Gunārs Kūtris

Gunārs Kūtris
	Gunārs Kūtris 2014. gadā
	14. Saeimas deputāts
	Amata sākums; 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Egils Levits; Edgars Rinkēvičs;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš; Evika Siliņa;
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2014. gada 5. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	Satversmes tiesas priekšsēdētājs
	Amatā; 2007 — 2014
Priekštecis	Aivars Endziņš
Pēctecis	Aija Branta
Dzimšanas dati	1960. gada 12. novembrī (64 gadi); Liepna, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Babītes pagasts, Mārupes novads, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	PSKP (1982—?); "No sirds Latvijai" (2014—2018);
Partiju apvienība	Zaļo un Zemnieku savienība (2022—pašlaik);
Profesija	jurists
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte

Gunārs Kūtris (dzimis 1960. gada 12. novembrī^[1] Liepnā) ir latviešu jurists un politiķis. Bijušais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs. 12. Saeimas deputāts no partijas "No sirds Latvijai", 14. Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).

Dzīvesgājums

Dzimis 1960. gadā Liepnā. Mācījās Liepnas vidusskolā. 1983. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, 1994. gadā šajā fakultātē ieguva tiesību zinātņu maģistra grādu.^[1] No 1982. līdz 1985. gadam bija Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes kriminālistikas laboratorijas vadītājs, pēc tam līdz 1990. gadam strādāja fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrā kā vecākais pasniedzējs, kopš 1990. gada ir fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors.^[1]

No 1990. līdz 1996. gadam G. Kūtris bija Latvijas Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurors, pēc tam līdz 2001. gadam strādāja Valsts ieņēmumu dienestā, kur vadīja Finanšu policijas pārvaldi.^[1] Papildināja zināšanas Federālā izmeklēšanas biroja Nacionālajā akadēmijā ASV, Federālo tiesībsargājošo iestāžu apmācību centrā ASV un Japānas Tieslietu ministrijas Pētījumu un apmācību institūtā.^[1] 2001. gadā kļuva par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Aivara Maldupa vietnieku, no 2003. līdz 2004. gadam pats bija valsts sekretārs.^[1]

2004. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Republikas Satversmes tiesas locekli, līdz 2006. gadam bija viens no tiesnešiem, tad līdz 2007. gadam — tiesas priekšsēdētāja vietnieks. 2007. gadā G. Kūtris kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, stājoties Aivara Endziņa vietā.^[1] Viņš šajā amatā atradās līdz 2014. gada februārim, kad G. Kūtri nomainīja Aija Branta, jo viņam beidzās maksimālais 10 gadu termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā.

Politiskā darbība

Bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs no 1982. gada.^[2]

2014. gadā G. Kūtris bija partijas "No sirds Latvijai" veidotāju skaitā. No tās saraksta rudenī ievēlēts 12. Saeimā. 12. Saeimā kļuva par Saeimas sekretāra biedru Saeimas prezidijā. 2018. gada maijā paziņoja, ka izstājas no partijas "No sirds Latvijai" un 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un Zemnieku savienības, jo "politiskā spēka programmā ir tās pašas vērtības, tajā skaitā konservatīvās, kuras viņš pārstāv, un atšķirības ir vien niansēs".^[3] Tika minēts, ka viņš varētu kļūt par Latvijas Zaļās partijas biedru.^[4] 13. Saeimas vēlēšanās G. Kūtris nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai tiktu ievēlēts Saeimā.

2020. gada nogalē G. Kūtris pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēts.

2022. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās G. Kūtri ievēlēja par 14. Saeimas deputātu no Zaļo un Zemnieku savienības.

Pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas jaunā koalīcija vienojās, ka ZZS iegūs Saeimas priekšsēdētāja amatu, kam apvienība virzīja G. Kūtri. Intervijās pirms ievēlēšanas viņš atzina par pieņemamu politiķu "konsultēšanos ar apsūdzētiem un tiesātiem personāžiem", kas liedza iegūt amatu — 2023. gada 20. septembrī notikušajās vēlēšanās G. Kūtris neguva pietiekošu deputātu atbalstu.^[5]

Privātā dzīve

Precējies, divi bērni. Pārvalda latviešu, latgaliešu, angļu un krievu valodu, brīvajā laikā nodarbojas ar puķkopību, jo sevišķi ar gladiolu šķirņu kolekcionēšanu.^[6]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 «Gunārs Kūtris». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.
↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
↑ Sudrabas līdzgaitnieks Kūtris piekritis vēlēšanās startēt no ZZS saraksta LSM
↑ «ZZS jauna trofeja – Gunārs Kūtris». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-12.
↑ «Kūtris negūst atbalstu – rīkos jaunas Saeimas spīkera vēlēšanas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-20.^{[novecojusi saite]}
↑ nosirdslatvijai.lv — Gunārs Kūtris Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Satversmes tiesas informācija

[bio-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 «Gunārs Kūtris». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.

[2] Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

[3] Sudrabas līdzgaitnieks Kūtris piekritis vēlēšanās startēt no ZZS saraksta LSM

[4] «ZZS jauna trofeja – Gunārs Kūtris». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-12.

[5] «Kūtris negūst atbalstu – rīkos jaunas Saeimas spīkera vēlēšanas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-20.^{[novecojusi saite]}

[6] sirdslatvijai.lv — Gunārs Kūtris Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]