Einšteinijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Einšteinijs
99
2
8
29
32
18
8
2
Es

[252] g/mol

[Rn]5f117s2
Es-TableImage.png
Oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4
Elektronegativitāte 1,3
Blīvums 8840 kg/m3
Kušanas temperatūra 1133 K (860 °C)

Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99. Tas ir metālisks radioaktīvais elements, kas pieder pie aktinīdiem. Einšteinijs nosaukts par godu Albertam Einšteinam. Tas pirmo reizi atklāts 1952. gada decembrī ūdeņraža bumbas sprādziena radioaktīvajos nokrišņos, kur veidojies no urāna, tā kodoliem satverot lielu daudzumu neitronu. Šādiem kodoliem raksturīga daudzkārtēja bēta sabrukšana, kas katrreiz noved pie jauna, periodiskajā tabulā pa labi esoša elementa veidošanās. Einšteiniju izmanto sevišķi smago un nestabilo elementu kodolu sintēzei.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stabilākais einšteinija izotops ir 252Es, kura pussabrukšanas periods ir 471,7 dienas.[1] Nākamie stabilākie izotopi ir 254Es (275,7 dienas), 255Es (39,8 dienas) un 253Es (20,47 dienas).[1] Ir iegūti einšteinija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 240 līdz 258.[1] Visi einšteinija izotopi ir radioaktīvi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Einšteinijs un nākamais elements periodiskajā tabulā fermijs iegūts Losalamosas nacionālajā laboratorijā no radioaktīvajiem putekļiem, kas iegūti no 1952. gada 1. novembrī notikušā ūdeņraža bumbas Ivy Mike izmēģinājuma Enivetokas atolā, Klusā okeāna dienvidos. Uz atola koraļļiem tika konstatēts lielāks einšteinija daudzums. Militārās slepenības dēļ sākotnēji informācija netika publicēta.[2]

Ķīmiskais elements nosaukts par godu Albertam Einšteinam, lai gan viņam nav saistība ar elementa atklāšanu vai tā pētīšanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Einsteinium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.
  2. Albert Ghiorso. «Einsteinium and Fermium». Chemical & Engineering News.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]