Latvijas ekonomika

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas ekonomika
Saules akmens 2012.jpg
Swedbank Centrālā ēka
Valūta 1 Eiro (EUR) = 100 centi
Fiskālais gads Kalendārais gads
Statistika
IKP US$28,00 miljardi (2012. gada aprēķins)
IKP pieaugums 5,6% (2012. gada aprēķins)
IKP uz vienu iedzīvotāju $13 746 (2012. gada aprēķins)
IKP pa nozarēm Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins)
Inflācija (PCI) -0.4% (2013. gada decembris)[1]
Džini koeficients 35,2 (2010)
Darba spēks 1,031 miljoni (2012. gada aprēķins)
Darba spēks pēc nodarbošanās Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins)
Bezdarba līmenis 9,0% (2013. gada 3. ceturksnis)[2]
Vidējā bruto darba alga 684 EUR, katru mēnesi (2013)[3]
Vidējā neto darba samaksa 488 EUR, katru mēnesi (2013)[3]
Ārējā ekonomika
Eksports $12,23 miljards (2012. gada aprēķins)
Eksportpreces Koksnes un koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, metāli, tekstils, pārtika
Galvenie eksporta partneri Krievija 18.2%, Lietuva 14.9%, Igaunija 12.1%, Vācija 7.5%, Polija 5.6%, Zviedrija 4.8% (2012)
Imports $15,15 miljardi (2012. gada aprēķins)
Importpreces Iekārtas un aprīkojums, ķimikālijas, degviela, transportlīdzekļi
Galvenie importa partneri Lietuva 19.1%, Vācija 11.6%, Krievija 9.2%, Polija 8.2%, Igaunija 7.6%, Itālija 4.6%, Somija 4.4% (2012)
FDI krājums $14,14 miljardi (2012. gada 31. decembris)
Ārējais bruto parāds $39,43 miljards (2012. gada 31. decembris)
Valsts finases
Valsts parāds 34,8% no IKP (2014. gada aprēķins)[4]
Ieņēmumi 7 044 334 174 EUR (2014. gada aprēķins)[5]
Izdevumi 7 187 498 102 EUR (2014. gada aprēķins)[5]
Ārvalstu valūtas rezerves US$7,854 miljardi (2013. gada novembris)[6]
Galvenais datu avots: CIA World Fact Book

Latvijas ekonomika ir 91. lielākā ekonomika pasaulē pēc nominālā iekšzemes kopprodukta (24 013 — 2010. gada dati)[7] un 101. lielākā ekonomika pasaulē pēc pirktspējas paritātes (34,629 miljardi — 2011. gada dati).[8] Latvijā ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, kopš 2000. gada Latvijai ir viens no augstākajiem IKP izaugsmes tempiem Eiropā. Tomēr 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā patēriņa pieauguma dēļ tas strauji krita, ko pastiprināja arī finanšu krīze.[9][10] Kopš 2011. gada IKP pieaugums atjaunojās un bija lielākais Eiropas Savienībā.

Latvija kopš 1999. gada ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, kopš 2004. gada Eiropas Savienības un kopš 2014. gada Eirozonas dalībvalsts.

Iekšzemes kopprodukts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2000. līdz 2007. gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP — gada laikā saražotas gala preces un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība) strauji pieauga no 4 750 800 000 līdz 14 193 500 000 latu. To pamatā veidoja tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, celtniecība un operācijas ar nekustamajiem īpašumiem.[11] Tomēr Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2008. gadā bija tikai 56% apmērā no visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa, kas bija trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm.[12] Pasaules ekonomikas foruma pētījums liecināja, ka Latviju konkurētspējas ziņā apsteidza tādas valstis kā Urugvaja, Botsvāna un Kazahstāna.[13]

2007.—2010. gada globālā finanšu krīze izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.[14] Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).[15]

20001 20011 20021 20031 20042 20052 20062 20072 20082 20092 20102 20112 20122 20133 20143 20153
6,9% 8,0% 6,5% 7,2% 8,8% 10,1% 11,0% 10,0% −2,8% −17,7% −1,3% 5,3% 5,2% 4,0% 4,1% 4,2%

1Starptautiskā Valūtas Fonda dati
2 EUROSTAT dati
3 EUROSTAT prognoze

Saskaņā ES statistikas pārvaldes "Eurostat" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2012. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, augstāks šis rādītājs 2012. gadā bija Lietuvā (72%), Igaunijā (71%), Polijā (67%) un Ungārijā (67%), bet zemāks Horvātijā (62%), Rumānijā (50%) un Bulgārijā (47%). Turpretī reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2012. gadā bija 63% no blokā vidējā. Salīdzinājumam, augstāks šis rādītājs 2012. gadā bija Lietuvā (75%), Slovākijā (73%), Polijā (73%), Čehijā (72%), vienāds Ungārijā (63%), bet zemāks Igaunijā (62%), Horvātijā (60%), Rumānijā (50%) un Bulgārijā (49%).[16]

Eksports un imports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbilstoši "Latvijas statistikas" 2010. gada pārskatam, Latvijas eksporta kopapjoms bija 4,688 miljardi latu, importa kopapjoms 5,896 miljardi latu, bet bilance −1,208 miljardi latu.[11]

2011. gada pirmajā pusgadā eksporta un importa apjomi strauji pieauga. Latvijas eksporta kopapjoms palielinājās par 36,9% un sasniedza 2,826 miljardus latu, bet importa kopapjoms pieauga par 34% un bija 3,399 miljardi latu. 2011. gada jūlijā uz Lietuvu tika eksportēti 18%, uz Igauniju 14,1%, uz Krieviju 9,7%, uz Vāciju 8,1% un uz Poliju 6,9% no eksporta kopapjoma. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva ar 18,1% no importa kopapjoma, Vācija — 11,4%, Francija — 9,4%, Polija — 7,4% un Krievija — 7,3%.[17]

Ārvalstu investīcijas un valsts parāds[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145 400 000 milj. latu. Lielākā daļa investīciju bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko peļņu — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums bankai. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).[13] Tika tērēts vairāk naudas, nekā valsts saņēma Eiropas savienības subsīdijās. Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394 100 000 latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 000 000 latu (21,1%).[11] Valsts parāds 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.[13] Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 000 000 latu.[13]

Mežsaimniecība un kokrūpniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Latvijas kopējās teritorijas 46% aizņem meži. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 23%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 50,2% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga. Starpkaru periodā daudz tika stādīti priežu meži, un padomju laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50–90 gadu vecu priežu audžu un 30–50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3 gadā.[18] Meža nozare ietver divas nozīmīgas apakšnozares — mežsaimniecību (nozari, kas nodarbojas ar meža kopšanu, saglabāšanu, plānveidīgu izmantošanu un atjaunošanu) un kokrūpniecību (kas ietver kokapstrādi, papīra un tā izstrādājumu ražošanu, kā arī mēbeļu ražošanu). Abām šīm apakšnozarēm ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā.

Kokrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām rūpniecības nozarēm. Apakšnozaru — kokapstrādes, papīra rūpniecības un mēbeļu rūpniecības kopējais devums rūpniecības pievienotajā vērtībā 2008. gadā bija gandrīz 410 miljoni latu, kas veido vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Apakšnozaru vidū joprojām vislielākais īpatsvars — 76% ir kokapstrādei, taču gadu no gada pieaug arī papīra ražošanas īpatsvars kokrūpniecībā, kas 2008. gadā sasniedza 6% jeb 20 miljonus latu. Arī mēbeļrūpniecībai ir nozīmīga loma kokrūpniecībā, jo tās īpatsvars veido 19% jeb 65 miljonus latu. Latvijas galvenā importētā meža produkcija ir papīrs, kartons un to izstrādājumi (43,1%), bet viena no galvenajām eksporta precēm ir apaļkoki (15,3%), no kuriem 80% veido papīrmalka.[19]

Lauksaimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējā lauksaimniecības produktu (pārtikas) importa atkarība pieauga no 25% 2004. gadā līdz 34% 2007. gadā. Pašnodrošinājums ar graudaugiem un miltu produktiem veidoja apmēram 80–90%. Kopumā galveno gaļas veidu vietējais piedāvājums nav pietiekams un lielākie apjomi tiek importēti, lai tos pārstrādātu gaļas produktos. Lielāko daļu putnu gaļas ieved no Lietuvas un Beniluksa valstīm. Savukārt Polija un Lietuva nodrošina lielāko daļu no liellopu gaļas importa. Daļa tiek ievesta arī no Igaunijas, Ungārijas un Spānijas. Pusi cūkgaļas importa nodrošina Polija un Vācija. Pašnodrošinājums ar piena produktiem sasniedz 80–90%. Importēti tiek galvenokārt skābpiena produkti no Polijas un Vācijas, kā arī siers no Lietuvas un vecajām ES dalībvalstīm (Latvija ilgus gadus iepriekšējo valsts iekārtu laikā — pirmā brīvvalsts un okupācija — bija piena un piena produktu eksportētājvalsts, un arī mūsdienās visnozīmīgākais valsts atbalsta īpatsvars piena lopkopības saimniecību neto pievienotajā vērtībā (NPV) bija Latvijā (pieaugot no 26% 2001. gadā līdz 73% 2006. gadā). Olu importa atkarība nepārsniedz 4%, kur lielāko daļu no olu importa veido imports no Lietuvas. Dzīvnieku tauku importa atkarība ir 10–20%, kur lielākā daļa sviesta un krējuma tiek importēta no Lietuvas. Zivju importa atkarība pēdējo gadu laikā pastāvīgi nedaudz palielinās un sasniedz 33% (LPSR laikā zivis bija viena no eksporta pamatprecēm). Lielākā daļa no importa ir saldētas un atvēsinātas okeāna zivis, kuras rūpnieciski pārstrādā, kā arī patēriņam paredzēta laša imports no Skandināvijas valstīm. Kartupeļu imports ir izteikti sezonāls un apjomu ziņā ierobežots — importēti tiek tikai jaunie kartupeļi, — bet pašnodrošinājums ar kartupeļiem veido 90–95%. Cukura, konditorejas un saldinātu bezalkoholisko dzērienu pašnodrošinājums pēc cukura ražošanas nozares likvidēšanās no 50% līmeņa samazinājies līdz 10–15%. Lielāko daļu no cukura, kā arī cukura konditorejas importa nodrošina Polija un Lietuva. Lielākie bezalkoholisko dzērienu apjomi tiek importēti no Igaunijas un Lietuvas. Rieksti pilnībā tiek importēti. Nozīmīgākās valstis importā ir ASV, Ķīna, Indija un Gruzija. Latvijā audzēto rapšu un rapšu eļļas īpatsvars kopējā nodrošinājumā ar eļļu nepārsniedz 3%. Pārējie eļļas augi un augu eļļas tiek importēti, un lielākie eļļas apjomi tiek ievesti no Lietuvas, Igaunijas un citām ES valstīm. Pašnodrošinājums ar galvenajiem dārzeņu veidiem (tomāti, gurķi) jau tradicionāli nav pietiekams. Dārzeņu imports pēdējo gadu laikā pastāvīgi palielinās (tiek dažādots to sortiments) un sasniedz 30%. Lielākā daļa dārzeņu importa tiek ievesta no Nīderlandes, kā arī importēti no Beļģijas, Spānijas, Polijas un Itālijas (no Lietuvas importētos gurķus un tomātus lielā mērā raksturo sezonalitāte). Augļu importa atkarība svārstās 65–80% robežās, un to lielā mērā ietekmē vietējā ābolu raža un vietējo ābolu pašpatēriņš. Lielākie apjomi tiek ievesti no Holandes, Spānijas, Itālijas, Lietuvas (banāni), Vācijas un Polijas (āboli). Pēdējo gadu laikā ievērojami palielinās apelsīnu imports no Ēģiptes. Latvijā maz uzturā tiek izmantotas un piedāvātas vietējās ogas un augļi. Stimulantu (kafija, tēja, šokolāde, kakao) pašnodrošinājums svārstās 15–10% robežās, un to raksturo Latvijā ražotās un patērētās šokolādes apjomi. Lielākie tējas apjomi tiek ievesti no Polijas, Dānijas, Šrilankas un Lielbritānijas. Savukārt visvairāk grauzdēto un šķīstošo kafiju ieved no Dānijas, Lietuvas un Polijas. Garšvielu importa atkarība ir 100%, un lielākie garšvielu apjomi tiek ievesti no Horvātijas. Alkoholisko dzērienu importa atkarība veido apmēram 33%. Galvenokārt tiek importēti vīnogu vīni no Francijas, Itālijas, Spānijas un Vācijas, kā arī stiprie alkoholiskie dzērieni no Lielbritānijas (viskijs).[20]

Graudaugu galveno kultūru — kviešu — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. Miežu sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Ekonomiski vērā ņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.[21]

Neraugoties uz piensaimniecības būtisko lomu Latvijas tautsaimniecībā, tās radītā pievienotā vērtība ir salīdzinoši zema. 2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.[22]

Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ar ražošanu saistītie maksājumi ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet no ražošanas atdalītie maksājumi ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī.

Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.–2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 000 000 latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc vienotas platības maksājuma (VPM) shēmas: lauksaimniekiem pieejams VPM un papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredz pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.–2013. gadā 2,1 reizi pārsniedz 2004.–2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.[23]

Rūpniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes rezultātā no 2008. gada marta rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās un straujākie rūpniecības apjoma samazinājumi bija automobiļu, piekabju ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā. 2011. gada rūpniecības apjomi pieauga par 9,2%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 10,8%. Mazākais kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē (+5%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+5,1%).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Patēriņa cenas - Galvenie rādītāji. Centrālā statistikas pārvalde (2014. gada 23. janvārī). Atjaunināts: 2014. gada 23. janvārī.
  2. Nodarbinātība un bezdarbs. CSB. Atjaunināts: 2014. gada 23. janvārī.
  3. 3,0 3,1 Iedzīvotāju ieņēmumi
  4. Valsts parāds gada laikā samazinājies par 195 miljoniem eiro. Delfi.lv. Atjaunināts: 2014. gada 23. janvārī.
  5. 5,0 5,1 Par valsts budžetu 2014.gadam. Likumi.lv. Atjaunināts: 2014. gada 23. janvārī.
  6. International Reserves and Foreign Currency Liquidity – LATVIA. International Monetary Fund (23 January 2014). Atjaunināts: 23 January 2014.
  7. Nominal GDP list of countries for the year 2010. World Economic Outlook Database-September 2011, International Monetary Fund. Accessed on September 26, 2011.
  8. Report for Selected Countries and Subjects. World Economic Outlook. International Monetary Fund (September 2011). Atjaunināts: February 25, 2012.
  9. Eglitis, Aaron (2009-05-11). "Latvian GDP Shrank 18% in First Quarter, EU’s Biggest Fall –". Bloomberg.com. Atjaunināts: 2010-10-16.
  10. "Latvian economy in rapid decline". BBC News. 2009-05-11. Atjaunināts: 2010-04-04.
  11. 11,0 11,1 11,2 Ārējā tirdzniecība — Galvenie rādītāji | Latvijas statistika. Csb.gov.lv (2010-06-21). Atjaunināts: 2011-09-22.
  12. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn — 56% no ES vidējā līmeņa. Kapitals.lv. Atjaunināts: 2011-09-22.
  13. 13,0 13,1 13,2 13,3 2010. gada 3. jūnijs 15:17. Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs. Db.lv. Atjaunināts: 2011-09-22.
  14. Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī. Reitingi.lv. Atjaunināts: 2011-09-22.
  15. Latvijas IKP 2011.gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā. apollo.lv. Atjaunināts: 2012-03-23.
  16. Latvijas iedzīvotāji ir ceturtie trūcīgākie ES, secina 'Eurostat' BNS 2013. gada 12. decembrī
  17. Jūlijā eksports audzis par 19,8%, imports — par 29,5%. LETA ziņa 2011. gada 9.septembrī. Leta.lv. Atjaunināts: 2011-09-22.
  18. Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf) (PDF). Atjaunināts: 2011-09-22.
  19. Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 125. lpp. (.pdf) (PDF). Atjaunināts: 2011-09-22.
  20. Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 83., 95.-97. lpp. (.pdf) (PDF). Atjaunināts: 2011-09-22.
  21. Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.-129. lpp. (.pdf) (PDF). Atjaunināts: 2011-09-22.
  22. Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf) (PDF). Atjaunināts: 2011-09-22.
  23. Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf) (PDF). Atjaunināts: 2011-09-22.