1912. gada vasaras olimpiskās spēles

V Olimpiskās spēles
Norises vieta	Stokholma, Zviedrija
Dalībvalstis	28
Sportisti	2 407
Disciplīnas	102 (14 sporta veidos)
Atklāšana	5. maijā
Noslēgums	22. jūlijā
Oficiāli atklāja	Gustavs V
Olimpiskā lāpa
Stadions	Stokholmas Olimpiskais stadions
	; ← 1908 Londona 1920 Antverpene →

1912. gada vasaras olimpiskās spēles bija piektās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1912. gada 5. maija līdz 22. jūlijam notika Zviedrijas pilsētā Stokholmā. Oficiāli spēles atklāja Zviedrijas karalis Gustavs V. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kurās piedalās visu piecu apdzīvoto kontinentu pārstāvji, tā simbolizējot kontinentu vienotību. Tāpat kā pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās, visas vieglatlētikas disciplīnas norisinājās viena mēneša ietvaros, lai arī atklāšanas ceremonija notika daudz agrāk. Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad disciplīnu uzvarētājiem tika dotas medaļas no īsta zelta, jo vēlāk (arī pašlaik) tās uzvarētājiem pasniedz apzeltītas sudraba medaļas.

Stokholmas olimpiskajās spēlēs piedalījās 28 valstis, kuras pārstāvēja 2407 sportisti. Kopumā tika sadalīti 102 medaļu komplekti 14 sporta veidos. Pirmoreiz olimpiskajās spēlēs startēja Latvijas sportisti (šoreiz Krievijas Impērijas sastāvā), Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu māla baložu šaušanā, bet Jozefs Šomakers bronzas medaļu burātāju komandas sastāvā.

Interesanti fakti

Stokholmā pirmo reizi izmantoja elektrisko hronometru.
no 1912. gada peldēšanas sacensībās piedalījās arī sievietes.
1912. gadā pēdējo reizi notika sacensības abrocīgā diska un šķēpa mešanā, kā arī lodes grūšanā.
Bokss Stokholmā tika svītrots no spēļu programmas, jo Zviedrijā bokss bija aizliegts ar likumu.
Austroungārijas dubultmonarhiju pārstāvēja Austrijas, Bohēmijas un Ungārijas komandas.
Baltijas Olimpiskā komiteja ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās komitejas sastāvā un savu Baltijas komandu neveidoja.
Atsevišķi no Krievijas Impērijas komandas startēja Somijas lielhercogistes komanda.
Atsevišķi no Dānijas komandas startēja Islandes komanda.

Nacionālās olimpiskās delegācijas pēc sportistu skaita
Zviedrija (444) Apvienotā Karaliste (279) Norvēģija (191) Vācijas Impērija (187) ASV (174) Somija (164) Krievijas Impērija (159) Dānija (152) Ungārija (119) Francija (112) Austrija (85) Itālija (68) Bohēmija (39) Beļģija (36) Kanāda (36) Nīderlande (33) Austrālija un Jaunzēlande (26) Grieķija (22) Luksemburga (21) Dienvidāfrika (21) Čīle (14) Šveice (7) Portugāle (6) Islande (2) Japāna (2) Serbija (2) Turcija (2) Ēģipte (1)

Medaļu kopvērtējums

Pamatraksts: 1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula

Vieta	Valsts	1 Zelts	2 Sudrabs	3 Bronza	Kopā
1	ASV	25	19	19	63
2	Zviedrija (mājinieki)	24	24	17	65
3	Apvienotā Karaliste	10	15	16	41
4	Somija	9	8	9	26
5	Francija	7	4	3	14
6	Vācija	5	13	7	25
7	Dienvidāfrika	4	2	0	6
8	Norvēģija	4	1	4	9
9	Kanāda	3	2	3	8
9	Ungārija	3	2	3	8

Baltijas provinču sportisti

Krievijas Impērijas komandā piedalījās 31 sportists no Kurzemes guberņas un Vidzemes guberņas latviešu daļas (Aleksandrs Miezītis, Aleksandrs Upmals, Alfrēds Alslēbens, Alfrēds Ruks, Andrejs Apsītis, Andrejs Kapmals, Andrejs Krūkliņš, Arnolds Indriksons, Arvīds Ozols-Bernē, Augusts Kepke, Dāvids Veiss, Edgars Rihters, Ēriks Vanags, Frīdrihs Bošs, Haralds Blaus, Haralds Hāne, Herberts Baumanis, Herberts fon Kūlbergs, Jānis Līvens, Jānis Polis, Jānis Prātnieks, Jēkabs Bukse, Kārlis Kepke, Leopolds Lēvenšteins, Nikolajs Fārnasts, Nikolajs Rasso, Nikolajs Švedrēvics, Rūdolfs Vītols).^[1] No Igaunijas guberņas un Vidzemes guberņas igauņu daļas piedalījās 12 sportisti (Martins Kleins, Augusts Kippasto, Oskars Kaplurs, Augusts Pikkers, Georgs Baumans, Elmars Reimans, Johans Martins, Eduards Hermans, Karls Lukks, Marts Kuusiks, Oskars Vilkmans un Feofans Lebedevs).

No Krievijas Impērijas komandas piecām medaļām trīs izcīnīja Baltijas provinču sportisti. Vienu sudraba medaļu izcīnīja Igaunijas cīkstonis Martins Kleins, otru sudraba medaļu komandas šaušanā ar dueļu pistoli (Nikolajs Meļņickis, Amoss Kašs, Pāvels Voilošņikovs, Geogijs Panteļeimonovs). Vienu bronzas medaļu šaušanā pa māla baložiem izcīnīja Latvijas sportists Haralds Blaus, otru bronzas medaļu akadēmiskajā airēšanā Igaunijas sportists Marts Kūsiks, bet trešo bronzas medaļu burātāju komanda (Espers Beloseļskis, Ernests Braše, Nikolajs Pušņickis, Aleksandrs Rodionovs, Filips Štrauhs, Jozefs Šomakers, Karls Lindholms).