidenta padomnieku.[1]

1993. gada 9. decembrī Saeima uz četriem gadiem ievēlēja Raitu Černaju par Latvijas Valsts kontrolieri. 1997. gada 8. decembrī viņš tika pārvēlēts amatā uz septiņiem gadiem.[1] Černaja vadībā 1994. gada 17. oktobrī Valsts kontrole tika uzņemta starptautiskajā augstāko kontrolējošo institūciju organizācijā INTOSAI. 1995. gada 9. maijā Valsts kontrole kļuva par pilntiesīgu Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas EUROSAI locekli.[2]

1996. gadā Valsts kontrolē tika izveidots Privatizācijas procesa revīzijas departaments, bet 1997.gada sākumā — Pašvaldību revīzijas departaments. 2000. gadā tika sākts īstenot Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plānu laika posmā līdz 2004. gadam. 2002. gada 24. oktobrī tika izveidota Latvijas Republikas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Ieguvis arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 1998. gadā iekšlietu ministrs apbalvoja Černaju ar personīgo ieroci.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 «RAITS ČERNAJS». gramata21.lv. 2000. gada augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. novembrī. Skatīts: 2010.08.06.
  2. 2,0 2,1 «Latvijas Republikas Valsts kontroles vēsture». LR Valsts kontrole. Skatīts: 2010.08.06.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Austris Kalniņš
Valsts kontrolieris
1993. gada 3. decembris2004. gada 22. decembris
Pēctecis:
Inguna Sudraba