Pāriet uz saturu

Krāslavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Krāslavas pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Ezerkalns
Kopējā platība:[1] 58,1 km2
 • Sauszeme: 54,8 km2
 • Ūdens: 3,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 398
Blīvums (2024): 7,3 iedz./km2
Krāslavas pagasts Vikikrātuvē

Krāslavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Krāslavas pilsētu un Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu pagastiem un pa Daugavu ar Kaplavas pagastu.

Daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Skaista, Soļanka

Ezeri: Bolts, Dolgoje, Dūneklis, Krugloje, Mandeļa ezers, Olksns, Osvas ezers, Skaists, Skujiņu ezers, Skumbiņu ezers, Zirga ezers.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gada zemes reformas laikā Krāslavas muižu sadalīja 352 vienībās 3021 ha kopplatībā, Kambuļu muižu 168 vienībās 2269 ha kopplatībā, Ludviampoles muižu 97 vienībās 2600 ha kopplatībā, Kazanovas muižu 151 vienībā 1635 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Daugavpils apriņķa Krāslavas pagasta platība bija 220,7 km² un tajā dzīvoja 7943 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Borovkas, Kombuļu, Krāslavas, Ludzīšu, Ūdrīšu un Veiguļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Krāslavas ciema kolhoza «Daugava» teritoriju 1954. gadā pievienoja Kalniešu ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2001. gadā Krāslavas pagasts apvienojās ar Krāslavas pilsētu, izveidojot Krāslavas novadu.[6] 2009. gadā Krāslavas novads tika izveidots no jauna, kurā Krāslavas pagasts kļuva par vienu no administratīvajām teritorijām.

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 125—    
19351 400+0.58%
1959969−1.52%
GadsIedz.±% g.p.
1967876−1.25%
1979643−2.54%
1989619−0.38%
GadsIedz.±% g.p.
2000608−0.16%
2011494−1.87%
2021408−1.89%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ezerkalns (pagasta centrs), Lielie Kusiņi, Mazie Kusiņi.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pēteris Cimoška (1914-1940) bija latviešu karavīrs robežsargs. Viens no Masļenku robežincidentā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem.

Saimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. IX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 17 878. sleja.
  5. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. ↑ MK noteikumi Nr.515 "Noteikumi par Krāslavas rajona Krāslavas novada izveidošanu
  7. ↑ OSP
Pilsētas
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krāslavas_pagasts&oldid=4155916"