Apes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Apes novads
Apes novads karte.png
Apes novads.png
Apes novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Ape
Platība: 545,1[1] km2
Iedzīvotāji (2010): 4287[2]
Blīvums: 7.9 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs (2017 - pašlaik): Jānis Liberts(Mēs — savam novadam)
Teritoriālās
vienības:
Apes pagasts
Apes pilsēta
Gaujienas pagasts
Trapenes pagasts
Virešu pagasts
Mājaslapa: www.apesnovads.lv
Apes novads Vikikrātuvē

Apes novads ir 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novadā iekļauta bijušā Alūksnes rajons Apes pilsēta, Apes pagasts, Gaujienas pagasts, Trapenes pagasts un Virešu pagasts. Robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Novada centrs ir Apes pilsēta.

Apes novads atrodas Latvijas Ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar Igaunijas Republiku. Novadu šķērso Rīgas – Veclaicenes šoseja.

Pašreizējais Apes novada pašvaldības priekšsēdētājs ir Jānis Liberts, kurš amatā stājās 2017. gada 20. jūlijā, nomainot iepriekšējo domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju[3].

2017.gada 27.aprīlī saņemts Apes novada ģerbonis. Jaunais identitātes simbols izstrādāts, ņemot par pamatu 1938. gadā apstiprināto Apes pilsētas ģerboni, kurš papildināts ar četriem sudraba astoņlapu ziediem – Apes novada pagastiemApe, Gaujiena, Trapene un Vireši.[4]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novads, saskaņā ar Latvija 2030 (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija), ietilpst Dabas aizsardzības, ainavu  un kultūrvēsturisko teritoriju koncentrācijas telpā.[5]

Daba Apes novadā ir daudzveidīga, salīdzinoši tīra un neskarta, ar visgarākajām ziemām Latvijā. Novads ir mežiem bagāts, meži aizņem 56 % no teritorijas kopplatības, tas pieder pie reģionālas nozīmes mežu zemju areāla. Novada ūdensteces pieder Gaujas baseinam - 31 upe, lielākās no tām ir Gauja, Melnupe un Vaidava.

Reljefs novada pagastos ļoti atšķirīgs – līdzenumi mijas ar paugurainēm, novada austrumdaļa ietilpst Alūksnes augstienē.

Perspektīvākie derīgie izrakteņi ir dolomīts, māls, grants un pazemes ūdeņi. Dolomītam Apes novadā ir kultūrvēsturiska nozīme, jo no tā būvētas daudzas mājas, senāk darbojušies kaļķu cepļi. Dolomīta atradnes karjeros Gaujienā un Apē tiek izmantotas arī mūsdienās.

No augsnēm visizplatītākās ir podzolētās augsnes, bet daudzviet sastopamas arī glejaugsnes.

Novadā atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Veclaicene un Ziemeļgauja, un astoņi dabas liegumi. Kopumā tās aizņem aptuveni 3343 ha lielu teritoriju, kas ir 6,15% no visas novada teritorijas kopplatības. Starp tām ir purvu, mežu dabas liegumi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, mikroliegumi un dižkoki, daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus un Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus. 10 teritorijas iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritorijuNatura - 2000” sarakstā.

Apes novadā ir izveidotas arī dabas takas: Vaidavas dabas taka Apē, Vizlas, Randatu un Tilderu dabas takas Virešu pagastā, kā arī Gaujienas dabas taka.

Dabas pētnieku intereses lokā ir retāk sastopamo augu un dzīvnieku pasaules izzināšana, jo novada teritorijā (galvenokārt pierobežas purvos) konstatēts klinšu ērglis, čūsku ērglis, dzeltenais tārtiņš, lietuvainis, purva un garastes pūces, melnais stārķis, brūnais lācis, mežos - rubeņu un medņu riesti. Īpaši retumi ir lielais torņ-gliemezis (vārpstiņgliemezis) un tauriņš - lielais sūnu raibenis. Gaujienā mīt viena no lielākajām sikspārņu kolonijām Latvijā. Pļavās sastopami orhideju dzimtas augi - naktsvijoles, dzegužpuķes; mežos - silpurenes, vairākas staipekņu un zemeszvaigžņu sugas. Novadā konstatēta vienīgā svītrainās ūdenszāles atradne Latvijā.[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novadā kopējais iedzīvotāju skaits 3670, kas reģistrēts pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2017.gada 1.jūliju - Apes pilsētā 915, Apes pagastā 500, Gaujienas pagastā 893, Trapenes pagastā 722 un Virešu pagastā 640 iedzīvotāji.[7]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[8]
Latvieši (3330)
  
87.8%
Krievi (266)
  
7.0%
Ukraiņi (42)
  
1.1%
Igauņi (38)
  
1.0%
Cita tautība (117)
  
3.1%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašvaldības funkcijas un uzdevumus, kā arī pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu, pilda šādas pašvaldības iestādes un struktūrvienības:

• 4 pārvaldes - Apes novada dome - pašvaldības centrālā administrācija; Trapenes pagasta pārvalde; Gaujienas pagasta pārvalde un Virešu pagasta pārvalde.

• 8 izglītības iestādes - Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola ar izglītības programmu realizēšanas vietām Apē un Vidagā; Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola, Trapenes sākumskola; Gaujienas internātpamatskola, Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”; Gaujienas mūzikas un mākslas skola; kā arī Alūksnes mūzikas skolas Apes mācību punkts.

• 9 kultūras iestādes - Apes tautas nams; Gaujienas tautas nams; Trapenes kultūras nams; Virešu Saieta nams; Apes bibliotēka; Gaujienas bibliotēka; Trapenes bibliotēka; Vidagas bibliotēka; Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”.

• 2 sociālās iestādes - Sociālās aprūpes centrs “Trapene”, bērnu sociālās aprūpes centrs “Gaujiena”;

• Apes novada sociālais dienests;

Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs;

• Apes novada bāriņtiesa;

• Apes novada dzimtsarakstu nodaļa;

Administratīvās lietvedības inspektors;

• Apes novada sporta komplekss;

• Deleģētas funkcijas Smiltenes novada pašvaldībaiSmiltenes novada pašvaldības policijas, Smiltenes novada pašvaldības būvvaldes pakalpojumu nodrošināšana Apes novada teritorijā;

• Apes novada teritorijā “Druvas” pieejams EKO laukums un izvietoti vairāki konteineri dalītai atkritumu nodošanai, sadarbībā ar SIA “ZAAO”.[6]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novada teritorijā galvenās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, transporta pārvadājumi, tirdzniecība un mājražošana[6].

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novadā darbojas astoņas izglītības iestādes - Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola ar izglītības programmu realizēšanas vietām Apē un Vidagā; Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola, Trapenes sākumskola; Gaujienas internātpamatskola, Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”; Gaujienas mūzikas un mākslas skola; kā arī Alūksnes mūzikas skolas Apes mācību punkts.[9]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novadā pārstāvētie sporta veidi:

Tradicionālie sporta pasākumi novadā: 

Lielākie novada sporta notikumi sportistus un līdzjutējus pulcē motokrosā “Vaidavas kauss” un Vivus.lv MTB (kalnu velosipēdu) maratona sezonas noslēguma posmā Apē. Aktīvi sacensībās piedalās un gūst panākumus Zelta mopēdu klases braucēji, arī Mini MX braucēji, blakusvāģu ekipāža un bezceļa Trofi automašīnu ekipāžas. Veiksmīgi un ar labiem sasniegumiem dažāda mēroga sacensībās startē OK Alūksnes-Apes orientieristi no Gaujienas un Apes.[4]

Caur Apes novadu ved marķētais starptautiskais velomaršruts „Tour de Lat Est”.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novadā notiek radoša un aktīva kultūras dzīve, tiek organizēti dažādi pasākumi: vokālo ansambļu skates, Latvijas un Igaunijas koru koncerti, mazo vokālistu konkurss „Cālis”, Bērnu svētki, aktīvās atpūtas pasākums „Vaidavings”, senioru dziesmu un deju svētki ”Vasariņas vidū”, Jāzepa Vītola Mūzikas dienas, Apes pilsētas svētki, Pierobežas gadatirgi, vecākās paaudzes dienas, Gada sportists un Gada cilvēks. Daļa no pasākumiem jau kļuvuši tradicionāli. Daudzveidīgie amatiermākslas kolektīvi – vokālie ansambļi, kori, deju kolektīvi u.c., piedalās pagastu un novada svētkos, kaimiņu novadu pasākumos Latvijā un Igaunijā.

Visapmeklētākais pasākums Apē ir Apes pilsētas svētki. Ievērojamu apmeklētāju skaitu ir sasnieguši Pierobežas pavasara un rudens gadatirgi, kurā pulcējās dažādu nozaru tirgotāji gan no Latvijas, gan no Igaunijas. Katru gadu ar citu skanējumu iemirdzas ikgadējās Jāzepa Vītola Mūzikas dienas Gaujienā.

Izveidota Apes novada kultūrvēsturiskā mantojuma apvienība, lai pētītu, saglabātu un popularizētu novada kultūrvēsturisko mantojumu. Apvienību veido Jāzepa Vītola memoriālais muzejs „Anniņas”, Elīnas Zālītes memoriālā māja, Trapenes pagasta novadpētniecības māja, Virešu vēstures istaba[4]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apes novadā atrodas 29 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi un 33 valsts nozīmes kultūras pieminekļi.

Lielākais  kultūras pieminekļu skaits ir Gaujienas pagastā, kur atrodas vairāk nekā puse – 60% – no visiem Apes novadā esošajiem kultūras pieminekļiem. Kā nozīmīgākie minami – Gaujienas muižas ansamblis, Zvārtavas pils, komponista Jāzepa Vītola memoriālais muzejs „Anniņās”.

Kā nozīmīgākos novada nozīmes kultūras un dabas pieminekļus var minēt Apes pilsētas vēsturisko centru, Elīnas  Zālītes memoriālo māju, Dāvja Ozoliņa Veco skolu „Jaunrozes” un parku, „Mikužu” saiešanas namu, Raganu klintis pie Vaidavas upes, „Velna pēdas” akmeni Lūšakrogā, Dzenīšu vītolu un Sīkzaru priedi.

Teritorijas ar lielāko tūrisma potenciālu ir Apes pilsēta ar tās vēsturisko centru, Vaidavas un Gaujas upes  ielejas, Gaujienas apkārtne un Trapenes ciema apkārtne.[12]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  3. «Apes novada priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Liberts». 2017.gada 20.jūlijs. Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.
  4. 4,0 4,1 4,2 Apes novads: Dvēsele priecājas. Apes novada dome. 2017.
  5. «Tūrisms». Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.
  6. 6,0 6,1 6,2 Apes novads: Dvēsele priecājas. Apes novada dome. 2017.
  7. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās». 2017.gada 1.jūlijs. Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.
  8. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
  9. «Izglītība». Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.
  10. «Sports». Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.
  11. «Sports». Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.
  12. 12,0 12,1 «Tūrisms». Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.
  13. «Sports». Skatīts: 2018.gada 2.janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]