Rozentovas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca
Rozentovas katoļu baznīca.jpg
Rozentovas katoļu baznīca
Rozentovas baznīca (Latvija)
Rozentovas baznīca
Rozentovas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Maltas pagasts, Malta
Koordinātas 56°20′29″N 27°11′01″E / 56.34139°N 27.18361°E / 56.34139; 27.18361Koordinātas: 56°20′29″N 27°11′01″E / 56.34139°N 27.18361°E / 56.34139; 27.18361
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1780
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Roberts Ozoliņs
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1780
Specifikācija
Garums 24 m
Platums 9 m
Būvmateriāli koks
Rozentovas Sv. Antonija katoļu baznīca 1797. gadā (Templum divi Antonii no Broces kolekcijas).

Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Maltas pagasta centrā Maltā. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā katoļu koka kapliča atradās Solomenkas sādžā, 2 km attālumā no Maltas. Pirmā katoļu koka baznīca Rozentovā tika uzcelta 1780. gadā par muižnieka A. Felkerzāma līdzekļiem.[3] Tā bija ļoti maza, tāpēc 1842. gadā to pagarināja par trim asīm jeb 6,4 metriem, bet 1906. gadā vēl par trim asīm. Šie pagarinājumi vēl joprojām ir redzami dievnama griestos.[4]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Broks.[1] Rozentovas draudze ir dibināta 1782. gadā, par ko liecina datējumi Rozentovas metriku grāmatās, saskaņā ar Mogiļevas palīgbīskapa Holovinska 1850. gada reģistru. Draudzei ir četras kapsētas — Rozentovas kapsēta, Strodu kapsēta, Ostrovsku kapsēta, Gudeļu kapsēta.

Par prāvesteim Rozentovas baznīcā strādājuši:

gads (no kura strādāja) gads (līdz kuram strādāja) prāvests
1837. 1852. Jāzeps Dempinskis
1852. 1858. nav ziņu
1858. 1859. Jānis Miševičs
1873. 1878. Onufrijs Mjoduševskis
1878. 1881. Antons Vojevodskis
1881. 1883 Gervinskis
1884 1885 Jāzeps Gricevičs
1885 1895 Antons Knasevičs
1895 1897. Jāzeps Jassas
1898. 1900. Kazimirs Dovgialovičs
1901. 1902. Jānis Kazenas
1902. 1916. Felikss Ruiko
1917. 1919. S. Zeps
1919. 1922. Aleksandrs Platpīrs
1922. 1934. Kazimirs Dovgialovičs
1936. 1922. Antons Ļahs
1937. 1944. Jānis Jedušs
1944. 1945. Staņislavs Pelšs
1946. 1946. Antons Ludboržs
1946. 1948. Staņislavs Lubuļs
1948. 1949. Pāvils Stričko
1949. 1950. Antons Tumans
1950. 1957. Izidors Livčāns
1959. 1961. Roberts Čigons
1961. 1967. Staņislavs Pelšs
1967. 1972. monsinj. Leonards Kozlovskis
1973. 1980. A. Uļjāns
1980. 1982. A. Misjūns
1982. 1999. Jāzeps Turlajs
1999. 2000 Viktors Petrovskis
2000 2012 Roberts Ozoliņš
2012 2013 Imants Petrovskis
2013 2015 Vladimirs Gussevs
2015 Rinalds Broks

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sveču diena, Svētā Jāzepa diena, Svētā Jura diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas pasludināšanas diena, Svētā Krusta paaugstināšanas svētki (40 stundas) un Visu Svēto diena.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentovas baznīca ir koka viennavas celtne ar vienu torni, skārda jumtu un dēļu grīdu. Tā ir 24 metrus gara un 9 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieskauj mūra žogs ar dzelzs režģiem. Baznīcas dārza kreisajā pusē ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, no ķieģeļiem uz akmens pamata būvēts zvanu tornis, kurā ir trīs zvani. Dārzā var redzēt arī 1926. gada misiju krustu.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir Jaunavas Marijas statuja, virs kuras atrodas liels krusts. Sānu altāri ir Jaunavas Marijas altāris, kurā novietota Mistiskās Rozes statuja un Jēzus Sirds altāris, virs kura atrodas Svētā Jura glezna. Blakus Jaunavas Marijas altārim ir novietota Svētā Jāzepa statuja. Aplūkojama ir glezna "Kristus pie krusta un Svētā Marija Magdalēna", kā arī seni un īpatnēji trīs feretroni.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
  2. «www.farming.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
  3. Astiče, E. 2000. Rozentovas Romas katoļu baznīca.
  4. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 384.lpp.