Portāls:Saules sistēma

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam Saules sistēmas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par Saules sistēmu.

izmainīt

Saules sistēmas portāls

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmu, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs. Tā ar neapbruņotu aci bija redzama 18 mēnešus, kas ir kļuvis par rekordu. Iepriekšējais rekords piederēja 1811. gada Lielajai komētai, kuru salīdzinoši varēja redzēt divreiz mazāku laiku, tas ir, mazliet vairāk par deviņiem mēnešiem.

Heila—Bopa komēta tika atklāta 1995. gada 23. jūlijā aptuveni 7,2 AU attālumā no Saules, kā arī tika paredzēts, ka tā būs pietiekami spilgta, lai būtu saredzama ar neapbruņotu aci. Lai gan komētas spožumu ir diezgan grūti paredzēt, tā 1997. gada 1. aprīlī, kad tā sasniedza perihēliju, pārsteidza daudzus, jo bija spožāka, nekā tika gaidīts. Tā tika nosaukta arī par "1997. gada Lielo komētu".

Daudziem cilvēkiem, kuri ilgu laiku nebija redzējuši komētas, Heila—Bopa komēta izraisīja arī trauksmes sajūtu. Plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz komētas ir paslēpies citplanētiešu kuģis. Šīs baumas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica sektas "Heaven's Gate" sekotāji.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

Saules sistēma
Saule‎
Saules sistēmas planētas
- Venera
- Zeme‎
- Marss‎
- Jupiters‎
- Saturns‎
- Urāns‎‎
- Neptūns‎

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Philipp Salzgeber

Heila—Bopa komēta pie debesīm 1997. gada 29. martā. (Istrija, Horvātija)

Lasīt vairāk...

izmainīt

Vai tu zināji...

... ka Saturna pavadonis Mimass (attēlā) ir pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu?
... par gāzes gigantiem mēdz dēvēt planētas, kas galvenokārt sastāv no ūdeņraža un hēlija?
... ka plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz Heila—Bopa komētas ir paslēpies citplanētiešu kuģis, un tas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica sektas "Heaven's Gate" sekotāji?
... ka saulgriežu laikā terminatora līnija pieskaras Zemes arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam?
... vienīgās apdzīvotās vietas, kur bija redzams pilns 2015. gada 20. marta saules aptumsums un bija iespējama nokļūšana ar publiski pieejamu transportu, bija Fēru Salās un Svalbārā?

izmainīt

Jaunākās ziņas

2020. gada jūnijs.

(Novērojumi jūnijā):

3. jūnijā — Mēness 6:36 nonāk perigejā pret Zemi (364366 km no Zemes centra).

Venēra nonāk apakšējā (iekšējā) savienojumā ar Sauli (18:00)

4. jūnijā — Merkurs nonāk maksimālajā vakara elongācijas stāvoklī (23,6°)

5. jūnijā — jūnija pilnmēness. Notiks 9:15 pēc Griničas laika.

Pusēnas Mēness aptumsums (no plkst. 21.43 līdz plkst. 0.06 pēc vietējā laika).

13. jūnijā — Marsa un Neptūna konjukcija (1,7°).

14. jūnijā — Urāns kļūst novērojams no rītiem.

15. jūnijā — Mēness 0:56 nonāk apogejā pret Zemi (404595 km no Zemes centra).

17. jūnijā — Merkurs apstāsies savā kustībā, lai turpinātu kustību pretējā virzienā (20:00).

19. jūnijā — Mēness aizsegs Venēru. (no 10:24 līdz 11:28 pēc vietējā laika)

21. jūnijā — vasaras saulgrieži (00:43 pēc vietējā laika)

jauns Mēness (9:42 pēc vietējā laika)
gredzenveida Saules aptumsums (maksimālā fāze 0,994 plkst. 6:40, Latvijā nav novērojams)

22. jūnijā — Venēra kļūst novērojama no rītiem.

23. jūnijā — Neptūns apstāsies savā kustībā, lai turpinātu kustību pretējā virzienā.

27. jūnijā — Jūnija Bootīdu meteoru plūsmas maksimums (Vēršu Dzinēja zvaigznājā).

30. jūnijā — Mēness 2:09 nonāk perigejā pret Zemi (368960 km no Zemes centra).

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Galileo Galilejs (itāļu: Galileo Galilei, dzimis 1564. gada 15. februārī, miris 1642. gada 8. janvārī) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa slīpni un mērot tās atrašanās vietu dažādos laika sprīžos, konstatēja, ka lodes ātruma palielināšanās ir proporcionāla tās kustības laikam); izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips); izgudroja arī termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci). Izveidojis teleskopu un veicis virkni atklājumu astronomijā: jaunus objektus kosmosā (piemēram, Jupitera pavadoņus), kosmosa objektu rotāciju ap savu asi. Heliocentrisma koncepcijas piekritējs.

Lasīt vairāk...

izmainīt