Inčukalna novads

Vikipēdijas lapa
Inčukalna novads
(2009—2021)
Inčukalna novada karogs Inčukalna novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Inčukalns
Kopējā platība:[2] 111,8 km2
 • Sauszeme: 109,3 km2
 • Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 7 622
Blīvums (2021): 69,8 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Inčukalna pagasts
Vangažu pilsēta
Mājaslapa: www.incukalns.lv
Inčukalna novads Vikikrātuvē
Vangažu pilsētas ģerbonis

Inčukalna novads bija administratīvi teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā,[5] apvienojoties Vangažu pilsētai un Inčukalna pagastam. Tā centrs bija Inčukalns, lielākā apdzīvotā vieta — Vangaži.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads ir bagāts ar mežiem, tie aizņem 63% no kopējās novada teritorijas. Inčukalna novadā atrodas arī smilts, grants un kūdras atradnes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Inčukalna teritorija bijusi Gaujas lībiešu apdzīvota jau 1. gadu tūkstotī p.m.ē. Kādreiz tagadējā Inčukalna pagasta teritorijā (Vangažu pusē) bijis ķieģeļu ceplis un čuguna lietuve, taču viduslaikos darbojusies arī vara kausētava, stikla rūpnīca un papīra manufaktūras ražotne, māla trauku darbnīca. Būvējot Rīgas - Valkas dzelzceļu, 19. gadsimta 80. gados Inčukalna pagastā ierīkota dzelzceļa stacija Hincenberg, un līdz ar to sākusies straujāka Inčukalna attīstība.

2015. gada 29. decembrī tika atklātas 2 katlumājas — Gaujā, Gaujaslīču ielā 41, un Inčukalnā, Miera ielā 1.[6]

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalna novada administratīvais iedalījums sastāvēja no Inčukalna pagasta (107 km2) un Vangažu pilsētas (5 km2).

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalna novada teritorijā atradās Inčukalns (pārvaldes centrs), Vangaži, Egļupe un Gaujas ciems.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalna novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[7]
Latvieši (4586)
  
56.0%
Krievi (2526)
  
30.9%
Baltkrievi (272)
  
3.3%
Poļi (147)
  
1.8%
Ukraiņi (289)
  
3.5%
Cita tautība (226)
  
2.8%
Nav izvēlēta (138)
  
1.7%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalna novada pārvaldes centrs bija Inčukalns, kur atradās Inčukalna novada dome, klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC), sociālais dienests, bāriņtiesa, būvvalde, dzimtsarakstu nodaļa. Inčukalna, domes ēkā Atmodas ielā atradās arī bibliotēka.

Vangažos atradās pilsētas pārvalde, šeit atradās arī būvvalde, dzimtsarakstu nodaļa.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā atrodas vairāki nozīmīgi uzņēmumi vai to filiāles, īpaši attīstīta ir kokrūpniecība (SIA „PATA”, SIA "RETTENMEIER BALTIC TIMBER”, AS „INČUKALNS TIMBER”). Inčukalnā darbojas arī ar citām nozarēm saistīti uzņēmumi- SIA „STRAUJUPĪTE”, SIA „GAUJA AB”, SIA "PLUSS 1", SIA "RĀMKALNI NORDECO", SIA “RĀMKALNI SERVISS”, SIA “GULIVER CONSTRUCTION”, SIA”RIKO”. Citas populārākās novada uzņēmējdarbības nozares ir mazumtirdzniecība veikalos, kravu pārvadājumi pa autoceļiem, automobiļu apkope un remonts, grīdu un sienu apdare, ēdināšanas pakalpojumi.[8]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmsskolas izglītība — PII "Minka" Inčukalnā ar filiāli "Lapsiņa" Gaujā, kā arī PII "Jancis" Vangažos.
  • Vispārējā izglītība — Inčukalna pamatskola, Vangažu vidusskola.
  • Interešu ievirze — Inčukalna novada Mūzikas un mākslas skola (dibināta 2009. gadā, apvienojot Vangažu Mūzikas un mākslas skolu ar Inčukalna Mūzikas skolu).

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalnā atrodas sporta centrs un stadions. Inčukalna sporta centrā atrodas peldbaseins ar četriem, 25 m gariem celiņiem, kā arī sporta zāle, trenažieru un velotrenažieru zāle

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gan Inčukalnā, gan Vangažos darbojas kultūras nams un bibliotēka. Inčukalna tautas namā darbojas jauktais koris "MEŽĀBELE", pūtēju orķestris, Senioru koris "ATBLĀZMA", Vidējās paaudzes deju kolektīvs "VIRŠI" u.c. kolektīvi.

Vangažu kultūras namā darbojas Bērnu tautas deju kolektīvs "Pīlādzītis", Vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs "Augšup", krievu, baltkrievu un ukraiņu vokālie ansambļi.[9]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalna novada teritorijā darbojās vairākas draudzes — Inčukalna katoļu draudze, Inčukalna baptistu draudze, Vangažu Ev. luteriskā draudze, Vangažu baptistu draudze, Vangažu Kristus Apskaidrošanas Pareizticīgo draudze.[10]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Rozītis (stantraiders (triku moča braucējs))
  • Vitalis Kikusts (sabiedriskais darbinieks, diriģents)
  • Janīna Zandberga (sabiedriskā darbiniece, ilggadīga skolotāja)[11]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Inčukalna medību pils
  • Hincenbergas muiža
  • Inčukalna Velnala
  • Baltic Bonsai parks[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 31. augustā.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  3. 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  4. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  5. Par novadu Inčukalna novads
  6. «Šodien Inčukalna novadā atklās divas katlumājas». Iveta Stelpa, LETA. Skatīts: 2015. gada 30. decembrī. (latviski)
  7. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.
  8. «Uzņēmējvide (incukalns.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. februārī.
  9. «Kultūra (incukalns.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. februārī.
  10. «Draudzes (incukalns.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. februārī.
  11. «Goda novadnieki (incukalns.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. februārī.
  12. «Tūrisma objekts (incukalns.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]