Dzisna
Dzisna Дзісна, Дисна | |||
---|---|---|---|
Prāmis pār Daugavu pie Dzisnas | |||
| |||
Koordinātas: 55°33′47″N 28°13′01″E / 55.56306°N 28.21694°EKoordinātas: 55°33′47″N 28°13′01″E / 55.56306°N 28.21694°E | |||
Valsts | Baltkrievija | ||
Apgabals | Vitebskas apgabals | ||
Rajons | Mjoru rajons | ||
Pilsētas tiesības | 1569 | ||
Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
• kopā | 1 386 | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Dzisna Vikikrātuvē |
Dzisna (baltkrievu: Дзісна) jeb Disna (krievu: Дисна) ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Mjoru rajonā pie Dzisnas upes ietekas Daugavā. Pēc iedzīvotāju skaita mazākā pilsēta valstī.
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzisnas pilsēta nosaukumu ieguvusi no Dzisnas upes, kam līdztekus citiem Baltkrievijas un Krievijas hidronīmiem ir baltu izcelsme. Domājams, sava uz austrumiem vērstā tecējuma dēļ upe aizguvusi savu nosaukumu no latgaliešu valodas apvidvārda dzīsna, kas nozīmē "rīta blāzma".[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1461. gadā kā Lietuvas lielkņazistes apdzīvota vieta. Pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā to pievienoja Krievijas Impērijai. 19. gadsimtā pieauga ebreju īpatsvars, 1897. gadā vairāk nekā 2/3 no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.
No 1922. līdz 1926. gadam Dzisnas apriņķis atradās Viļņas Zemes, vēlāk Viļņas vojevodistes sastāvā. Pēc Polijas kampaņas 1939. gadā to inkorporēja Baltkrievijas PSR. Otrā pasaules kara laikā atradās vācu okupācijas zonā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q125194897.
- ↑ «Anna Klaucāne. Latvijas pēdējā sentauta, turies!: 2014 ISBN 978-9934-14-320-5, 89.». Skatīts: 16. gada 2024. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzisna.
- Dzisna vietnē "Baltkrievijas globuss" Arhivēts 2007. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|