Pāriet uz saturu

Andrupenes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ondrupines pagasts)
Andrupenes pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Andrupene
Kopējā platība:[1] 136,2 km2
 • Sauszeme: 129,5 km2
 • Ūdens: 6,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 833
Blīvums (2024): 6,4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Андрепненская
Andrupenes pagasts Vikikrātuvē

Andrupenes pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas, Aulejas, Grāveru un Kastuļinas pagastiem un Rēzeknes novada Pušas un Mākoņkalna pagastiem. Pagasta centrs atrodas Andrupenē.

Agliunas kolns, Butkas kolns, Butkonu kalns, Butkunovas kalns, Dubuļa kalns, Kapu kalns, Pesčinkas, Rubuļkolns, Sarkanais kalns, Zelta kalns

Balda, Cierpica, Dubņagu upe, Dzeguze, Guščica, Klismetka, Olusņica.

Andiņš, Asariņs, Bebrišu ezers, Bižas ezers, Circeņu ezers, Dubuļa ezers, Ezereņš, Gluhoje, Glušaceņš, Ilgošu ezers, Križovs, Lapiņš, Limans, Olovecas ezers, Perēklis, Pozdņakovas ezers, Sauļazars, Skujiņa, Tīvgols, Visolda ezers, Zadņeje, Zundu ezers, Žuguru ezers.

Astašovas purvs, Bedene, Garalais pūrs, Pintu purvs, Vigoru purvs

Dabas aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rāznas nacionālais parks

Pēc 1920. gada zemes reformas toreizējā Andrupenes pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās [4]: Andrupenes muiža (Andrepno, 778 ha) - 51 zemnieku saimniecībā, Andzeļmuiža (488 ha) - 49 zemnieku saimniecībās, Dorotpoles muiža (1695 ha) - 149 zemnieku saimniecībās, Krivinskas muiža (Kriwiszi, 259 ha) - 21 zemnieku saimniecībā, Pušas muiža (Pusza, 810 ha) - 66 zemnieku saimniecībās, Zileņu muiža (Zielonpol, 1661 ha) - 163 zemnieku saimniecībās.

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Andrupenes pagasta teritorijā atrodas bijušās Andrupenes muižas, Astašovas muižas (Astaszewa) un Mariampoles muižas (Marienpole) centri.[5]

1935. gadā Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta platība bija 243,7 km² un tajā dzīvoja 10 021 iedzīvotājs.

Teritoriālās izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā pagastā izveidoja Andrupenes, Andzeļu, Artemovas, Dorotpoles, Liepušķu, Pušas, Rudušķu, Virandas un Zelenpoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Bižas ciemu, 1959. gadā - Liepušķu ciema Raiņa kolhoza teritoriju. 1960. gadā kolhoza “Partijas XXI kongress” teritoriju pievienoja Ignatovas ciemam. 1962. gadā kolhoza “8. marts” teritoriju pievienoja Pušas ciemam. 1968. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Ignatovas ciema padomju saimniecības “Andrupene” teritoriju, 1977. gadā - daļu Jaunokras ciema, bet 1979. gadā vēl daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas.[6]

1990. gada ciemu reorganizēja par pagastu.[7] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju pievienoja Dagdas novadam. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes pieminekļi (4 arheoloģijas, 1 mākslas) un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis[8].

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18974 850—    
19355 175+0.17%
19593 746−1.34%
GadsIedz.±% g.p.
19652 725−5.17%
19792 210−1.49%
19891 723−2.46%
GadsIedz.±% g.p.
20001 680−0.23%
20111 235−2.76%
2021911−3.00%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andiņi, Andrupene, Astašova, Birža, Biža, Brīveri, Grišāni, Janovci, Jaunokra, Kazimirova, Kotoriški, Kraukļi, Lītaunieki, Malka, Mariampole, Maslova, Murāni, Oloveca, Piruški, Poguļanka, Pozdņakova, Rimšāni, Rogaļi, Rumakova, Sleseri, Stankeviči, Strodi, Usači, Užaniški, Vecokra, Zundi.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī. Arhivēts 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 497 sleja. Rīga, 1927.-1928. gads
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  8. «Pieminekļu saraksts». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. maijā. Skatīts: 2020.gada 29.novembrī.
  9. OSP