Eirozona
 Eirozonas valstis 2022. gadā Valstis, kurās eiro ir oficiālā valūta, bet valsts nav Eirozonas dalībvalsts | |
| Politikas veids | Eiropas savienība |
|---|---|
| Tips | monetārā savienība |
| Valūta | Eiro |
| Izveidota | 1999. gada 1. janvāris |
| Dalībvalstis |
20 valstis
|
| Pārvaldība | |
| Monetārā pārraudzība | Eiropas Centrālā banka |
| Politiskā pārraudzība | Eiro grupa |
| Statistika | |
| Platība | 2 753 828 km2 |
| Iedzīvotāju skaits | 342 886 984 (2022.g. janvāris)[1] |
| Blīvums | 124/km2 |
| IKP (nominālais) |
$14.49 triljoni (2022. gadā)[2] €13.13 triljoni (2021. gadā)[3] |
| Procentu likme | 2.00% |
| Inflācija | 10% (2022.g. augusts)[4] |
| Bezdarbs | 6.6% (2022.g. maijs)[5] |
| Tirdzniecības bilance | €310 miljardi tirdzniecības pārpalikums[6] |
Eirozona (angļu: Euro area, eurozone) ir 20 Eiropas Savienības (ES) Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eirozona tika izveidota 1999. gadā. 2023. gadā tajā ietilpst Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija. Pārējām septiņām Eiropas Savienības valstīm iestāšanās eirozonā ir obligāta, kad tās ir izpildījušas eiro ieviešanas nosacījumus. Izņēmums ir Dānija, kurai pievienošanās līgums paredz izvēles iespēju par iestāšanos eirozonā. Tomēr arī šīs valstis darbojas Eiropas Centrālās bankas sistēmā.[7]
Lai kļūtu par Eirozonas dalībvalsti, ir jāizpilda vairāki kritēriji: cenu stabilitāte, budžeta deficīta apjoms, valūtas kursa kritērijs, ilgtermiņa procentu likmes.[8]
Pēdējā valsts, kura kļuva par Eirozonas dalībvalsti, ir Horvātija, kas Eirozonai pievienojās 2023. gada 1. janvārī.[9] Tā bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Lietuvas pievienošanās 2015. gadā.
Monetārā politika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par eirozonas monetāro politiku ir atbildīga Eiropas Centrālā banka, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzturēt cenu stabilitāti eirozonā, lai inflācija neradītu riskus, kas varētu novest pie eiro pirktspējas krituma. Šī uzdevuma izpildīšanai Eiropas Centrālā banka kontrolē naudas piedāvājumu un uzrauga cenu tendences.[10] Lai arī Eiropas Centrālā banka nevar tieši regulēt, piemēram, dalībvalstu fiskālo politiku, tomēr, cieši sadarbojoties ar Eiro grupu, kurā ietilpst eirozonas finanšu ministri, banka var ietekmēt arī šos politiskos procesus.
Eiropas Centrālā banka nav institūcija, kura aizvietotu dalībvalstu centrālās bankas, jo tās darbā piedalās arī katras eirozonas valsts pārstāvji, piemēram, Eiropas Centrālās bankas padomē, kuras galvenais uzdevums ir noteikt eirozonas monetāro politiku, kā arī noteikt procentu likmes, ar kurām komercbankas var iegūt naudu no centrālās bankas, darbojas visu eirozonas valstu centrālo banku prezidenti.[10]
Citas valstis, kas izmanto eiro
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eiropas mikrovalstis Andora, Monako, Vatikāns un Sanmarīno ir noslēgušas vienošanos ar Eiropas Savienību, ar kuru eiro šajās valstīs ir kļuvusi par vienīgo maksāšanas līdzekli. Šī vienošanās ļauj attiecīgajām valstīm arī kalt savas eiro monētas.[11] Tomēr noslēgtā vienošanās nenozīmē to, ka attiecīgās valstis ir daļa no Eirozonas.
Pēc atdalīšanās no Serbijas arī Melnkalne un Kosova par vienīgo maksāšanas līdzekli izvēlējās lietot eiro, tomēr arī šīs valstis nav Eirozonas dalībnieces.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Population on 1 January». Eurostat.
- ↑ «GDP, current prices».
- ↑ «Gross domestic product at market prices (Current prices and per capita)». Eurostat. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijs.
- ↑ Euro area annual inflation and its main components - estimated Arhivēts 3 February 2021 Wayback Machine vietnē. Eurostat
- ↑ Harmonised unemployment rate by gender – total Arhivēts 22 April 2021 Wayback Machine vietnē. Eurostat
- ↑ «Eurozone Current Account Surplus Falls In December». 2022. gada 18. februāris.
- ↑ «Par Ekonomisko un monetāro savienību un eiro». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
- ↑ Horvātija 2023. gadā ieviesīs eiro lsm.lv 2022. gada 1. jūnijā
- ↑ «Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts». European Council/Council of the European Union. 2022. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 16. jūlijs.
- ↑ 10,0 10,1 «Eiropas Centrālā banka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. septembrī. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Agreements on monetary relations (Monaco, San Marino, the Vatican and Andorra) (angliski)». Skatīts: 2010. gada 13. jūlijā..
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||
|