Līksnas pagasts
| Līksnas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Līksna |
| Kopējā platība:[1] | 138,3 km2 |
| • Sauszeme: | 133,0 km2 |
| • Ūdens: | 5,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 933 |
| Blīvums (2024): | 7,0 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Līksnas pagasts Vikikrātuvē
| |
Līksnas pagasts (latgaliešu: Leiksnys pogosts)[4] ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Daugavas labajā krastā, novada Latgales daļā. Robežojas ar sava novada Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujenes, Sventes, Pilskalnes un Dvietes pagastiem, kā arī Daugavpils pilsētu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augsteņa, Daugava, Greiva, Leiksna.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koša ezers, Ļūbasts, Klusais ezers, Mazais Klusais ezers, Linmārka ezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līksnas vārds pirmo reizi rakstos minēts 13. gadsimta sākumā, kad latgaļu valdnieks Visvaldis 1230. gadā dāvināja kādu Daugavas salu (Glaudusolu?) un zemi pretī Līksnai Daugavgrīvas Cisterciešu klosterim. Livonijas ordeņvalsts laikā šeit valdīja Dinaburgas komturi. No 1677. gada Līksnas muiža ietilpa Inflantijas vaivadijas Daugavpils stārastijā, vēlāk tā pārgāja Inflantijas vaivada Zīberga īpašumā.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Līksnas muižu sadalīja 254 jaunsaimniecībās 1391 ha kopplatībā, Nīcgales muižu 241 jaunsaimniecībā 2668 ha kopplatībā, Cīrupes muižu 220 jaunsaimniecībās 1198 ha kopplatībā, Vaboles muižu 251 jaunsaimniecībā 1988 ha kopplatībā.[5]
1935. gadā Daugavpils apriņķa Līksnas pagasta platība ir 279 km² un tajā dzīvo 10 759 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveido Aužgulānu, Jaunošanu, Līksnas, Mukānu, Osagala (Vaboles), Patmaļu, Priežu un Ratnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Daugavpils rajona Aužgulānu ciemam 1946. gadā pievienoja daļu likvidētā Jaunošanu ciema teritorijas, 1951. gadā — likvidētā Patmaļu ciema Staļina kolhoza teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Priežu ciemu. 1974. gadā Aužguļānu ciemam pievienoja daļu Nīcgales ciema teritorijas, daļu Aužguļānu ciema teritorijas pievienoja Maļinovas un Vaboles ciemiem un ciemu pārdēvēja par Līksnas ciemu. Līksnas ciemam 1977. gadā pievienoja daļu Nīcgales ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Līksnas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā.
1976. gadā atzīmējot Daugavpils 700. gadu jubileju pagasta teritorija pie autoceļa P67 uzstādīja pilsētas robežzīmi stilizētas kaijas izskatā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Līksnas katoļu baznīca[8]
- Janušanu senkapi
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Līksna (pagasta centrs), Augšpole, Aužguļāni(ltg), Baraviki, Gančevski, Jaunušāni, Jukši, Kalniški, Kokiniški, Ķirupe, Latgale, Liepziedu iela, Ļubaste, Mīsteļi, Munciški, Priežu sils, Ribaki, Rimši, Sterikāni, Tilti, Vaikuļāni, Vērdiņi, Zastenki-Ribaki.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Emīlija Plātere (1806—1831) poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone no 1815. gada dzīvojusi Līksnas muižā. Vadījusi poļu-lietuviešu patriotu karaspēka vienību un pāragri mirusi nacionālās sacelšanās laikā 1831. gadā. Tiek dēvēta arī par poļu Žannu D'Arku
- Eduards fon der Rops (Eduard Baron von der Ropp, 1851—1939), Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903—1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917—1919), Krievijas Domes deputāts (1906), dzimis Līksnā
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Portals lakuga.lv. «Leiksnā sprīss par bitem, padareitū i plānuotū latgalīšu volūdys populariziešonā». lakuga.lv (latg-LTG), 2024-08-28. Skatīts: 2024-10-14.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 12. sējums, 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Līksnas pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
