Purvciems (Rīga)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Purvciems)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Purvciems
Riga Purvciems 2009.jpg
Purvciems. 2009. gads.
Purvciems karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Platība 5,017 km²
Iedzīvotāju skaits 62 053 (2010)
Transports
Autobuss 5. 15. 31. 48. 49. 58.
Trolejbuss 11. 13. 16. 17. 18. 23.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1035, LV-1082
LV-1084, LV-1039
Ārējā saite apkaimes.lv
Purvciems. 2005. gads.

Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no RīgasIeriķu dzelzceļa līnijas. Purvciema apkaime robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm. Galvenās Purvciema ielas ir Augusta Deglava, Gunāra Astras, Dzelzavas, Nīcgales, Braslas, Ieriķu un Lielvārdes ielas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Purvciema teritorijā agrāk bijis Hausmaņa purvs. Nosaukums Purvciems radies 19. gadsimta beigās. 20. gadsimta 20. gados teritorija pievienota Rīgai un tajā uzsākta vienģimeņu māju būvniecība, kas turpinājās pēc Otrā Pasaules kara.

1964. gadā izstrādāts rajona izbūves detaļplānojums un sākta piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku būvniecība. Intensīva Purvciema apbūve turpinājās 1970. un 1980. gados — tad tika uzbūvēts pārtikas lielveikals Minska, Mēbeļu nams, bērnu un pieaugušo poliklīnikas, divas monolītbetona dzīvojamās ēkas — pirmās Rīgā. Purvciems ir pirmais Rīgas mikrorajons, kurā parādījās 9 stāvu tipveida dzīvojamās mājas.

Daudzstāvu dzīvojamā apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais kompleksais Purvciema daudzstāvu dzīvojamā rajona izbūves detaļplānojums tika izstrādāts 1964. gadā Rīgas ģenerālplāna birojā (arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikule un Dagnija Sila), tomēr 1970. gadā daļēji tika pārstrādāts institūtā "Pilsētprojekts" (arhitekti Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis, Ivars Millers un Ruta Dzene). Purvciema dzīvojamais rajons paredzēts 65 000 iedzīvotāju, sastāv no sešiem mikrorajoniem, sabiedriskā centra, zaļās un sporta zonām, kuras piekļaujas Biķernieku mežam.[1]

Purvciema apbūves kompleksā galvenokārt izmantoti taisnleņķa ielu krustojumi. Apbūvē dominē 5, 9 un 12 stāvu ēkas. Purvciema dzīvojamā rajona plānojumā izmantots ēku izvietojums, veidojot pilna vai nepilna sešstūra struktūras. Purvciema dzīvojamo rajonu telpisko raksturu un tēlu pārsvarā nosaka 602. sērijas dzīvojamo ēku apbūve. Tas ir 9 stāvu baltas vai bēšīgas ēkas, kuru gaišo krāsu nosaka ar sīku baltu flīzējumu apdarinātie paneļi. Pagalmos dominē lieli zālāju klajumi bez noteiktas funkcijas, nekārtīgs un nekopts apzaļumojums, ko veido krūmi un mazi, neizteiksmīgi koki. Vēl Purvciemā sastopamas 119. sērijas (dažādu stāvu skaita) ēkas, kā arī 103., 104, 318. sērijas (Hruščova laika projekts) ēkas, 467. sērijs un Lietuviešu projekts (464. sērija). Purvciems arī ir viens no nedaudzajiem daudzstāvu rajoniem, kurā sastopams liels skaits Mazģimeņu projekta 5 un 9 stāvu ēkas, kuras citās apkaimēs sastopamas kā atsevišķas ēkas vai ēku grupas.

Madonas ielā 21 un 23 tika uzbūvētas divas Franču projekta (Monolīta ēka) ēkas, kuras ir vienas no augstākajām un labākajām Padomju Latvijas daudzstāvu dzīvojamajām ēkām. Ēkas tika uzbūvētas attiecīgi 1986. un 1984. gadā un to augstums ir 19 un 21 stāvs. Savukārt 2007. gadā tika pabeigta 24 stāvus augsta dzīvojamā augstceltne AstraLux, kuras augstums ir 81 metrs un tā ir augstākā dzīvojamā ēka Daugavas labajā krastā.[2]

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvciems robežojas ar dzelzceļa līniju RīgaIeriķi (stacija Zemitāni). No Rīgas centra uz Purvciemu ved trolejbusu 11.,13., 17., 18. un 23. maršruta līnijas.

Purvciemā atrodas vairāki lielveikali, lielākais no tiem — 2003. gadā atvērtais Domina — pie Zemitānu dzelzceļa pārvada. Lai atvieglotu Purvciema iedzīvotāju nokļūšanu Rīgas centrā, 1966. gadā tika atklāts Deglava tilts pār dzelzceļu. Tilta caurlaidība bija plānota 900 automašīnas diennaktī un tā garums ir 646 metri, kas tajā laikā padarīja to par garāko gaisa pārvadu Latvijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]