Linda Ozola
| Linda Ozola | |
|---|---|
.jpg) Linda Ozola 2018. gadā | |
|
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece (kopā ar E. Ratnieku (kopš 2022), V. Ķirsi (2020—2023) un E. Smiltēnu (2020—2022)) | |
|
Amatā 2020. gada 2. oktobris — 2025. gada 27. jūnijs | |
| Prezidents |
Egils Levits Edgars Rinkēvičs |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis |
Pagaidu administrācija (iepriekš amats vakants, pirms tam - Anna Vladova) |
| Pēctecis | Vilnis Ķirsis |
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2020. gada 2. oktobris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1979. gada 2. oktobrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
|
| Profesija | filoloģe, tulkotāja |
| Augstskola | |
Linda Ozola (dzimusi 1979. gada 2. oktobrī) ir latviešu filoloģe, tulkotāja un politiķe. Šobrīd Rīgas domes deputāte, bijusi domes priekšsēdētāja vietniece. Bijusi 13. Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas. Pārstāv partiju "Vienotība" un apvienību "Jaunā Vienotība".
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]2001. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu angļu—norvēģu filoloģijā. 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu konferenču tulkošanā.[1]
Politiskā darbība
[labot | labot pirmkodu]2017. gada pašvaldību vēlēšanās L. Ozola tika ievēlēta Rīgas domē no Jaunās konservatīvās partijas.
2018. gada Saeimas vēlēšanās viņa tika ievēlēta 13. Saeimā. 2019. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2019. gada oktobrī sabiedrības sašutumu izraisīja L. Ozolas pacilātais ieraksts Twitter par atrašanos Turcijā brīdī, kad Turcija tika veikusi militāru uzbrukumu Sīrijai.[2]
2020. gadā L. Ozola nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad ārkārtas vēlēšanās tika ievēlēta Rīgas domē. Viņa kļuva arī par vienu no trim vicemēriem — domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa vietniekiem.[3] Viņa ir arī Rīgas domes drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja un sociālo jautājumu komitejas locekle.[4]
2023. gada janvārī L. Ozola paziņoja par izstāšanos no partijas "Konservatīvie",[5] bet vēlāk, kopā ar bijušajiem Rīgas domes "Konservatīvo" frakcijas deputātiem Jāni Ozolu un Dāvi Staltu, kā arī bezpartijisko Māri Mičerevski, bija starp jaunās Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" veidotājiem. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās ievēlēta pašvaldībā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, neesot tajā pārstāvēto partiju biedre. Jūnijā iestājusies partijā "Vienotība" un paziņoja par deputātu bloka "Kods Rīgai" darbības beigām, kaut arī apgalvoja, ka tas turpināšot pastāvēt kā biedrība.[6]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Linda Ozola». Puaro.lv (lv-LV). 2020-10-05. Skatīts: 2022-01-11.
- ↑ «JKP deputāte Ozola publicē pacilātu tvītu par Turcijas iebrukumu Sīrijā». Puaro.lv (lv-LV). 2019-10-09. Skatīts: 2022-01-11.
- ↑ «Topošā koalīcija palielinās Rīgas domes vicemēru skaitu». Puaro.lv (lv-LV). 2020-09-04. Skatīts: 2022-01-11.
- ↑ «Linda Ozola | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-11.
- ↑ «'Konservatīvo' Rīgas domes deputāti izstājas no partijas». delfi.lv (lv-LV). 2023-01-12. Skatīts: 2023-01-12.
- ↑ «Linda Ozola pievienojas "Jaunajai Vienotībai" un paziņo, ka izjucis deputātu bloks "Kods Rīgai"». Jauns.lv (latviešu). 2025-06-26. Skatīts: 2026-05-14.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||