Kalsnavas pagasts
| Kalsnavas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Jaunkalsnava | |||
| Kopējā platība:[1] | 147,0 km2 | |||
| • Sauszeme: | 144,1 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 441 | |||
| Blīvums (2024): | 10,0 iedz./km2 | |||
 Kalsnavas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Kalsnavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumu daļā Aiviekstes un Vesetas starpupē. Robežojas ar sava novada Bērzaunes, Ļaudonas un Mārcienas pagastiem, Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastiem un Jēkabpils novada Variešu pagastu. Pagasta centrs ir Jaunkalsnava.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā pārsvarā ir skujkoku un jauktā tipa meži. Teritorijas platība ir 14 716 ha, no tiem meži aizņem 7 233 ha (52,9%), bet lauksaimniecības zeme 5 404 ha. Augstumi vjl no 239 m (Lidneskalns pagasta ziemeļaustrumos) līdz 75 m (pie Aiviekstes).[4]
Pagasts atrodas Aronas paugurlīdzenumā, kas iezīmē pāreju starp diviem dabas reģioniem — Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumu. Aronas paugurlīdzenums ir Austrumlatvijas zemienes augstākā daļa.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klimatu nosaka galvenokārt reljefa īpatnības. Vidzemes augstienes vēja puses nogāzes sekmē atmosfēras frontu attīstību, mākoņainums Aronas pauguraines daļā ir lielāka nekā pieguļošajos līdzenumos. Gadā vidēji ir 171 apmākusies diena, it īpaši no novembra līdz janvārim, kad saule spīd tikai 11-18% no iespējamā. Saulainākie mēneši ir no maija līdz augustam, kad saules spīdēšanas ilgums ir 50-55% no iespējamā.[4]
Vidējā temperatūra janvārī -7 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums līdzenumā 620 — 700 mm gadā, kalnos pāri 800 mm.[4]
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aiviekste, Antonīca, Arona, Bērzaune, Misēnīca, Savīte, Svirēja, Taleja, Taurupīte.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalsnavas ezers, Kupču ezers. Aiviekstes HES ūdenskrātuve uz Aiviekstes.
Dabas resursi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā ir 6 smilts un grants atradnes, no kurām lielākā ir Jāņukalnā (28 km²). No šīm atradnēm tikai Aronas un Kalsnavas atradnes tiek izmantotas. Ir kūdras atradnes.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalsnavas pils (Calcenoide) bijusi zināma jau kopš 14. gadsimta. 1935. gadā pagasta platība bija 278 km². 1945. gadā pagastā izveido Jāņukalna, Jaunkalsnavas un Veckalsnavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidē. 1951. gadā likvidē Veckalsnavas ciemu, tā teritoriju pievieno Jāņukalna un Jaunkalsnavas ciemiem. 1954. gadā Jaunkalsnavas ciemu reorganizē par Kalsnavas ciemu. 1964. gadā Kalsnavas ciemam pievieno Jāņukalna ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizē par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā pagastā dzīvoja 1951 iedzīvotāji. No tiem darbspējas vecumu nebija sanieguši 12,20%, darbspējas vecumā bija 67,45% un pārsnieguši to 20,55%. 1807 jeb 92,62% Kalsnavas pagasta iedzīvotāju bija latvieši.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas: Jaunkalsnava, Veckalsnava, Aiviekste, Jāņukalns.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalsnavas pagastā dzimuši:
- Teodors Debners (Theodor Doebner, 1835-1903) — mācītājs
- Teodors Debners (Theodor Doebner, 1875-1942) — vācu/latviešu gleznotājs, iepriekšējā dēls
- Juris Alunāns (1832—1864), latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks
- Herberts Zommers (1895—1983) — aktieris un režisors
- Alfrēds Čepānis (1943—2024) — Latvijas politiķis
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā ir dzelzceļa līnijas Pļaviņas — Gulbene un atzarojums Jaunkalsnava — Veseta, pirmajā no kurām reizi dienā (brīvdienās — divreiz dienā) kursē pasažieru vilciens. Galvenie autoceļi ir valsts 1.šķiras autoceļi P37 Pļaviņas — Madona — Gulbene un P82 Jaunkalsnava — Lubāna. Pagastu šķērso 2. šķiras valsts autoceļi V898 Jāņukalns — Veckalsnava, V879 Jāņukalns — Jaunkalsnava, V915 Koknese — Bērzaune un Jaunkalsnavas pievedceļš V878.
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Kalsnavas pagasta teritorijas plānojuma 2006-2018. grozījumi Nr.1».
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalsnavas pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
