Einārs Cilinskis

Vikipēdijas lapa
Einārs Cilinskis
Einārs Cilinskis 2014. gadā
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 20. marts — 2014. gada 4. novembris
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 30. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2014. gada 22. janvāris — 2014. gada 14. marts
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Edmunds Sprūdžs
Pēctecis Romāns Naudiņš

Dzimšanas dati 1963. gada 28. augustā (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LNNK (1988—1997)
TB/LNNK (1997—2009)
Visu Latvijai! (2009—2011)
Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Profesija ķīmiķis, ekonomists
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts
Rīgas Tehniskā universitāte

Einārs Cilinskis (dzimis 1963. gada 28. augustā Rīgā) ir latviešu ķīmiķis, ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs. Viņš ir bijis Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, kā arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Neilgu laiku 2014. gadā bijis Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas ministru kabinetā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā, mācījās Rīgas 50. vidusskolā. 1986. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti, bet pēc tam Rīgas Tehniskajā universitātē ieguva bakalaura un maģistra grādu ekonomikas specialitātē. Strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā par laborantu, jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku un asistentu, vairāku zinātnisku izdevumu autors.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešās atmodas laikā E. Cilinskis iesaistījās Vides aizsardzības klubā, LNNK un Latvijas Tautas frontē kopš to pirmsākumiem. 1989. gadā ievēlēts Rīgas tautas deputātu padomē, bet 1990. gadā kā LTF kandidāts vienā no Rīgas vēlēšanu apgabaliem tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā balsojis par deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

1993. gadā nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no „Zaļā saraksta”, taču 5. Saeimā darbojās kā LNNK deputāta Eduarda Berklava palīgs. Vēlākajos Saeimas sasaukumos bijis arī deputātu Jura Dobeļa un Aleksandra Kiršteina palīgs. 1994. gadā ievēlēts Rīgas domē no LNNK un Latvijas Zaļās partijas saraksta un nākamajā gadā bija arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka vietas izpildītājs. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās 1997. gadā nesekmīgi kandidēja uz deputāta vietu Rīgas domē no Reformu savienības un Latvijas Konservatīvās savienības saraksta.

1998. gadā kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku, tai pat gadā nesekmīgi piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās no „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta. Tāpat E. Cilinskim neizdevās iekļūt vēlētās institūcijās virknē nākamo vēlēšanu: 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās, 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās, 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šai laikā divreiz kļuva par Rīgas domes deputātu citur ievēlētu partijas biedru vietā, līdz 2005. gadā pats tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā. 2006. gadā atkal neveiksmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās.

2007. gadā „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pēc Jurija Stroda demisijas izvirzīja E. Cilinski kā ekonomikas ministra kandidātu Aigara Kalvīša valdībā, tomēr viņš atteicās no kandidēšanas dēļ zemās sabiedrības uzticības valdībai. 2009. gadā E. Cilinskis nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šai pašā gadā izstājās no „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kurā bija darbojies vairāk par 20 gadiem, un pievienojās partijai „Visu Latvijai!”.[1] 2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta un kļuva par tās Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.

2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā. Tās darbības laikā darbojies kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs un īslaicīgi 2014. gada sākumā arī kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas ministru kabinetā, bet amatu zaudēja, pretēji Ministru kabineta lēmumam piedaloties Leģionāru piemiņas dienas pasākumos.[2] Pēc Romāna Naudiņa apstiprināšanas par ministru E. Cilinskis atgriezās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.

2018. gada 26. jūnijā E. Cilinskis kopā ar Gaidi Bērziņu paziņoja, ka nekandidēs 13. Saeimas vēlēšanās, lai dotu iespēju jauniem cilvēkiem, vienlaikus norādot, ka politiku nepametīs un darbu partijā turpinās.[3][4] 2019. gadā viņš kļuva par Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecāko ekspertu.[5]

2020. gada 20. februārī Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas kopsapulcē tika nolemts virzīt E. Cilinski kā Rīgas mēra kandidātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.[6] Augustā notikušajās vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē.

E. Cilinskis ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • gramata21.lv E. Cilinska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Edmunds Sprūdžs
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2014. gada 22. janvāris2014. gada 14. marts
Pēctecis:
Romāns Naudiņš