Ķeguma novads

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķeguma novads
Keguma-novads-karte.png
Ķeguma novads 2002. g. (tumšāks) un 2009. g. robežās Ķeguma novads 2002. g. (tumšāks) un 2009. g. robežās
Ķeguma novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Ķegums
Platība: 490 km2
Iedzīvotāji (2010): 6306[1]
Blīvums: 12.9 iedz./km2
Izveidots: 2002. gadā
Domes priekšsēdētājs: Roberts Ozols (ZZS)
Teritoriālās
vienības:
Birzgales pagasts
Ķeguma pilsēta
Rembates pagasts
Tomes pagasts
Mājaslapa: www.kegums.lv

Ķeguma novads atrodas Daugavas abos krastos — Vidzemes dienvidu daļā un Zemgales ziemeļu daļā. Izveidots 2002 . gadā[2] un sākotnēji ietvēra Ķeguma pilsētu ar lauku teritoriju un Rembates pagastu, bet pēc 2009. gada teritoriālās reformas novadam tika pievienots arī Birzgales pagasts, bet lauku teritorija pārdēvēta par Tomes pagastu. Ķeguma novada dome atrodas Ķegumā, Lāčplēša ielā 1.

Ievērojamas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs — pirmās lielās hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā Daugavas labajā krastā uzsāka 1936. gada pēc arhitekta E.Laubes projekta. Pirmo hidroagregātu ar 17 MW jaudu ekspluatācijā nodeva 1939. gadā Tolaik tā bija lielākā HES Baltijas valstīs. Pēc 2. pasaules kara Ķeguma HES atjaunoja un 1976.—1979. gadā Daugavas kreisajā krastā uzcēla HES otro kārtu. Jaunajā ēkā, darbu sākot trijiem agregātiem, hidroelektrostacijas jauda palielinājās līdz 260 MW. Ar Ķeguma HES saistīts traģisks notikums, kad pārbaudot tilta izturību ar "Kamaz" automašīnām, HES būve neizturēja un tās iegāzās Daugavā. 1998. gadā uzsāka vērienīgu Ķeguma HES rekonstrukciju, ko pabeidza 2001. gadā Daugavas kreisajā krastā, HES-2 teritorijā, rekonstruētā vecā staļļa telpās atrodas 1995. gadā dibinātais Enerģētikas muzejs, kas veltīts Latvijas elektroenerģētikas vēsturei. Iepriekš piesakoties, šo muzeju iespējams apmeklēt gida pavadībā (tel.65010355).
  • Ķeguma krusta kalns — pie Ķeguma kapiem. Pirmais krusts pēc Intas Brokānes ierosinājuma uzstādīts 1997. gada 20.jūnijā, un kopš tā laika katru gadu jūnijā notiek krusta gājiens. Dziedinieki šo vietu uzskata par senču svētvietu.
  • Ķeguma skolas muzejs — Ķegumā, Skolas ielā 10. Muzejā apkopoti novada un Daugavas plostnieku vēstures, Ķeguma un Tomes skolu vēstures materiāli, kā arī liecības par izcilu novadnieku dzīves gājumu.
  • Rakstnieces Regīnas Ezeras memoriālā istaba — «Briežos». Pašlaik iespējams apskatīt divas istabas ar rakstnieces Regīnas Ezeras (19302002) ikdienas lietām un rakstāmmašīnu «Ērika», kā arī dažas literāras un sadzīviska rakstura piezīmes.
  • Tomes luterāņu baznīca — baznīca pēc arhitektes I. Romanovskas projekta celta 2002. gadā vēsturiskajā Tomes baznīcas vietā. 20.gs. sākumā būvētais dievnams, gadsimta vidū sagrauts, tāpēc gandrīz 50 gadus par vēsturisko Tomes baznīcas vietu liecināja vien neliels uzkalniņš. Jaunās baznīcas celtniecību ar saviem līdzekļiem atbalstījuši ārzemju latvieši. Baznīcā skatāma 1932. gada A.Grundes gleznotā altārglezna, kā arī I.Dombrovskas veidotās virāžas.
  • Tomes skansts — 17.gadsimta nocietinājums Daugavas kreisajā krastā, kas tagad atrodas uz salas. Senajā nocietinājumu kompleksā bijuši aizsarggrāvji, vaļņi un bastioni.
  • Tomes zivjaudzētava — 1927. — 1929. gadā uz Līčupes netālu no Tomes ierīkoja pirmo zivjaudzētavu Latvijā. Mūsdienās uzņēmums nodarbojas ar lašu, foreļu, storu un citu zivju audzēšanu, kā arī sniedz komercmakšķerēšanas pakalpojumus (tel. 5038111; 29221316).
  • Kalnrēžu atsegums — lielākais no 2,5 km garās atsegumu virknes Ogres upes krastos posmā no Asariem līdz Jauntulkiem. Vienlaidu klinšu sienas lielākais augstums ir 4,5 m, garums 150 m. Dolomītsmilšakmens atsegumu virknes galvenās kraujas lejasdaļā atrodas ap 3m garā Kalnrēžu ala.
  • Sietiņu dižakmens (Velnakmens) — 5,8 m garā, 5,2 m platā un 1,7 m augstā dižakmens virspusē ir lēzens iedobums.
  • Mototrase «Zelta Zirgs» — šeit regulāri notiek vietēja un starptautiska mēroga motokrosa sacensības; tostarp arī pasaules čempionāta posmi.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]