Salas (Rīga)
- Šis raksts ir par Rīgas apkaimi. Par citām jēdziena Salas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Salas | |
|---|---|
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta |
| Platība | 3,628 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 79 (2018) |
| Ievērojamas celtnes | Rīgas televīzijas tornis Latvijas Televīzijas augstceltne Salu tilts |
| Ūdenstilpes | Daugava Mazā Daugava Bieķengrāvis |
| Transports | |
| Trolejbuss | 4., 19., 20. |
| Cits | Starppilsētu autobusi
Trolejbusi, kas brauc uz 2. parku |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1004 LV-1050 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Salas ir Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās. Salu apkaimes robežas — Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu. Salu apkaime atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi — Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala — Latgales priekšpilsētā). Pa ūdeni tā robežojas ar Vecpilsētas, Latgales apkaimes, Katlakalna, Bišumuižas, Ziepniekkalna un Torņakalna apkaimēm, bet tiltu savienojumi ir tikai ar Torņakalna, Latgales apkaimes un Ziepniekkalna apkaimēm.
Salu apkaimes kopējā platība ir 3,628 km², kas ir apmēram par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, taču jāņem vērā, ka sauszemes platība Salu apkaimē aizņem tikai 62,4%. Attīstot šo apkaimi, jārēķinās, ka telpiski tai varētu būt grūti funkcionēt kā vienotai apkaimei, ja vien netiks izbūvēti jauni salas savienojoši tilti. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 927 metri.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lucavsala rakstos minēta jau 1559. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim.[1] Blakus gar Bieķengrāvi stiepās garā un šaurā Jumpravsala, kas viduslaikos piederēja cisterciešu sieviešu klosterim vecpilsētā, no šī laika cēlies salas nosaukums (vāciski — Jungfrau, latviski — jumprava / jaunava) līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai pilsētai piederēja tikai Jumpravsalas zemes, tās augstākajā vietā jau kopš 17. gadsimta atradās Lucavmuiža. Pārēja Lucavsalas daļa nepiederēja pilsētai, tā bija brīva bruņinieku muiža. Dārziņi atradās Daugavas augšgalā un gar Bieķengrāvi. 17. gadsimtā, uz vienas no saliņām, kas tagad veido Lucavsalu, dzīvojies Klāss Lucauss, no viņa uzvārda cēlies salas nosaukums (Lutzausholm).
Zaķusala ir izveidojusies 19. gadsimta beigās, saplūstot vairākām mazākām salām. Poļu-zviedru kara laikā 1621. gadā uz vienas no tām atradies Frīdrihsalas cietoksnis (latīņu: Castellum in insula Fridericiana). Ap 1785. gadu ledus iešanas laikā izveidojās jauna sala, uz kuras atrada slīkoni, tādēļ to nosauca par Miroņu salu. 18. gadsimta beigās Broce šajā vietā Daugavā pieminējis Mušu, Frīdriķa, Zaķu un Miroņu salas. Mazās Daugavas krastā, blakus Lucavmuižai atrodas piemineklis Lielā Ziemeļu kara laikā kritušajiem krievu karavīriem.
Rīgas pilsētas teritorijā Lucavsala tika iekļauta 1904. gadā. Lucavsalas pašreizējā platībā izveidojusies 18.—19. gadsimtā, sākotnēji tās vietā bija četras piecas mazākas saliņas, 18.—19. gadsimtā, pēc Daugavas gultnes bagarēšanas Lucavsala saplūda ar šauro un garo Jumpravsalu. 20. gadsimtā Lucavsalas Ziemeļrietumu galu joprojām dēvēja par Jumpravsalu.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aprakstot Salu apkaimes ģeomorfoloģisko un reljefa stāvokli, jāņem vērā, ka šo apkaimi kopumā veido 3 salas — Zaķusala, Lucavsala un Kazas sēklis. Ģeomorfoloģiski visa apkaime ietilpst Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem un lagūnu nogulumiem. Sauszemes teritoriju minimālais reljefa augstums praktiski ir vienāds ar jūras līmeni, bet minēto salu reljefa īpatnības nedaudz atšķiras un ir skatāmas atsevišķi.
Gandrīz visā Zaķusalas teritorijā un Lucavsalas DA applūstamības risks ir zem 0,5%, tomēr Lucavsalas centrālajā daļā applūstamības risks sasniedz 2%, bet Lucavsalas Z daļā, D un DR piekrastē, Kazas sēkļa un Zaķusalas DR daļā šis risks var sasniegt pat 10%. Tādējādi, attīstot apbūvi šajās teritorijās, ir jāņem vērā ne vien grunšu vājā nestspēja, bet arī jāveic nepieciešamie pretplūdu aizsardzības pasākumi.
Virszemes ūdens objekti Salu apkaimē aizņem 37,6% jeb 136,3 hektāri lielu platību. Visi šie ūdens objekti ir Daugavas upes daļas (piemēram, Mazā Daugava, Bieķengrāvis, atsevišķas mazākas Daugavas attekas un arī Daugavas pamatplūsma). Mazā Daugava jeb Lucavdaugava ir Daugavas atteka starp Zaķusalu un Lucavsalu. Tās garums 3,5 km, platums 200—300 metri, bet dziļums 3—4 metri. Pa Mazo Daugavu atkarībā no kopējā Daugavas caurplūduma noplūst 13—25% Daugavas ūdeņu. Bieķengrāvis ir Daugavas kreisā atteka, kas sākas pie Zaķusalas un ietek Mazajā Daugavā. Tā garums 3,8 km, bet vidējais platums mainīgs — no dažiem desmitiem metru augštecē un lejtecē, kamēr vidustecē pat vairāk par 100 metriem. Bieķengrāvja hidroloģiskā nozīme pamazām samazinās, jo tas stipri aizaug.[2]
Zaķusala
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaķusala ir sala Daugavas iekšējās deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā starp Daugavu un Mazo Daugavu no Katlakalna apkaimes līdz Vecpilsētas apkaimei. Zaķusala ir viena no garākajām salām Daugavā. Tās garums 3,5 km, platums 100—300 metri, bet dominējošais reljefa augstums 2,5—3,5 metri v.j.l. Gan salas Z, gan D un centrālajā daļā atsevišķas Zaķusalas vietas sasniedz pat 6—7 metri v.j.l. augstumu, kas lielā mērā panākts veicot televīzijas centra, televīzijas torņa un Salu tilta celtniecības rezultātā, uzberot zemi. No Salu apkaimes 3 salām Zaķusala ir visvecākā sala, kura pastāv jau vairāk nekā 300 gadus (tās lejasdaļa un vidusdaļa). No virspuses salu sedz 1—2 metrus biezi palu alūvija smilšmāla un māla nogulumi, bet salas pamatā ir 15—17 metru biezi aluviālu smilšu un grants nogulumi ar dūņu un dūņainas smilts lēcām.[2]
Lucavsala
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lucavsala ir vidēji liela sala Daugavas lejteces augšējā paplašinājumā starp Mazo Daugavu un Bieķengrāvi. Lucavsalas garums 2 km, platums 1 km. Tās izteikti līdzenā reljefa augstums pārsvarā ir 2—3 metri v.j.l., bet salas D piekraste ir nedaudz zemāka, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir līdz 1 metram v.j.l. Salas visaugstākā daļa (līdz pat 9 metriem v.j.l.) ir ap Salu tilta mākslīgi veidoto uzbērumu. Lucavsalu ieslīpi šķērso pārpurvoti 50—70 metru plati pazeminājumi ar dūņainiem aizaugušiem ezeriņiem (bijušo Daugavas atteku gultnes). Lucavsalu no virspuses sedz nevienāda biezuma (0,5—1,5 metri) mālsmilts un māla nogulumi, dziļāk — aluviālas smalkas un vidēji rupjas smiltis (6—8 metri).[2]
Kazas sēklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kazas sēklis ir neliela, jauna palienes sala starp Bieķengrāvi un Mazo Daugavu augšpus Lucavsalas. No Lucavsalas Kazas sēkli atdala 30—50 metri plata atteka, pār kuru uz Lucavsalu iet 2 tilti (automašīnu lietošanai tikai viens). Šīs salas garums ir 0,7 km, platums 0,5 km. Kazas sēkļa reljefa augstums pārsvarā ir 1—2 metri v.j.l., bet atsevišķu vietu augstums salas Z un D daļā pārsniedz 4 metri v.j.l. Kazas sēkli zemes virspusē veido galvenokārt smilts.[2]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Salas.- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ TVNET :: Daba - Dižkoki iesakņojas. Dižkokus cērt
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||
