Jānis Kalnbērziņš

Jānis Kalnbērziņš
	LKP CK pirmais sekretārs
	Amatā; 1940. gada 21. jūnijs — 1959. gada 25. novembris
Pēctecis	Arvīds Pelše
	LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
	Amatā; 1959. gada 27. novembris — 1970. gada 5. maijs
Priekštecis	Kārlis Ozoliņš
Pēctecis	Vitālijs Rubenis
Dzimšanas dati	1893. gada 17. septembris; Katlakalna pagasts, Krievijas Impērija
Miršanas dati	1986. gada 4. februārī (92 gadu vecumā); Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija	PSKP
Augstskola	Rietumtautu Komunistiskā universitāte; Sarkanās Profesūras institūts

Jānis Kalnbērziņš (1893. gada 17. septembris — 1986. gada 4. februāris), zināms arī pēc segvārda Zaķis^[2] vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks. Pirmais LKP CK vadītājs okupētajā Latvijā. Pēc LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem 1959. gadā atcelts no LKP CK Pirmā sekretāra amata.

Dzīvesgājums

Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par boļševiku partijas biedru. 1919. gadā karoja Padomju Latvijas armijas rindās, pēc tam 8. latviešu strēlnieku pulkā pret Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem.

No 1925. līdz 1928. gadam darbojās LKP Latvijā. 1929. gadā Kalnbērziņš beidza Rietumtautu Komunistisko universitāti, 1933. gadā Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada bija Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs.

No 1936. gada nelegālā darbā Latvijā. Šai laikā Maskavā arestēja un nošāva viņa sievu, bērnus ievietoja bērnunamos. 1939. gadā Latvijas policija Kalnbērziņu arestēja un tiesa piesprieda ilgu cietumsodu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kalnbērziņu atbrīvoja no ieslodzījuma un iecēla par LKP CK pirmo sekretāru. Kā Tautas Saeimas deputāts viņš balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. No 1941. līdz 1945. gadam Padomju armijas Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis.

1959. gadā Kalnbērziņu sakarā ar nacionālkomunistu vajāšanām atstādināja no LKP CK pirmā sekretāra amata un iecēla par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā viņš aizgāja pensijā, miris 1986. gada 4. februārī Rīgā.

Piezīmes un atsauces

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 52. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 271. lpp.
↑ «1940. gads Latvijā. Pateiktais un nepateiktais». Diena. 2009.02.28.

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:	LKP CK Pirmais sekretārs 1940. gada 21. jūnijs — 1959. gada 25. novembris	Pēctecis: Arvīds Pelše
Priekštecis: Kārlis Ozoliņš	LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs 1959. gada 27. novembris — 1970. gada 5. maijs	Pēctecis: Vitālijs Rubenis

[1] Latvijas padomju enciklopēdija. 52. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 271. lpp.

[2] «1940. gads Latvijā. Pateiktais un nepateiktais». Diena. 2009.02.28.

[1]

[2]