Dubna (upe)
- Šis raksts ir par upi Latgalē. Par citām jēdziena Dubna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dubna | |
---|---|
Izteka | Cārmins 56°02′20″N 27°10′21″E / 56.03889°N 27.17250°E |
Ieteka | Daugava 56°21′46″N 26°09′45″E / 56.36278°N 26.16250°EKoordinātas: 56°21′46″N 26°09′45″E / 56.36278°N 26.16250°E |
Caurteces valstis | Latvija |
Garums | 105 km |
Iztekas augstums | 158,6 m |
Kritums | 76 m |
Gada notece | >0,5 km³ |
Baseina platība | 2785,4 km² |
Galvenās pietekas | Feimanka, Ūša |
Dubna Vikikrātuvē |
Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka. Iztek no Cārmina ezera Krāslavas novadā, ietek Daugavā pie Līvāniem.[1] Tek pa Dagdas pauguraini un Jersikas līdzenumu. Tek caur Zosna, Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeriem, Krāslavas, Augšdaugavas, Preiļu un Līvānu novadiem.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv uzskats, ka nosaukums saistīts ar vārdu "dobe" (latgaliešu: dūbe) — zema, ieliekta vieta.[2] Pēc citas versijas, nosaukums saistīts ar agrāk upes krastos augušiem ozoliem (poļu: Dąb), (krievu: Дуб), jo slāvu valodās ir daudz līdzīgu ģeogrāfisku nosaukumu. Lietuviešu valodnieks K. Būga savukārt atvasina nosaukumu no baltu valodu vārda "dubna", kas nozīmējot "dziļā", "dzelmainā".[2]
Baseins
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baseina augštecē daudz savstarpēji savienotu ezeru, tai skaitā Sīvers, Drīdzis, Lielais Gauslis, Ārdavas ezers, Bierža ezers, Ata ezers, Aulejs. Pavisam baseinā ir 193 ezeru.[3][4] Pastāv dažādas versijas par izteces avotu un attiecīgi garumu un baseinu.[2][5]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augštecē upe ir strauja un jau pēc iztekas no Cārmina vietām ir ap 20 m plata. Pirmajā tecējuma pusē līdz Višķu un Luknas ezeriem (Augšdubna) tās kritums ir 66 m (0,95 m/km), gultne akmeņota un krasti bieži stāvi, bet pārējā posmā (Lejasdubna) tikai 10 m (0,20 m/km).[2] Arī apkārtnes reljefs Lejasdubnas posmā izlīdzinās, un upei piegulošās zemes pavasaros applūda. 16. gadsimtā pie Vārkavas upē bijis tik daudz bebru, ka tas pieminēts Rēzeknes pils īpašumu apskatē.[6] Agrāk krastos bijis daudz ozolu audžu, kas vēlāk izcirstas un tagad upe plūst galvenokārt caur pļavām. Agrāk upe un tās pietekas kopš Livonijas laikiem tikušas izmantotas kuģošanai un preču nosūtei uz Rīgu,[7] taču pēc tam aizsērējusi un 19. gadsimta beigās notikusi tikai koku pludināšana pēdējos 40 tecējuma kilometros.[5] 1930. gados veiktie Dubnas lejteces regulēšanas darbi 62 km garumā bija vieni no lielākajiem tālaika Latvijā. Vēlāk Latvijas PSR laikā tika veikti papildu darbi — uzbūvēts polderis un dambis lejpus Višķiem, padziļināta gultne lejpus Ūšas ietekas. Lejtecē platums vietām sasniedz 100 metrus, dziļums līdz 4,5 metriem.[5][6] Mūsdienās upe stipri aizaug un tikusi nepietiekami tīrīta no ūdenszālēm. Upes režīmu lejtecē ievērojami ietekmē Līvānu mazā HES.[7] Augšteces paugurotais apvidus savulaik ļāva uz Dubnas un tās pietekām būvēt daudzas ūdensdzirnavas. Lejpus Aksenovas ezera saglabājušies bijušo dzirnavu aizsprosti vai to atliekas: 2. km pēc ezera Kudiņu dzirnavas, 6. km Stasķeviču dzirnavas, 13. km Ubodišķu dzirnavas, 19. km Šķivišķu dzirnavas.[2] Augšdubna grūti laivojama daudzo aizsprostu (tai skaitā mazo HES) un upē sakritušo koku dēļ.[8]
Upē dzīvo līdakas, asari, raudas, lejtecē sastopami arī plauži, zandarti un ālanti.[3] Lejtecē dabas liegums Dubnas paliene, pie iztekas Cārmaņa ezera dabas parks.
Lielākās pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas krastos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Špoģi,
- Vecvārkava,
- Rožupe,
- Līvāni.
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upi šķērso dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils un Rēzekne—Daugavpils, Eiropas autoceļš E262/A13 posmā Rēzekne—Daugavpils (Špoģos), valsts autoceļš A6 posmā Jēkabpils—Daugavpils (Līvānos), reģionālie autoceļi P62 Krāslava—Madona, P58 Viļāni—Špoģi, P63 Līvāni—Preiļi un vairāki vietējas nozīmes ceļi.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Autoceļa P58 tilts pie Špoģiem
-
Pie Vārkavas
-
Pelēču pagastā
-
Ūdensdzirnavas Līvānos
-
Augštecē pie Šķivišķu aizsprosta
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par objektu: Dubna». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Upes.lv. Dubnas baseins
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 413. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 671. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Дубна, приток Западной Двины // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
- ↑ 6,0 6,1 Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich (t. II, s. 193)
- ↑ 7,0 7,1 «Pusdzīva upe. Kas glābs?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. februārī. Skatīts: 2022. gada 13. janvārī. Arhivēts 2021. gada 24. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Laivas.lv. Dubna: Sīveris — Višķi[novecojusi saite]
|