2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Norises vieta	Barselona, Spānija
Laiks	27. jūlijs — 1. augusts
Galvenais stadions	Luisa Kompanisa Olimpiskais stadions
	; < 2006 2012 >

2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā bija 20. Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kas notika Barselonā, Katalonijā, Spānijā no 27. jūlija līdz 1. augustam. Sacensības notika stadionā, kurā norisinājās arī 1992. gada Olimpisko spēļu notikumi. Iepriekšējais Eiropas čempionāts bija 2006. gadā Gēteborgā, Zviedrijā. Šī ir pirmā reize, kad Spānijā notiek Eiropas čempionāts vieglatlētikā.

Latviju šajā čempionātā pārstāvēja 21 sportists, tai skaitā arī 2006. gada Eiropas čempions 110 m barjerskrējienā Staņislavs Olijars, kurš Barselonā palika bez rezultāta un nespēja saglabāt titulu. Tomēr Latvijas sportisti ieguva zelta medaļu arī šajā Eiropas čempionātā, jo Ineta Radēviča izcīnīja uzvaru tāllēkšanā. Bronzas medaļu ieguva Māris Urtāns lodes grūšanā (4. vieta sacensību noslēgumā, bet pēc vairākiem gadiem viens no konkurentiem tika diskvalificēts par dopinga lietošanu). Citi labākie rezultāti Latvijas delegācijā: Ainārs Kovals šķēpa mešanā (6. vieta) un Madara Palameika šķēpa mešanā (8. vieta).

Dalībvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

H	Priekšsacīkstes	Q	Kvalifikācija	½	Pusfināli	F	Fināls

**Vīrieši**
Datums →	27		28			29		30			31		1
Disciplīna ↓	R	V	R	V		R	V	R	V		R	V	R	V
100 m	H	H		½	F
200 m						H	½		F
400 m	H			½					F
800 m			H				½					F
1500 m				H					F
5000 m							H					F
10 000 m		F
Maratons													F
110 m/b						H			½	F
400 m/b			H				½					F
3000 m/šķ								H						F
4×100 m stafete											Q			F
4×400 m stafete											Q			F
20 km soļošana	F
50 km soļošana								F
Tāllēkšana									Q					F
Trīssoļlēkšana		Q					F
Augstlēkšana		Q					F
Kārtslēkšana						Q						F
Lodes grūšana								Q				F
Diska mešana											Q			F
Vesera mešana	Q			F
Šķēpa mešana								Q				F
Desmitcīņa			F

**Sievietes**
Datums →	27		28		29			30		31			1
Disciplīna ↓	R	V	R	V	R	V		R	V	R	V		R	V
100 m			H			½	F
200 m								H	½		F
400 m				H					F
800 m		H		½					F
1500 m									H					F
5000 m														F
10 000 m				F
Maratons										F
100 m/b								H			½	F
400 m/b	H			½					F
3000 m/šķ			H						F
4×100 m stafete										Q				F
4×400 m stafete										Q				F
20 km soļošana			F
-
Tāllēkšana	Q			F
Trīssoļlēkšana					Q						F
Augstlēkšana								Q						F
Kārtslēkšana			Q						F
Lodes grūšana	Q	F
Diska mešana	Q			F
Vesera mešana			Q						F
Šķēpa mešana		Q				F
Septiņcīņa								F

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri ^[1]	Kristofs Lemetrs	10,11	Marks Lūiss-Frensiss	10,18^[a]	Martials Mbandžoks	10,18
200 metri ^[2]	Kristofs Lemetrs	20,37	Kristians Malkolms	20,38 SB	Martials Mbandžoks	20,42
400 metri ^[3]	Kevins Borlē	45,08 SB	Maikls Binghems	45,23	Martins Rūnijs	45,23
800 metri ^[4]	Marcins Levandovskis	1:47,07	Maikls Rimmers	1:47,17	Adams Kšžots	1:47,22
1500 metri ^[5]	Arturo Kasado	3:42,74	Karstens Šlangens	3:43,52	Manuels Olmedo	3:43,54
5000 metri ^[6]	Mohameds Farahs	13:31,18	Hesus Espanja	13:33,12	Haile Ibrahimovs	13:34,15
10 000 metri ^[7]	Mohameds Farahs	28:24,99	Kristofers Tompsons	28:27,33	Daniele Meuči	28:27,33
Maratons ^[8]	Viktors Retlins	2:15:31	Hosē Manuels Martiness	2:17:50	Dmitrijs Safronovs	2:18:16
110 m/b ^[9]	Endijs Tērners	13,28 SB	Garfilds Darjēns	13,34 PB	Daniels Kišs	13,39
400 m/b ^[10]	Deivids Grīns	48,12 EL	Rīss Viljamss	48,96 PB	Staņislavs Melņikovs	49,09 PB
3000 m/šķ ^[11]	Mahidine Mehisi-Benabads	8:07,87 CR	Buabdelā Tahrī	8:09,28	Hosē Luiss Blanko	8:19,15 SB
20 km soļošana ^[12]	Staņislavs Jemeļjanovs	1:20:10	Alekss Švacers	1:20:38	Žoau Vjeira	1:20:49 SB
50 km soļošana ^[13]	Johans Dinizs	3:40:37 EL	Gžegožs Sudols	3:42:24 PB	Sergejs Bakuļins	3:43:26 PB
4x100 m ^[14]	Francija	38,11 EL	Itālija	38,17	Vācija	38,44
4x400 m ^[15]	Krievija	3:02,14	Lielbritānija	3:02,25	Beļģija	3:02,60
Augstlēkšana ^[16]	Aleksandrs Šustovs	2,33	Ivans Uhovs	2,31	Martins Bernards	2,29
Kārtslēkšana ^[17]	Reno Lavilenī	5,85	Maksims Mazuriks	5,80 SB	Pžemislavs Červinskis	5,75 SB
Tāllēkšana ^[18]	Kristians Reifs	8,47 WL/CR/PB	Kafetjēns Gomiss	8,24 PB	Kriss Tomlinsons	8,23 SB
Trīssoļlēkšana ^[19]	Filipss Idovu	17,81 PB	Marians Oprea	17,51 SB	Tedijs Tamgo	17,45
Lodes grūšana^[20]^[b]	Tomašs Majevskis	21,00	Ralfs Bartelss	20,93	Māris Urtāns	20,72
Diska mešana ^[21]	Pjotrs Malahovskis	68,87 CR	Roberts Hartings	68,47	Roberts Fazekašs	66,43 SB
Šķēpa mešana ^[22]	Andrēass Tūrkildsens	88,37	Matiass de Cordo	87,81 PB	Tero Pitkemeki	86,67
Vesera mešana ^[23]	Libors Harfreitags	80,02	Nikola Viconi	79,12	Kristiāns Paršs	79,06
Desmitcīņa ^[24]	Romēns Barā	8453 EL	Elko Sintnikolāss	8436 PB	Andrejs Kravčanka	8370 SB
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

↑ Vietu sadalījums tika noteikts pēc fotofiniša.
↑ Par čempionu kļuva Baltkrievijas sportists Andrejs Mihņevičs (21,01), taču viņš tika diskvalificēts par dopinga lietošanu un zelta medaļa atņemta.

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri ^[25]	Verena Zailere	11,10 PB	Veronika Manga	11,11 PB	Mirjama Sumarē	11,18 PB
200 metri ^[26]	Mirjama Sumarē	22,32 EL, PB	Jeļizaveta Brižina	22,44 PB	Aleksandra Fedoriva	22,44
400 metri ^[27]	Tatjana Firova	49,89 EL	Ksenija Ustalova	49,92 PB	Antoņina Krivošapka	50,10 SB
800 metri^[a]	Ivonne Haka	1:58,85 PB	Dženija Mīdousa	1:59,39	Lūcija Klocova	1:59,64
1500 metri ^[28]	Nurija Fernandesa	4:00,20 PB	Hinda Dehiba	4:01,17	Natālija Rodrigesa	4:01,30 SB
5000 metri ^[29]	Alemitu Bekele	14:52,20 CR	Elvana Abejlegese	14:54,44	Sāra Moreira	14:54,71 PB
10 000 metri	Elvana Abejlegese	31:10,23	Inga Abitova	31:22,83	Žesika Augustu	31:25,77
Maratons^[30]^[b]	Anna Incerti	2:32:48	Tetjana Filoņuka	2:33.57	Izabella Andersone	2:34:43
100 m/b ^[31]	Nevina Janita	12,63 NR	Dervala O'Rūrka	12,65 NR	Karolīna Nitra	12,68
400 m/b ^[32]	Natālija Antjuha	52,92 CR, EL	Vaņa Stambolova	53,82 NR	Perija Šeiksa-Dreitone	54,18 PB
3000 m/šķ ^[33]	Jūlija Zarudņeva	9:17,57 CR	Marta Domingesa	9:17,74	Ļubova Harlamova	9:29,82 SB
20 km soļošana ^[34]	Olga Kaņiskina	1:27:44, SB	Aņisja Kridjapkina	1:28:55	Vera Sokolova	1:29:32
4x100 m ^[35]	Ukraina	42,29 WL	Francija	42,45	Polija	42,68
4x400 m ^[36]	Krievija	3:21,26 WL	Vācija	3:24,07	Lielbritānija	3:24,32
Augstlēkšana ^[37]	Blanka Vlašiča	2,03 =CR, =EL	Emma Grīna Tregaro	2,01 PB	Ariane Frīdriha	2,01
Kārtslēkšana ^[38]	Svetlana Feofanova	4,75	Zilke Špīgelburga	4,65	Liza Rižiha	4,65 PB
Tāllēkšana ^[39]	Ineta Radēviča	6,92 NR^[c]	Naide Gomeša	6,92 SB	Olga Kučerenko	6,84
Trīssoļlēkšana ^[40]	Olga Saladuha	14,81 EL	Simona la Mantija	14,56 SB	Svetlana Boļšakova	14,55 NR
Lodes grūšana ^[41]	Nadzeja Astapčuka	20,48	Natālija Mihņeviča	19,53	Anna Avdejeva	19,39
Diska mešana ^[42]	Sandra Perkoviča	64,67	Nikoleta Grasu	63,48	Joanna Višņevska	62,37
Šķēpa mešana ^[43]	Linda Štāla	66,81 PB	Kristīna Obergfella	65,58	Barbora Špotākova	65,36
Vesera mešana ^[44]	Betija Heidlere	76,38 SB	Tatjana Lisenko	75,65	Anita Vlodarčika	73,56
Septiņcīņa ^[45]	Džesika Enisa	6823 CR, WL, PB	Natālija Dobrinska	6778	Dženifera Ēzere	6683
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

↑ Sākotnējā pirmās vietas ieguvēja Marija Savinova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un zelta medaļa atņemta.
↑ Par čempioni kļuva Lietuvas sportiste Živile Balčūnaite (2.31:14), taču viņa tika pieķerta dopinga lietošanā un zelta medaļa atņemta. Tāpat tika diskvalificēta Krievijas maratoniste Nailija Julamanova, kas sākotnēji finišēja 2. vietā.
↑ I. Radēviča ieņēma pirmo vietu, jo viņai otrs labākais lēciens (6,87) bija labāks nekā N. Gomešai (6,68).

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta	Valsts	1 Zelts	2 Sudrabs	3 Bronza	Kopā
1	Krievija	11	5	8	24
2	Francija	8	6	4	18
3	Lielbritānija	6	7	6	19
4	Vācija	4	6	6	16
5	Turcija	3	1	0	4
6	Spānija (mājinieki)	2	3	3	8
7	Ukraina	2	3	2	7
8	Polija	2	2	5	9
9	Horvātija	2	0	0	2
10	Beļģija	1	0	2	3
11	Baltkrievija	1	1	1	3
12	Latvija	1	0	1	2
13	Norvēģija	1	0	0	1
13	Slovākija	1	0	0	1
13	Šveice	1	0	0	1
16	Itālija	0	5	1	6
17	Nīderlande	0	2	0	2
17	Rumānija	0	2	0	2
19	Portugāle	0	1	3	4
20	Bulgārija	0	1	0	1
20	Īrija	0	1	0	1
20	Zviedrija	0	1	0	1
23	Ungārija	0	0	3	3
24	Azerbaidžāna	0	0	1	1
24	Čehija	0	0	1	1
24	Somija	0	0	1	1
	Kopā	47	47	47	141

Punktu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Punkti tiek piešķiti par pirmajām astoņām vietām:

Uzvara - 8 punkti

2. vieta - 7 punkti

3. vieta - 6 punkti

4. vieta - 5 punkti

5. vieta - 4 punkti

6. vieta - 3 punkti

7. vieta - 2 punkti

8. vieta - 1 punkts

Vieta	Valsts	Punkti								Kopā
Vieta	Valsts	1	2	3	4	5	6	7	8	Kopā
1	Krievija	88	35	48	35	16	21	16	5	263
2	Francija	64	42	24	15	20	9	2	7	183
3	Apvienotā Karaliste	48	49	36	15	8	6	2	3	167
4	Vācija	32	42	36	15	4	9	10	4	152
5	Spānija	16	21	18	10	16	21	6	3	111
6	Ukraina	16	21	12	20	12	15	0	1	97
6	Polija	16	14	30	0	28	0	4	4	96
8	Itālija	0	35	6	20	12	6	12	3	93
9	Baltkrievija	16	7	6	15	4	3	4	1	56
10	Portugāle	0	7	18	10	0	6	2	3	46
11	Turcija	24	7	0	0	8	0	2	0	41
12	Čehija	0	0	6	5	16	9	2	1	39
13	Beļģija	8	0	12	0	8	0	2	0	30
14	Rumānija	0	14	0	5	8	0	0	2	29
15	Nīderlande	0	14	0	10	0	0	4	0	28
16	Norvēģija	8	0	0	10	4	3	0	1	26
17	Īrija	0	7	0	10	4	3	0	0	24
18	Slovākija	8	0	0	5	0	0	8	0	21
19	Horvātija	16	0	0	0	0	3	0	0	19
	Ungārija	0	0	18	0	0	0	0	1	19
	Zviedrija	0	7	0	10	0	0	2	0	19
22	Šveice	8	0	0	5	0	3	2	0	18
23	Latvija	8	0	0	5	0	3	0	1	17
24	Somija	0	0	6	0	4	0	4	1	15
25	Lietuva	0	0	0	0	8	3	2	0	13
25	Grieķija	0	0	0	0	4	3	4	2	13
27	Moldova	0	0	0	5	4	3	0	0	12
28	Igaunija	0	0	0	10	0	0	0	0	10
29	Azerbaidžāna	0	0	6	0	0	3	0	0	9
30	Serbija	0	0	0	0	4	3	0	1	8
31	Bulgārija	0	7	0	0	0	0	0	0	7
32	Slovēnija	0	0	0	0	0	3	2	0	5
33	Kipra	0	0	0	0	0	3	0	0	3

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas vieglatlētikas asociācijas mājaslapa (angliski)
Oficiālā mājaslapa (angliski)

[2] Vietu sadalījums tika noteikts pēc fotofiniša.

[22] Par čempionu kļuva Baltkrievijas sportists Andrejs Mihņevičs (21,01), taču viņš tika diskvalificēts par dopinga lietošanu un zelta medaļa atņemta.

[30] Sākotnējā pirmās vietas ieguvēja Marija Savinova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un zelta medaļa atņemta.

[34] Par čempioni kļuva Lietuvas sportiste Živile Balčūnaite (2.31:14), taču viņa tika pieķerta dopinga lietošanā un zelta medaļa atņemta. Tāpat tika diskvalificēta Krievijas maratoniste Nailija Julamanova, kas sākotnēji finišēja 2. vietā.

[44] I. Radēviča ieņēma pirmo vietu, jo viņai otrs labākais lēciens (6,87) bija labāks nekā N. Gomešai (6,68).

[1] Par Eiropas sprinta karali kļūst Lemetrs

[3] Lemetram arī 200 metru zelts

[4] Viena apļa skrējienā triumfē Kevins Borlē

[5] 800 metros triumfē sezonas līderis Levandovskis

[6] Vieglatlētikas čempionātā pirmais zelts mājniekiem

[7] Mo Farahs izcīna otro zelta medaļu

[8] Britiem dubultuzvara 10 kilometru distancē

[9] Maratonā vīriem uzvar Rotlins

[10] Barjersprintā uzvar brits Tērners

[11] 400 metru barjerotajā distancē dubultuzvara Lielbritānijai

[12] Kavēkļu skrējienā dubultuzvara Francijai

[13] Rumbenieks 23. vietā, uzvar Jemeļjanovs

[14] 50 kilometros otro reizi pēc kārtas uzvar Dinī

[15] 4x100 metru stafetē uzvar Francijas sprinteri

[16] Krievijai dubultpanākums 4x400 metru stafetē

[17] Krieviem dubultuzvara augstlēkšanā, čempions - Šustovs

[18] Lavilenjē uzvar kārtslēkšanā

[19] Kristians Reifs aizlec 8,47 m un uzvar

[20] Trīssoļlēkšanā triumfē Aidovu

[21] Urtāns uzreiz aiz godalgoto trijnieka

[23] Malahovskis triumfē ar EČ rekordu

[24] Kovals sestais, Torkildsenam kārtējais tituls

[25] Harfreitāgam zelts vesera mešanā

[26] Desmitcīņas zelts francūzim Barā, Vaisjūns 19. vietā

[27] Dāmu 100 m sprintā uzvar vāciete Zailere

[28] 200 metru sprintā uzvar Sumarē

[29] 400 metros dāmām triumfē Krievija

[31] Spāniete Fernandesa kļūst par čempioni 1500 metros

[32] Turcijai pirmās divas vietas 5000 metros

[33] Lietuvai zelts maratonā sievietēm

[35] Turciete Janita izcīna zeltu barjersprintā

[36] Antjuha uzvar ar Eiropas čempionātu rekordu

[37] Kavēkļu skrējienā zelts Zarudņevai

[38] Krievijai viss goda pjedestāls 20km soļošanā

[39] Dāmu 4x100 metru stafetē triumfē Ukraina

[40] Krievijai pārliecinoša uzvara dāmu 4x400 metru stafetē

[41] Vlašiča uzvar un atkārto rekordu

[42] Feofanova atgūst Eiropas čempiones titulu

[43] Ineta Radeviča - Eiropas čempione!

[45] Saladuhai zelts trīssoļlēkšanā

[46] Baltkrievietes gandrīz "savāc visu banku" lodes grūšanā

[47] Horvātiete Perkoviča ar pēdējo metienu izrauj uzvaru diska mešanā

[48] Palameika astotā Eiropā

[49] Haidlere uzvar vesera mešanā

[50] Enisa notur uzvaru septiņcīņā

[1]

[a]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[b]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[a]

[28]

[29]

[30]

[b]

[31]

[32]

[33]

[34]

[35]

[36]

[37]

[38]

[39]

[c]

[40]

[41]

[42]

[43]

[44]

[45]