Latvijas Krājbanka
| AS Latvijas Krājbanka | |
|---|---|
 | |
| Bijušais tips | Akciju sabiedrība |
| Darbības joma | Finanses |
| Dibināts | 1924. gadā |
| Beidza pastāvēt | 2011. gadā |
| Galvenais birojs | Jāņa Daliņa iela 15, Rīga, Latvija |
| Vietu skaits | 155 servisa centri[1] |
| Darbības zona | Latvija |
| Galvenās personas |
Ivars Priedītis (valdes priekšsēdētājs)[2] Raimonds Baranausks (priekšsēdētājs) |
| Pakalpojumi | Finanšu pakalpojumi |
| Ieņēmumi | LVL 34,6 miljoni (2009)[3] |
| Neto ienākumi | ▼ LVL 1,9 miljoni (2009)[3] |
| Īpašnieks(-i) |
Banka Snoras (53,2%)[4] Vladimirs Antonovs (31,96%)[4] |
| Darbinieki | 941 (2009)[5] |
| Tīmekļa vietne | lkb.lv |
AS Latvijas Krājbanka (NASDAQ OMX: LKB1R,NASDAQ OMX: LKB2R) bija Latvijas komercbanka, kura atradās vērtspapīru biržā OMX Riga. Banka dibināta 1924. gadā kā Pasta krājkase. Bankas operācijas turpinājās dažādās formās arī padomju laikos, un turpinājās pēc neatkarības atjaunošanas un pēc bankas privatizācijas. Bankā strādāja 941 darbinieku un tai bija 155 klientu apkalpošanas centru Latvijā. Latvijas Krājbankā atradās 70% no visiem Latvijā atvērtajiem vērtspapīru kontiem.
2011. gada 21. novembra vakarā tika paziņots, ka banka aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dibināšana un darbības pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1919. gada 1. aprīlī Latvijas Pagaidu valdība izdeva noteikumus par Latvijas Valsts krājkases dibināšanu. Tā ir tieša Latvijas Valsts bankas priekštece. To var uzskatīta arī par vēlākās Pasta krājkases priekšteci, jo tai bija aģentūras pie pasta un telegrāfa iestādēm un tā veica funkcijas, kas vēlāk bija raksturīgas Pasta krājkasei. 1924. gadā aģentūras pie pasta un telegrāfa iestādēm tika likvidētas, bet 1924. gada 2. janvārī sāka darboties Pasta tekošo rēķinu daļa. 1927. gada 10. martā tur sāka veikt noguldījumu operācijas, vēlāk vērtspapīru operācijas. Kad pasta tekošo rēķinu daļu apvienoja ar krājkasu centrāli, izveidojās Pasta krājkase. Par noguldījumiem Pasta krājkasē atbildēja valsts. Brīvos līdzekļus tā glabāja Latvijas Bankā. Krājkase bija atbrīvota no valsts un pašvaldību nodokļiem un nodevām.[6]
Pasta krājkasei bija divas galvenās funkcijas – norēķinu kārtošana starp saimnieciskajām iestādēm un noguldījumu piesaistīšana. Vispirms tā orientējās uz mazturīgo aprindu noguldījumiem. 1940. gada sākumā 73,77% noguldījumu nepārsniedza 100 latu, bet krājkases sniegto pakalpojumu spektrs bija plašāks. Krājkase veica arī periodisko maksājumu operācijas, ko ieviesa 1930. gadā Tautas labklājības ministrijas pensiju izmaksām, vēlāk šo pakalpojumu izmantoja arī citas iestādes, piemēram, Izglītības ministrija skolotāju algu izmaksām. Pasta krājkase pārdeva iedzīvotājiem arī vērtspapīrus, bet 1937. gadā uzņēmās Valsts apdrošināšanas uzņēmuma dzīvības apdrošināšanas aģentūras pienākumus.[7]
Latvijas okupācijas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzreiz pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Pasta krājkase tika reorganizēta. Valsts un uzņēmumu tekošie rēķini Pasta krājkasē tika slēgti, tos pārcēla uz Valsts banku. Savukārt privātpersonu noguldījumi un tekošie rēķini tika pārcelti uz Valsts darba krājkasi. Līdz kara sākumam 1941. gada 22. jūnijā kredītiestāžu reorganizācija pilnībā nebija pabeigta, taču tā krājbanku sistēma, kas Latvijā veidojās vairāk nekā 100 gadu garumā, tika iznīcināta.[7]
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā pastāvošās krājbankas un krājaizdevu sabiedrības tika reorganizētas atbilstoši padomju sistēmai. Šī laika raksturīgākā iezīme - notika vispārēja, brīvprātīga parakstīšanās uz valsts iekšējiem aizņēmumiem, kas faktiski bija obligāta, jo ikvienam vajadzēja parakstīties vismaz 3-4 nedēļu algas apjomā. Obligācijas bija jāiegādājas arī studentiem, tehnikumu audzēkņiem un pensionāriem. Krājkases šajā kampaņā fiksēja parakstīšanās summas un sekoja darbaspēka kustībai, lai neviens neizvairītos no parakstīšanās, mainot darbavietu. 1958. gadā parakstīšanos pārtrauca, taču arī obligāciju dzēšana tika iesaldēta līdz 1974. gadam.[8]
1954. gadā paplašinājās krājkašu sniegto pakalpojumu klāsts. Ar 1963. gada 1. janvāri krājkases sāka pieņemt komunālos maksājumus, kas ilgu laiku kopā ar noguldījumu piesaistīšanu bija viens no svarīgākajiem pakalpojumiem, ko tā sniedza. Krājkases pieņēma noguldījumus uz pieprasījumu, termiņnoguldījumus (ne mazāk kā uz 6 mēnešiem), nosacījuma noguldījumus, laimestu noguldījumus un tekošo rēķinu noguldījumus. Par termiņnoguldījumiem maksāja 3% gadā, par pārējiem - 2%.[9]
1964. gadā krājkasēs atradās arodbiedrību vietējo komiteju, pašpalīdzības kasu, partijas un komjaunatnes pirmorganizāciju, kā arī lauku vietējo padomju līdzekļi. Krājkases veica arī bezskaidras naudas operācijas, izdeva akreditīvus un čekus ilgstošas lietošanas preču iegādei. Laikā no 1950. gada līdz 1990. krājkašu skaits Latvijā pieckāršojās no 274 līdz 1026.[10]
1987. gadā tika veikta krājkašu sistēmas reorganizācija, kā rezultātā krājkase kļuva par Krājbanku un tās darbība mainījās: tika ieviesti jauni noguldījumu veidi, piemēram, naudas un mantu laimestu noguldījumi. Banka uzsāka arī iedzīvotāju kreditēšanu. Ilgtermiņa bezprocentu aizdevumus māju celtniecībai, remontam, pirkšanai izsniedza pat uz 50 gadiem. Deviņdesmitie gadi ienesa būtiskas pārmaiņas Latvijas dzīvē. Tika atgūta valstiskā neatkarība, kas ietekmēja visu valsts saimniecisko darbību un arī Krājbanku.[11]
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā LPSR Krājbanka kļuva par Latvijas Republikas Valsts Krājbanku. Pārveidojoties par komercbanku, Krājbankai nācās strādāt spēcīgas konkurences apstākļos, ko radīja no jauna izveidotās bankas un noguldījumu pieņēmējas firmas. Krājbankai bija visplašākais nodaļu tīkls visā valstī un tā joprojām bija galvenā iedzīvotāju noguldījumu piesaistītāja. Latvijas iedzīvotāju noguldījumi, kas atradās PSRS Valsts Krājbankā, netika atdoti atpakaļ Latvijas Krājbankai pēc tam, kad Latvija atguva valstisko neatkarību. Tādēļ Latvijas Republikas Finanšu ministrija uzņēmās aizstāt zaudētos līdzekļus ar valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm.[12]
1993. gadā, Saeimai pieņemot likumu par privatizācijas sertifikātiem, Latvijas Krājbanka bija viena no bankām, kam tika uzticēta privatizācijas procesa apkalpošana. Bankā bija atvērts 91% no visiem iedzīvotāju sertifikātu kontiem Latvijā. 1994. gadā banka tiek pārveidota par valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka.[12]
1995. gadā Latviju satricināja spēcīga banku krīze, kuras rezultātā iedzīvotāju noguldījumi no banku sektora atplūda un radās zināma neuzticība finansu sektoram kā tādam. Latvijas Krājbanka no šo krīzi pārvarēja salīdzinoši veiksmīgi un palielināja savu tirgus daļu, pateicoties tam, ka bija valsts īpašumā un tika uzskatīta par drošu. [13]
Ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu VAS Latvijas Krājbanka tika iekļauta privatizējamo objektu sarakstā. Līdz ar to bankas akcijas tika nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā.[13]
1997. gadā Latvijas Krājbankas privatizācijas pirmā posma ietvaros bankas kapitāls tika palielināts par trešdaļu, jo tā tika apvienota ar Rīgas apvienoto Baltijas banku. Tam sekojošā publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem tika piesaistīti 8 180 jauni bankas akcionāri. Līdz ar bankas vadības maiņu Krājbanka iegāja jaunā attīstības stadijā, ko raksturo augsta rentabilitāte un plašs reorganizācijas process. Vēl šajā gadā Latvijas Krājbanka uzsāka vērtspapīru kontu atvēršanu un apkalpošanu un 1998. gadā kļuva par absolūto tirgus līderi vērtspapīru kontu skaita ziņā.[13]
21. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas Krājbankai 2000. gadā bija bankas identitātes maiņa, padarot Krājbankas vizuālo tēlu respektablāku un pievilcīgāku un vienlaikus parādot klientiem, ka banka ir piemērojusies jaunā gadsimta prasībām, kļūstot modernāka un tehnoloģiski attīstītāka.[13]
2001. gadā Latvijas Krājbanka izstrādāja un sāka piedāvāt virkni jaunu un mūsdienīgu produktu - Telefonbanku, pilnveidotu internetbankas versiju - Online banka, elektronisko norēķinu sistēmu Biroja banka. Tāpat pārskata gadā Latvijas Krājbankas POS terminālā tika veikta pirmā transakcija ar viedkarti, kas apliecina, ka Latvijas Krājbanka jau šobrīd bija veikusi visus priekšdarbus, lai sagatavotos šim jaunās paaudzes norēķinu karšu veidam un varētu sniegt pakalpojumus ikvienam klientam, kas rīkosies ar viedkarti. Pagājušajā gadā banka būtiski palielināja uzstādīto bankas automātu skaitu, tai skaitā 2001. gadā Rīgā uzstādīja pirmo runājošo bankas automātu Latvijā un visā Baltijā.[13]
Par vienu no 2002. gada nozīmīgākajiem notikumiem bankā uzskatīja Latvijas Krājbankas bankomātu apvienošana vienotā tīklā ar sadarbības partneriem, kā rezultātā bankas klienti varēja izņemt skaidru naudu ne tikai Latvijas Krājbankā, bet arī ikvienā Latvijas Unibankas (tagad SEB), Nord/LB (tagad DNB), Parex bankas, Baltijas Tranzītu bankas un Hansabankas (tagad Swedbank) bankas automātā - bez papildus komisijas maksas. Tas ļāvis Latvijas Krājbankai izvirzīties līderpozīcijās bankomātu skaita ziņā, piedāvājot saviem klientiem naudas izņemšanu bez papildus maksas vairāk nekā 740 bankomātos visā Latvijā.[13]
2003. gads Latvijas Krājbankas vēsturē ir bijis nozīmīgs notikums. Bija notikusi valstij piederošās akciju daļas izsole par naudu, kuras rezultātā Krājbankas privāto akcionāru loks ir paplašinājies, 99% akciju nonākot privāto akcionāru un bankas darbinieku īpašumā. Gada nogalē banka kļuva par publisko akciju sabiedrību, līdz ar to visas bankas akcijas bez ierobežojumiem realizējamas un iegādājamas brīvās tirdzniecībā. Gada beigās pilnībā noslēdzās Latvijas Krājbankas privatizācija.[13]
Īpašs notikums Krājbankai bija ISO 9001:2000 kvalitātes vadības sistēmas sertifikāta saņemšana, tādējādi kļūstot par pirmo un pagaidām arī vienīgo Latvijas komercbanku, kurai piešķirts minētais sertifikāts. Tas apliecināja bankas iekšējās sistēmas sakārtotību, nepārtrauktu sistēmas pilnveidošanu un klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu. 2004. gadā Latvijas Krājbanka svinēja 80. gadu jubileju.[13]
2005. gadā Latvijas Krājbanka tika ievēlēta Eiropas Krājbanku Grupas valdē (European Savings Bank Group). 20. septembrī par AS Latvijas Krājbanka galveno akcionāru, kam bija 83,01% bankas akciju kļuva Lietuvas ceturtā lielākā komercbanka Snoras, kas pēc savas struktūras un mērķauditorijas bija līdzīga Krājbankai.[13]
2006. gadā par Krājbankas valdes priekšsēdētāju kļuva bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, ienesot jaunu dimensiju bankas mērķos un centienos pilnveidoties mūsdienu tirgus apstākļiem un bankas esošajiem un potenciālajiem klientiem par labu. Klientu ērtībām visā Latvijā tika paplašināts Klientu apkalpošanas centru tīkls. Gada beigās Latvijas Krājbankai bija 81 Klientu apkalpošanas centrs.[14]
2007. gadā banka uzsāka darbu jaunā administratīvajā ēkā Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, un arī iegādājās komercbankai Baltikums piederošo AS Pirmais atklātais pensiju fonds, uzsākot piedāvāt klientiem divus jaunus pensiju plānus. Šajā gadā darbību uzsāk bankas meitas uzņēmums LKB Līzings.[14]
2008. gadā Latvijas Krājbanka iegādājās AAS Baltikums Dzīvība, mainot uzņēmuma nosaukumu uz AAS LKB LIFE un tādējādi paplašinot klientiem piedāvāto pakalpojumu klāstu dzīvības un uzkrājošās apdrošināšanas jomā.[14]
2009. gads Latvijā iezīmējās ar smagu ekonomisko krīzi, kuras rezultātā strauji kritās valsts IKP, eksports un imports, strauju kritumu piedzīvoja būvniecība, mazumtirdzniecība, rūpniecība un citas tautsaimniecības nozares. Krīzes ietekmē valsts kļuva atkarīga no starptautiskās finanšu palīdzības, bet Latvijas banku sektors cieta ievērojamus zaudējumus. 2009. gadā Latvijas Krājbankas apgrozījums bija 34,6 miljoni latu ar 1,9 miljonu zaudējumu. Vēl šajā gadā banka svinēja 85. gadu jubileju un bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus uzsāka pildīt Ivars Priedītis.[14]
2010. gadā Latvijas ekonomikas uzlabojumu ietekmēja arī banku sektora rādītājus. Krājbanka turpināja savu darbību un attīstību, tostarp atbalstot nozīmīgus kultūras pasākumus.[14]
Bankas darbības apturēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gada 21. novembra vakarā tika paziņots, ka banka aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā. 22. novembra vakarā kanālā LTV1 jau bija skatāms ziņu speciālizlaidums par notikumu turpmāko attīstību. 23. novembrī atsāka darboties bankomāti un varēja izņemt līdz 50 Ls lielas naudas summas.
1. decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedza Rīgas apgabaltiesā pieteikumu par AS Latvijas Krājbanka maksātnespēju un lūdza Rīgas apgabaltiesu lemt par Aigara Lūša apstiprināšanu par AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratoru.[15] Saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas 2011. gada 23. decembra lēmumu, AS Latvijas Krājbanka tika pasludināta par maksātnespējīgu un par tās administratoru apstiprināja SIA KPMG Baltics. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu banka Citadele nodrošināja valsts garantētās atlīdzības par zaudētajiem noguldījumiem izmaksu Latvijas Krājbankas klientiem.
Rīgas apgabaltiesā 23. decembrī tika izlemts, ka AS Latvijas Krājbanka ir pasludināta par maksātnespējīgu un par tās administratoru tika apstiprināts SIA KPMG Baltics.
2016. gada 27. maijā Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot Latvijas Krājbankas faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolāru apmērā.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «AS Latvijas Krajbanka Consolidated Annual Report for 2009». nasdacomxbaltic.com. 2010-03-12. 13. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-08. Skatīts: 2010-11-01.
- ↑ Aizturētas vairākas amatpersonas no Krājbankas vadības, tostarp Priedītis
- ↑ 3,0 3,1 «AS Latvijas Krajbanka Consolidated Annual Report for 2009». nasdacomxbaltic.com. 2010-03-12. 9. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-08. Skatīts: 2010-11-01.
- ↑ 4,0 4,1 «AS Latvijas Krajbanka Consolidated Annual Report for 2009». nasdacomxbaltic.com. 2010-03-12. 6. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-08. Skatīts: 2010-11-01.
- ↑ «AS Latvijas Krajbanka Consolidated Annual Report for 2009». nasdacomxbaltic.com. 2010-03-12. 25. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-08. Skatīts: 2010-11-01.
- ↑ Lkb.lv - 1924-1934
- ↑ 7,0 7,1 Lkb.lv - 1934-1944
- ↑ Lkb.lv - 1944-1954
- ↑ Lkb.lv - 1954-1964
- ↑ Lkb.lv - 1964-1974
- ↑ Lkb.lv - 1987
- ↑ 12,0 12,1 Lkb.lv - 1991-1994
- ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 13,5 13,6 13,7 13,8 Lkb.lv - 1995-2005
- ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 14,4 Lkb.lv - 2006-2010
- ↑ Par AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas pieteikumu
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||