Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Pauls Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu . Pauls Kalniņš (dzimis 1872 . gada 3. martā Vilces pagastā , miris 1945 . gada 26. augustā Lustenavā , Austrijā ) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP ), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs . Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944—1945).
Pauls Kalniņš dzimis 1872 . gada 3. martā [ 2] [ 3] [ 4] [ 5] 3. aprīlī [ 6] Vilces pagasta "Mazpečuļos" kā lauksaimnieka dēls.[ 2] Liepājas ģimnāzijā ,[ 6] Miķelis Valters un Jānis Jansons-Brauns . Ģimnāziju beidzis 1892 . gadā, devies studēt dabaszinības Maskavas Universitātē , bet vēlāk pārgājis uz Tērbatas Universitāti , kur studējis medicīnu , 1898 . gadā iegūstot ārsta diplomu.[ 2]
Pīpkalonijas biedrs, 1897 . gadā arestēts kopā ar citiem Jaunās strāvas dalībniekiem un izsūtīts no Latvijas līdz 1901 . gadam. Izsūtījumu pavadīja Žagarē . Pēc atgriešanās Latvijā bijis ievērojams sociāldemokrātu darbinieks, 1905. gada revolūcijas dalībnieks, "Cīņas " redakcijas līdzstrādnieks. Pieslējies sociāldemokrātijas neboļševistiskajam virzienam. Bijis LSDSP CK priekšsēdētājs (1918—1924), Tautas padomes , Satversmes sapulces un visu pirmās brīvvalsts Saeimu deputāts, 1., 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētājs. Kalniņš kandidēja 1930. un 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās. Abās reizēs viņš zaudēja Albertam Kviesim .[ 7] K. Ulmaņa apvērsuma 4 mēnešus pavadījis ieslodzījumā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi kā pēdējais Saeimas priekšsēdētājs bija Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs līdz savai nāvei.[ 8] [ 9] vācu okupācijas laikā P. Kalniņš bija viens no Latvijas Centrālās padomes dibinātājiem.[ 10]
Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: “Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]"[ 11]
1944. gadā devies emigrācijā. Miris 1945 . gada 26. augustā Becavas ciemā pie Lustenavas, Sabiedroto okupētajā Austrijā .[ 8]
Paula Kalniņa sieva Klāra Kalniņa un dēls Bruno Kalniņš arī bija ievērojami sociāldemokrātu darbinieki.
Valstsvīri un demokrati. Biogrāfiskas studijas. Šilde Ādolfs. Grāmatu Draugs, Bruklina, 1985; pārpublicēta e-grāmatā: Eraksti, 2007 (ISBN 978-9984-806-15-0 )
↑ Saeimas stenogrammas, 1925-1934, pārpublicētas portālā periodika.lv, pārskatītas 26.12 .2008 .
↑ 2,0 2,1 2,2 Šilde Ā. 188. lpp
↑ Kalniņš Pauls , šķirklis enciklopēdijā "Personu rādītāji", Artis Ērglis, 2005, publicēta portālā letonika.lv, šķirklis pārskatīts 26.12 .2008 .↑ Kalniņš Pauls, šķirklis Latvijas Padomju enciklopēdijā, 4. sējums, 577. lpp; Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīgā, 1983
↑ Saeimas stenogrammas, IX sesija, no 27.04 .1934 . līdz 15.05 .1934 ., 16.lpp, pārpublicētas portālā periodika.lv, pārskatītas 26.12 .2008 .
↑ 6,0 6,1 Pauls Kalniņš Arhivēts 2008. gada 30. oktobrī, Wayback Machine 26.12 .2008 .↑ Alberts Kviesis Arhivēts 2015. gada 24. septembrī, Wayback Machine 26.12 .2008 .↑ 8,0 8,1 Lustenavas vasara , Nikolajs Bulmanis, raksts laikrakstā "Jaunā Gaita " Nr. 213, 1998 . gada jūnijs, publicēts portālā zagarins.net, pārskatīts 26.12 .2008 .↑ Pazudušais prezidents [novecojusi saite ] , Jānis Pleps , bloga ieraksts portālā politika.lv 06.06 .2008 ., pārskatīts 26.12 .2008 .↑ Latviešu Centrālās padomes un Latviešu Centrālās komitejas pirmsākumi , Alfons Reins, referāts starptautiskajā konferencē "Trimdas arhīvi atgriežas" Rīgā 15.09 .2000 ., publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 19.09 .2000 ., pārskatīts 26.12 .2008 .; pārpublicēts Latvijas Politiski represēto apvienības mājaslapā Arhivēts 2007. gada 4. novembrī, Wayback Machine 26.12 .2008 .↑ «Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv» . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2012. gada 12. februārī. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā .
1922—1940 1940—1990 1993—pašlaik
Frakcijas Prezidijs Deputāti
Mazās frakcijas
Bez frakcijas
Beigušās pilnvaras Saistītie raksti Kategorijas
Frakcijas Prezidijs Deputāti
Mazās frakcijas
Bez frakcijas
Beigušās pilnvaras Saistītie raksti Kategorijas
Vilces pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Austrija)
