Pleskodāle

Pleskodāle;
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Zemgales priekšpilsēta
Platība	3,480 km²
Iedzīvotāju skaits	6 263 (2018)
Transports
Autobuss	7. 8. 22. 32. 35. 43. 44. 53. 56.
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Pleskodāle ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Pleskodāles apkaime atrodas Rīgas DR daļā. Tā robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novada Mārupes pagastu. Pleskodāles apkaimes robežas ir pilsētas robeža (Kārļa Ulmaņa gatve), Valgales iela, Jūrkalnes iela, Irlavas iela, Kalnciema iela, Ventspils iela, Lielirbes iela, dzelzceļš, Liepājas iela un Kārļa Ulmaņa gatve.

Pleskodāles apkaimes kopējā platība ir 3,480 km², kas ir par 1/4 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, bet lielā mērā šīs apkaimes robežas ir skaidri identificējamas, pateicoties to aptverošajām ielu trasēm un dzelzceļam. Turklāt abpus Lielirbes ielai kā galvenajai apkaimes šķērsasij atrodas apmēram vienāda lieluma Pleskodāles apkaimes daļas, kā rezultātā šīs apkaimes ģeogrāfiskais izkārtojums ir līdzsvarots un potenciāli var sekmēt tās vienotību, ja uz šo daļu kontaktpunkta turpinās attīstīties apkaimes funkcionālais centrs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 823 metri.

Nosaukums

Nosaukums cēlies no zemnieku māju apzīmējuma. Zināms, ka 1689. gadā zemnieks Simons Dāls, bet Lielā Ziemeļu kara laikā viņa pēcnācējs Juris Dāls māju nomāja Elsingu ģimenei. Pēc karā nopostīto ēku atjaunošanas to dēvēja par Dāla sētu jeb Dālhofu. Kā liecina Babītes un Piņķu muižu ceļa plāni, Dālhofa ir bijis svarīgs punkts ceļā uz Beberbeķu muižu vai arī uz Sloku gar Babītes ezera dienvidu malu. 1764. gadā šīs sētas īpašnieks bija zemnieks Pliske (Plieske, Plisko, Pliskais), tādēļ to sāka dēvēt par Pliskes Dāli (Pliske Dahl) jeb Pleskodāli.

Vēsture

Pleskodāles apkaime izveidojās Rīgas lauku novada Pleskodāles un Šampētera muižiņu teritorijā. Pavisam neliels zemes pleķītis tagadējā ielu kvartālā starp Zolitūdes, Kalnciema un Šampētera ielu piederēja Bieriņu muižas teritorijai. 1833. gadā minēto īpašumu ieguva litogrāfijas darbnīcas īpašnieks un mākslinieks Kārlis Hausvalds, kurš muižu arī iemūžinājis. 1839. gadā Krievijas izglītības ministrs apstiprināja Rīgas biedrības Pleskodāle statūtus.

1840. gadā desmit Rīgas pilsoņi biedrības vajadzībai nopirka pārdošanā pasludināto Pleskodāles muižu ar 208 pūrvietām zemes, kur izvietot glābšanas un audzināšanas iestādi Rīgas evaņģēliski luteriskās konfesijas draudzes paklīdušajiem bērniem (vācu: Erziehungs-Anstalt für verwahrloste Kinder zu Pleskodahl), lai palīdzētu tiem iesaistīties sabiedrības dzīvē un apgūt kādu amatu. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 10. novembrī Pleskodāli ieņēma 8. Daugavpils kājnieku pulks, turpinot uzbrukumu Šampētera muižas virzienā. 1924. gadā Pleskodāli iekļāva Rīgas pilsētā. Pleskodāles biedrību pārveidoja par grūti pāraudzināmo zēnu iestādi, pēc biedrības Pleskodāle slēgšanas izveidoja Pleskodāles mazpulku ar savu kori un orķestri. Mazpulks bieži iesaistījās reprezentatīvi un sociāli orientētos pasākumos. 1940.—1941. gada biedrības vietā izveidoja un pēc Otrā pasaules kara atkal atjaunoja Rīgas 1. bērnu namu, kas 1960. gadā pārtapa par Rīgas 3. internātskolu. Bērnu nama un internātskolas rīcībā tika nodota plašā piemuižas teritorija, kuru izmantoja saimniecībai (siltumnīcas, kūts, vistu audzētava, augļu dārzs, u.c.), kā arī bērnu izglītošanai. 1970. gados internātskolas ēkā izvietoja Padomju Latvijas tēlnieku oriģināldarbus.

1987. gadā sakarā ar apbūves noteikumu izmaiņām detālplānojums koriģēts (arhitekts Ē. Fogelis, J.Taurens). Apkaime sastāv no diviem mikrorajoniem, lineāra sabiedriskā un tirdzniecības centra gar Anniņmuižas ielu (kopīga ar Zolitūdes dzīvojamo rajonu). Bez jau minētās skolas zaļās teritorijas apbūvē saglabājusies Šampētera muižas neatsavināmās daļas atstātā zaļā zona, tagadējais Šampētera mežs starp Jūrkalnes un Šampētera ielu. Šajā vietā vēl 1990. gados bija redzama Šampētera muižas ēka.

Mūsdienās Pleskodālē uzcelta ASV vēstniecība.