Igauņu valoda

Igauņu valoda ; eesti keel
Valodu lieto:	Igaunija, Krievija, Latvija
Reģions:	Ziemeļeiropa
Pratēju skaits:	1,1 milj.
Valodu saime:	Urāliešu; Somugru; Somu-sāmu; Baltijas somugru; Igauņu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Igaunija; Eiropas Savienība
Regulators:	Igauņu valodas institūts; (Eesti Keele Instituut)
Valodas kodi
ISO 639-1:	et
ISO 639-2:	est
ISO 639-3:	est
	Igauņu valodas izplatība
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda. Tā ir Baltijas somu valoda, un tai radniecīgākās valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ižoru, vepsu un votu valoda. Igauņu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,1 miljonam cilvēku. Vairums to (aptuveni 950 000) dzīvo Igaunijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, taču ar pārējo Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas, valodām, kā arī krievu valodu tai nav līdzības.

Vēsture

1637. gadā Rēvelē (Tallina) publicētā Heinriha Stala igauņu gramatikas grāmata

Vecākie igauņu valodas rakstu pieminekļi saglabājušies no 13. gadsimta. Senākie teksti igauņu valodā ir no 1524. gada līdz 1528. gadam datētās t.s. Kulamā lūgšanas.^[1] 1525. gadā tika iespiesta pirmā grāmata igauniski. Grāmata gan bija luterāņu rokraksts, kas, nenonācis pie lasītājiem, pēc iespiešanas tika nekavējoties iznīcināts. Pirmā saglabājusies grāmata igauņu valodā bija 1535. gada divvalodīgs vācu-igauņu S. Vanrata un Dž. Koela luterāņu katehismu tulkojums. 1637. gadā Vācijā tika iespiesta vācu priesteriem paredzēta igauņu valodas gramatikas grāmata.^[2] Laika posmā pēc Ziemeļu krusta kariem līdz 1919. gadam, kad lielākajā daļā igauņu apdzīvotajā teritorijā tika izveidotas un viena otru nomainīja dažādas svešzemju pārvaldes, tostarp dāņu, vācu, zviedru un krievu, tika izdots pavisam neliels skaits tekstu igauņu valodā. Tie kļuva izplatītāki sākot ar 19. gadsimtu, Eiropā izplatoties apgaismības idejām, kuras laika posms saistībā ar igauņu valodu un kultūru pazīstams kā Estofīlijas apgaismības periods. Pēc Igaunijas neatkarības kara un Igaunijas Republikas izveides igauņu valoda kļuva par valsts vienīgo valodu. Pēc 1940. gada Igaunijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā līdzās igauņu valodai par oficiālo valsts valodu tika pasludināta arī krievu valoda. Pēc neatkarības atjaunošanas igauņu valoda atkal kļuva par vienīgo valsts valodu.

Dialekti

Igauņu valodas dialekti tiek iedalīti divās grupās — ziemeļu (Tallinas) un dienvidu (Tartu) izloksnēs, papildus atsevišķi izdalāmajam Igaunijas ziemeļaustrumu piekrastē sastopamajam kirderanīku dialektam. Ziemeļu dialektu veido vidusizloksne (keskmurre), kuras pamatā ir igauņu literārā valoda, rietumu izloksne (läänemurre), kas galvenokārt tiek runāta Lēnes un Pērnavas apriņķos, Sāremā un Hījumā runātā salu izloksne (saarte murre), kā arī Peipusa ezera ziemeļu piekrastē runātā austrumu izloksne (idamurre).^[3]

Alfabēts

Pamatraksts: Igauņu alfabēts

Tāpat kā somu valodā arī igauņu valodā izmanto no latīņu alfabēta atvasinātu alfabētu ar papildu burtiem — ä, ö, ü un õ, kā arī vēlāk iekļautajiem š un ž.

A a	B b	C c	D D	E e	F f	G g	H h
I i	J j	K k	L l	M m	N n	O o	P p
Q q	R r	S s	Š s	T t	U u	V v	Z z
Ž ž	W w	Õ õ	Ä ä	Ö ö	Ü ü	X x	Y y

Leksika

Lielākā daļa igauņu valodas vārdu ir somugru izcelsmes. Nozīmīgi ir arī aizguvumi no dažādu laikmetu indoeiropiešu valodām.

No senkrievu valodas aizguvumi igauņu sarunvalodā ienāca 6.-13. gadsimtā. Pēc tam valodā sāka ieplūst vārdi no ģermāņu (galvenokārt lejasvācu) un baltu valodām. Diezgan daudz ir vēlāko laiku rusismu, aizguvumi no somu valodas, kā arī anglicismi (galvenokārt 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma neoloģismi) un starptautiskā leksika (galvenokārt ar krievu valodas starpniecību).