Pāriet uz saturu

Līksnas pagasts

Vikipēdijas lapa
Līksnas pagasts
Novads: Augšdaugavas novads
Centrs: Līksna
Kopējā platība:[1] 138,3 km2
 • Sauszeme: 133,0 km2
 • Ūdens: 5,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 933
Blīvums (2024): 7,0 iedz./km2
Mājaslapa: www.liksna.lv
Līksnas pagasts Vikikrātuvē

Līksnas pagasts (latgaliešu: Leiksnys pogosts)[4] ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Daugavas labajā krastā, novada Latgales daļā. Robežojas ar sava novada Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujenes, Sventes, Pilskalnes un Dvietes pagastiem, kā arī Daugavpils pilsētu.

Augsteņa, Daugava, Greiva, Leiksna.

Koša ezers, Ļūbasts, Klusais ezers, Mazais Klusais ezers, Linmārka ezers.

Līksnas vārds pirmo reizi rakstos minēts 13. gadsimta sākumā, kad latgaļu valdnieks Visvaldis 1230. gadā dāvināja kādu Daugavas salu (Glaudusolu?) un zemi pretī Līksnai Daugavgrīvas Cisterciešu klosterim. Livonijas ordeņvalsts laikā šeit valdīja Dinaburgas komturi. No 1677. gada Līksnas muiža ietilpa Inflantijas vaivadijas Daugavpils stārastijā, vēlāk tā pārgāja Inflantijas vaivada Zīberga īpašumā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Līksnas muižu sadalīja 254 jaunsaimniecībās 1391 ha kopplatībā, Nīcgales muižu 241 jaunsaimniecībā 2668 ha kopplatībā, Cīrupes muižu 220 jaunsaimniecībās 1198 ha kopplatībā, Vaboles muižu 251 jaunsaimniecībā 1988 ha kopplatībā.[5]

1935. gadā Daugavpils apriņķa Līksnas pagasta platība ir 279 km² un tajā dzīvo 10 759 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveido Aužgulānu, Jaunošanu, Līksnas, Mukānu, Osagala (Vaboles), Patmaļu, Priežu un Ratnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Daugavpils rajona Aužgulānu ciemam 1946. gadā pievienoja daļu likvidētā Jaunošanu ciema teritorijas, 1951. gadā — likvidētā Patmaļu ciema Staļina kolhoza teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Priežu ciemu. 1974. gadā Aužguļānu ciemam pievienoja daļu Nīcgales ciema teritorijas, daļu Aužguļānu ciema teritorijas pievienoja Maļinovas un Vaboles ciemiem un ciemu pārdēvēja par Līksnas ciemu. Līksnas ciemam 1977. gadā pievienoja daļu Nīcgales ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Līksnas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā.

1976. gadā atzīmējot Daugavpils 700. gadu jubileju pagasta teritorija pie autoceļa P67 uzstādīja pilsētas robežzīmi stilizētas kaijas izskatā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18973 838—    
19355 000+0.70%
19592 815−2.37%
GadsIedz.±% g.p.
19682 418−1.67%
19791 619−3.58%
19891 426−1.26%
GadsIedz.±% g.p.
20001 449+0.15%
20111 173−1.90%
2021952−2.07%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Līksna (pagasta centrs), Augšpole, Aužguļāni(ltg), Baraviki, Gančevski, Jaunušāni, Jukši, Kalniški, Kokiniški, Ķirupe, Latgale, Liepziedu iela, Ļubaste, Mīsteļi, Munciški, Priežu sils, Ribaki, Rimši, Sterikāni, Tilti, Vaikuļāni, Vērdiņi, Zastenki-Ribaki.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Portals lakuga.lv. «Leiksnā sprīss par bitem, padareitū i plānuotū latgalīšu volūdys populariziešonā». lakuga.lv (latg-LTG), 2024-08-28. Skatīts: 2024-10-14.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas 12. sējums, 1935.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  9. OSP

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]