Bihava (Baltkrievija)

Bihava
Bihava;
	pilsēta
Быхаў; Быхов
	Pilsētas panorāma no Dņepras upes
; Karogs	; Ģerbonis
	Bihava
	Koordinātas: 53°31′15″N 30°14′43″E / 53.52083°N 30.24528°EKoordinātas: 53°31′15″N 30°14′43″E / 53.52083°N 30.24528°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Mogiļevas apgabals
Rajons	Bihavas rajons
Rakstos	1430
Pilsētas tiesības	1773
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	16 349
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	bykhov.gov.by
	Bihava Vikikrātuvē

Bihava (baltkrievu: Быхаў) jeb Bihova (krievu: Быхов) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Bihavas rajona centrs pie Dņepras upes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta ir sens Lietuvas lielkņazistes ieroču ražošanas centrs. 14. gadsimtā bija Švidrigaiļa īpašumā, vēlāk kļuva par Gaštautu, tad Hodkeviču, bet 1628. gadā — Sapehu īpašumu. 16. gadsimta beigās—17. gadsimta sākumā pilsēta tika pārvērsta par nocietinātu vietu. Bihava divreiz piedzīvoja ievērojamus aplenkumus. 1702. gadā to aplenca un ieņēma koalīcija, kas karoja pret Sapehu dzimtu, bet 1707. gadā Ziemeļu kara ietvaros, cietoksni ieņēma un nopostīja krievu karaspēks.

1772. gadā Bihava Polijas pirmajā dalīšanā tika iekļauta Krievijas Impērijā. 1902. gadā pilsētā tika izbūvēts dzelzceļš. No 1917. gada 11. septembra līdz 19. novembrim Bihovā ieslodzījumā atradās Krievijas armijas ģenerāļi, kuri bija atbalstījuši Korņilova dumpi. Daudzi no tiem vēlāk kļuva par redzamiem Balto kustības līderiem. Otrā pasaules kara laikā pilsētu 1941. gada 4. jūlijā ieņēma vācu karaspēks. Gandrīz visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika ieslodzīti Bihavas geto, bet vēlāk iznīcināti holokaustā. Kopš 1991. gada — neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.